E-cigarešu depozīta sistēma: videi draudzīgs risinājums vai slēpta nozares iznīcināšana

Beztabakas produktu asociācija (turpmāk – Asociācija) 2025.gada 30.janvārī parakstīja sadarbības memorandu par brīvprātīgas elektronisko cigarešu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, un kopumā atbalstot ideju par vides drošību un depozīta sistēmu kā tādu.

Šis ir tāds interesants gadījums, kad tieši uz nozari attiecināmā likumprojekta sakarā, kurš paredz apjomīgas papildus izmaksas nozares komersantiem, un būtiski skar nozares tālāko darbības pastāvēšanu, atbildīgā ministrija, kura cita starpā arī parakstīja sadarbības memorandu, vispār neieklausās attiecīgajā nozarē. Likumprojekta izstrādes laikā nav vērtēta nedz finansiālā ietekme uz nozares komersantiem nedz kopumā uz legālā un nelegālā tirgus tendencēm un ietekme uz valsts budžetu.

Depozīta sistēma kā nelegālā tirgus veicinātāja

Likumprojekts nosaka, ka komersants, kas laiž tirgū depozīta ierīces, pārskaita depozīta sistēmas operatoram depozīta maksu par katru depozīta ierīces vienību. Savukārt likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka depozīta sistēmas ietvaros depozīta maksa ir 1 euro par ierīci. Vēl vairāk, likumprojekts tiek attiecināts arī uz daudzreiz lietojamajiem produktiem, kurus ir iespējams lietot vairākus gadus, tas nozīmē, ka faktiski var uzskatīt, patērētājs nekad šo samaksāto depozīta maksu neatgūs un līdz ar to, nebūs ieinteresēts šo produktu iegādē. 

Likumprojekts un tam pakārtotie Ministru Kabineta noteikumi nenosaka konkrētu nozares komersanta maksājuma apmēru un tā noteikšanas kritērijus depozīta sistēmas operatoram. Kas komersantam nozīmē, nezināma apmēra papildus izmaksas nākotnē.

Ja ar to nepietiek, papildus iepriekš minētajam, depozīta sistēmas ieviešanai, komersantam ir jāpārveido katrs produkts un jāpapildina tas ar noteikta veida marķējumu, kuru spētu nolasīt produktus savācošā depozīta sistēmas iekārta. Kā arī ir jāpārveido produktu iepakojumu ražošanas līnijas, paredzot atsevišķus depozīta marķējumus.

Ņemot vērā šos apstākļus, ir skaidri paredzams, ka komersanta izmaksas būtiski pieaugs, kas savukārt sadārdzinās produktu, padarot to absolūti nekonkurētspējīgu ar jau tā šobrīd tirgu pārņemošajiem nelegālajiem produktiem.

Asociācija vēlas norādīt, likumprojektā noteiktais regulējums, principā, iznīcinās atlikušo mazo daļu no legālā tirgus, kam vislielākais trieciens ir bijis 2025.gada 1.janvārī spēkā stājies aromatizētāju aizliegums. Jau šobrīd legālie produkti ir nekonkurētspējīgi un nepieprasīti tirgū, jo atļauti tikai tādi produkti, kam pievienoti tabakas garšas aromatizētāji jeb produkti, kas nav iecienīti patērētāju vidū. Tagad šiem pašiem produktiem jeb tirgū atlikušajiem produktiem komersanti būs spiesti pacelt cenas, padarot tos vēl nepievilcīgākus, savukārt nelegālos produktus tas padarīs vēl pievilcīgākus.

Asociācija atgādina, 2025.gada oktobrī tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora, Arņa Saukas pētījums “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025.gads”. Šis pētījums skaidri iezīmēja to, ka aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus ir veicinājis strauju nelegālā tirgus pieaugumu. Kā savā pētījumā norāda dr. rer. pol. Arnis Sauka, nelegālā tirgus apjoms pirmajos gada 4 mēnešos jau ir sasniedzis 42,4%, un tas ir pēc konservatīva aprēķina.

Savukārt atbilstoši pēdējiem VID publiskotajiem datiem par visu 2025.gadu, elektronisko smēķēšanas ierīču legālā aprite ir samazinājusies par 47,8%.

