“Zemnieku saeima” brīdina: pieaugošais plūdu risks var smagi skart lauksaimniekus

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina lauksaimniekus, kuru īpašumi atrodas upju tuvumā un palienēs, tai skaitā Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas upju teritorijās, laikus sagatavot minimālu dzīvnieku, īpašuma un tehnikas drošības plānu, lai iespējamie plūdi nepārsteigtu nesagatavotus un mazinātu iespējamo zaudējumu riskus.

“Lai plūdi nepārsteigtu nesagatavotus un mazinātu iespējamos zaudējumus, ir, pirmkārt, jāparūpējas par savu, savas iedzīves, dzīvnieku, tehnikas drošību. Pat vienkāršs, uz vienas lapas uzrakstīts plāns ar atbildīgo cilvēku un dienestu kontaktiem, kā arī precīzi definēti rīcības soļi, var palīdzēt rīkoties operatīvāk, saglabājot mieru,” norāda Juris Lazdiņš.

Jāparūpējas par dzīvnieku, īpašuma, tehnikas drošību

“Pirmkārt, jādomā par savu un dzīvnieku drošību. Mēs katrs pārzinām teritoriju, kurā saimniekojam, un varam izvērtēt, vai kūtis, aploki vai ganības nav palienē. Sekojot laika prognozēm un redzot, ka plūdu risks pieaug, jau savlaicīgi  jāpārvieto dzīvnieki drošākā vietā. Jāparūpējas par barības un ūdens rezervēm dzīvniekiem, dzirdināšanas un ventilācijas sistēmu darbību, jāsagatavo risinājumi elektroapgādes traucējumu gadījumā utt.,” uzsver Juris Lazdiņš.

Saimniecībām jāapzina arī saimniecības ēkas un vietas, kuras applūšanas gadījumā ir visievainojamākās. “Jābūt skaidram rīcības plānam un konkrētiem soļiem. Piemēram, tehniku, piekabes un agregātus var pārvietot uz vietām, kas ir augstākas un kas neapplūdīs. Šajā gadījumā ir vērtīgi sadarboties ar kaimiņu saimniecībām. Mums raksturīgi savās viensētās būt vieniem un tikt galā ar visu pašu spēkiem, bet šī ir situācija, kad vienam otrs jāatbalsta,” saka Juris  Lazdiņš.

Skaidra rīcība ir priekšnoteikums risku mazināšanai

Jāpārliecinās, ka piebraucamie ceļi ir brīvi, lai nepieciešamības gadījumā var operatīvi izbraukt, pārvietoties. Tāpat, lai degviela, eļļas un ķīmiskās vielas, ja tādas ir, būtu nostiprinātas un drošās vietās, lai tās nevar, piemēram, izlīt un piesārņot augsni vai radīt kādus citus riskus cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi. Vērtīgākās mantas un mitruma jutīgākie resursi jānovieto augstāk, sausākās vietās – dokumenti, medikamenti, elektroiekārtas un instrumenti, sēklas, barība, kā arī citi krājumi, kas mitrumā ātri bojājas.

“Vēl ļoti būtisks jautājums – īpašuma drošība un marodierisma riski. Ja patiešām ir sliktākais scenārijs un plūdu dēļ īpašums uz laiku jāpamet, tad jāpasargā vērtīgākās mantas, paņemot līdzi vai parūpējoties, lai viss būtu aizslēgts un maksimāli grūti pieejams. Jo organizētāka ir rīcība, jo mazāks ir gan zaudējumu, gan papildu risku apmērs,” saka Juris Lazdiņš.

“Svarīgi sekot līdzi LVĢMC oficiālajai informācijai, pašvaldību paziņojumiem par aktuālo situāciju konkrētajos reģionos, kā arī operatīvo dienestu paziņojumiem. Ja apstākļi strauji pasliktinās vai pastāv tiešs apdraudējums cilvēkiem vai dzīvniekiem, nekavējoties jāsazinās ar operatīvajiem dienestiem, un rīcība jābalsta viņu norādēs,” piebilst Juris Lazdiņš.