“Plusos” pat ar vāju decembri: ekonomisti skaidro, kas notika ekonomikā gada nogalē

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norādīja, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas ir nedaudz lēnāk kā trešajā ceturksnī, kamēr salīdzinājumā ar 2024. gada ceturto ceturksni izaugsme varētu būt bijusi 1,7% apmērā.

Pēc viņas teiktā, kāpums ceturtajā ceturksnī, visticamāk, bija vērojams apstrādes rūpniecībā, enerģētikā un būvniecībā. Balstoties uz izlaides datiem, arī pakalpojumu nozares kopumā, tostarp mazumtirdzniecība, visticamāk, augušas. Savukārt gan preču, gan pakalpojumu eksports gada nogalē savārga.

Zorgenfreija prognozēja, ka pērn Latvijas IKP varētu būt audzis par 1,7%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2025. gada ceturtais ceturksnis ekonomikā bija aktīvs periods.

Tostarp viņš minēja, ka spēcīgu izaugsmi uzrādīja būvniecības un apstrādes rūpniecības nozares. Pieaugums turpinājās arī eksportā. Aktivitātes kāpums bija vērojams arī mazumtirdzniecībā, lai arī decembris bija negaidīti vājš. Iespējams, ka tēriņi, kas nenonāca mazumtirdzniecībā, aizplūda pakalpojumos.

"Tādēļ kopumā IKP dati varētu uzrādīt salīdzinoši pozitīvu rezultātu," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka Latvijas IKP pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu varētu būt pieaudzis par 2,4%, bet pērn kopumā ekonomikā varētu būt bijusi izaugsme par 1,9%.

"Šobrīd izaugsmi dzen uz priekšu investīcijas, piepalīdzot eksportam un valdības tēriņiem. Palēnām atgūstas arī patēriņš," norādīja Gašpuitis.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis par apmēram 1%, bet salīdzinājumā ar 2024. gada ceturto ceturksni kāpums varētu būt bijis par apmēram 3%. Vienlaikus 2025. gadā kopumā Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par apmēram 2%.

Strautiņš sacīja, ka nozaru dati rāda izaugsmes paātrinājumu.

"Varētu sagaidīt, ka pērnā gada nogalē lielākais kāpums bija citā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika, bet lielākais kritums - lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Taču lielākā ietekme bija galveno eksporta nozaru labajam sniegumam," sacīja Strautiņš.

Viņš minēja, ka gan apstrādes rūpniecībā, gan komercpakalpojumos kāpums gada laikā varētu būt bijis par apmēram 5%. Informācijas un sakaru pakalpojumos varētu būt bijusi izaugsme par gandrīz 10%. Bāzes efekts ļoti palīdzēja celtniecībai, arī tur varētu būt izaugsme par apmēram 10%. Tajā pašā laikā tirdzniecība, lielākā patēriņa nozare, joprojām attīstās lēnāk nekā ekonomika kopumā, bet arī tā gandrīz noteikti ir plusos gada laikā.

Centrālā statistikas pārvalde 2025. gada ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos piektdien, 27. februārī.