Depozīta sistēma: vai tajā būs ko nodot

Ņemot vērā pieejamos datus ir skaidri redzams, ka liela, ja ne pat lielākā daļa produktu, kuri tiek lietoti šobrīd nekādā veidā nepakļautos depozīta sistēmai, jo tie vienkārši ir aizliegti tirdzniecībai Latvijā.

Jāpaskaidro, ka nav jēgas no depozīta sistēmas, kuru neviens neizmanto tādēļ, ka nemaz nav produktu, kurus tajā nodot. Nav jēga no depozīta sistēmas, kura sadārdzina legālos produktus tik būtiski, ka vienkārši sarūk to patēriņš, nevis tiek radīta interese un motivācija atkritumu šķirošanai.

Kā jau iepriekš norādīju, Latvijā, pēc aromatizētāju aizlieguma, būtiski pieaudzis beztabakas nikotīna produktu nelegālā tirgus apjoms. Depozīta ieviešana šāda regulējumā, kāds tas tiek virzīts, turpinās pārvirzīt patērētājus nelegālajā tirgū, kurā pieejamie produkti būs nu jau krietni lētāki, satur aromatizētājus, satur lielāku atļautā nikotīna daudzumu produktos, nekā Tabakas likums nosaka, un nemaz nav nododami depozīta sistēmā pēc izlietošanas.

Kas atver nākošo jautājumu, kas notiks ar šiem nelegālajiem produktiem, vai tie arī tiks savākti, un ja tiks, kurš to finansēs. 

Šobrīd nedz likumprojekts, nedz tā anotācija neparedz tādu regulējumu vai šo apstākļu izvērtējumu. Asociācijas rīcībā ir informācija par produktu, kuri nepakļaujas depozīta sistēmas regulējumam, proti, nelegāli apritē esošo produktu plānoto savākšanu depozīta sistēmas ietvaros. To apliecina arī viena no atkritumu apsaimniekotājiem nesen presē paustais, ka nelegālos produktus ne tikai savāks, bet arī par tiem piešķirs zaļos punktus, kurus vēlāk varēs apmainīt pret atlaidēm vai piedāvājumiem. Kas ir pilnīgi neizprotami, jo tādejādi faktiski tiek veicināts nelegālais tirgus, un dots nepārprotams signāls patērētājiem, nelegālais produkts ir izdevīgāks, pērciet tos, un par to vēl saņemsiet bonusu.

Asociācija vēlas norādīt, ka neesot skaidram un saprotamam regulējumam par šādu nelegālo produktu savākšanas finansēšanu, un ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, ir skaidrs, ka vienīgais finansējuma avots ir komersants, kura produkti ir pakļauti depozīta sistēmai, tādejādi faktiski uzliekot vēl lielāku maksājumu, kas komersantam ir jāmaksā depozīta sistēmas operatoram. 

Plānotā depozīta sistēma tikai saasina nelegālā tirgus apjomu radot apstākļus, kuros patērētāji lielākoties lietos produktus, kurus nemaz nevajadzētu varēt nodot depozīta sistēmā. Proti, ne tikai saruks legālais tirgus, bet arī depozīta sistēma neatmaksāsies un valsts no tās negūs jebkādu labumu.

Papildinot iepriekš minēto, vēlos arī uzsvērt, ka izstrādājot šo likumprojektu ir ņemts vērā nepareizs aprēķins par produktu apjomu tirgū. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka 2023.gadā tie bija 15 miljoni, kas tika izmesti atkritumos, lai gan faktiski šis skaitlis bija krietni mazāks. Vēl vairāk, 2024.gadā, balstoties uz VID publiskotajiem datiem, vispār kopumā tirgū ir laistas tikai nedaudz virs 4 miljoni ierīču. Līdz ar to, jautājums par to, vai ir veikts pareizs ekonomiskais izvērtējums kļūst aktuālāks kā jebkad.

Depozīta sistēma nošauj divus zaķus vienlaicīgi – legālo tirgu un valsts budžeta ieņēmumus
 

Pie šādiem apstākļiem, kad komersantiem tiek uzlikti aizvien jauni ierobežojumi un jauni maksājumi, prognozējamais iznākums te ir viens, legālais tirgus Latvijā “veras ciet”.

Ņemot vērā nelegālā tirgus apjomu, 2025.gadā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa valsts budžetā neieņemti ir aptuveni 15 miljoni euro. Virzoties ar šādu regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai, šis cipars būtiski pieaugs, un tam nāks klāt arī slogs uz sociālo budžetu, ņemot vērā to, ka komersanti būs spiesti samazināt darbinieku skaitu un/vai likvidēt uzņēmumus. 

Ar šo regulējumu, mēs faktiski aizejam uz to pašu situāciju, kura tiek bieži publiski apspriesta, proti, komersanti pārceļas uz citu valstu (kaimiņvalstu) tirgiem, tādejādi palielinot valsts budžeta ieņēmumus kaimiņvalstīs, bet nevis Latvijā. Vai mūsu valsts var atļauties šādu izšķērdību, es domāju, ka nē.

Izstrādājot šo likumprojektu, kā arī kopumā depozīta sistēmu, nav veikts finansiālās ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi, nozari kopumā un valsts budžetu, izvērtējums. Kā arī vispār nav vērtēta reālā situācija legālā un nelegālā tirgus kontekstā.

Vai izstrādātā depozīta sistēma vispār ir legāla

Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā to, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces ir akcīzes preces, kuru iegāde atļauta tikai tām personām, kas sasniegušas 20 gadu vecumu, nav skaidrs, kā tieši tiks atgriezta depozīta maksa un kam šo depozīta maksu varēs izmantot tālāk. Atbilstoši Tabakas likumam akcīzes precēm atlaides piemērot un noteikt nedrīkst. Prece ir pārdodama par to summu, kas norādīta akcīzes markā, ar kuru katrs individuālais produkts ir marķēts. Depozīta maksa ir tāds maksājums, kuru pēc izlietotās preces nodošanas atgūst. 

Tāpat nav skaidrots, kur šo atgūto depozīta maksu varēs pēc tam izmantot, jo Tabakas likums liedz pārdot ar to regulētos produktus par akcijas cenām, vai nosakot un piemērojot jebkāda veida atlaides. Ja šos atgrieztos līdzekļus iespējams izlietot iegādājoties jaunus nikotīnu saturošus produktus, tad tie tiek padarīti lētāki un netieši veicinās šo produktu iegādi.

Šobrīd izskatās, ka valstij pašai nav izprotams, kā vispār strādās akcīzes preču depozīta sistēma, kuru regulē virkne speciālo un vispārējo tiesību normu. 

Depozīta sistēma kā nozares pārdales objekts

Likumprojekta anotācijā un kopumā, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc ir nepieciešams ieviest depozīta sistēmu tiek norādīts, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces satur litija baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem un var radīt uzliesmojumus atkritumu savākšanas mašīnās un poligonos, un var radīt ķīmisku piesārņojumu. Ņemot vērā šo apstākli, Asociācijai nav skaidrs, kāpēc likumprojekts paredz attiecināt depozīta sistēmu tikai uz vienu no elektronisko smēķēšanas produktu veidiem – elektroniskajām cigaretēm, lai gan Tabakas likuma ietvaros pastāv arī elektroniskās ierīces un elektroniskās karsēšanas ierīces, kuras ne tikai ir arī ar litija baterijām, bet ir tieši konkurējošs produkts elektroniskajām cigaretēm. 

Noslēgumā

Asociācija uzskata, ka depozīta sistēma nav tādā izstrādes stadijā, kurā būtu pieļaujams to padarīt par faktisko un tiesisko realitāti Latvijā. Likumdevēja darbam ir jākalpo būtiskai valsts un sabiedrības interešu piepildīšanai. Šīs intereses depozīta sistēmas kontekstā ir vides aizsardzība jeb atkritumu efektīva apsaimniekošana. 

Šobrīd depozīta sistēmas ieviešana ir sasteigta, līdz galam nepārdomāta, nesaskaņota un pat ar nozari nepārrunāta. Depozīta sistēmas ieviešanu ir jāatliek līdz brīdim, kad ir zināmas visas tehniskās, finansiālās un regulējuma nianses. Kad ir skaidrs kā tā ietekmēs gan uzņēmējus, gan kādu iespaidu tā atstās uz valsts budžetu, gan visbeidzot, vai vispār tai ir jebkāds ekonomiskais pamatojums.