Vai igauņiem veicas labāk? Kā klājas "Michelin" restorāniem kaimiņos
2026. gada sākums Latvijas restorānu nozarei izrādījās skarbs. Mēneša laikā Rīga zaudēja vairākus iecienītus restorānus, kas bija iekļuvuši slavenajā "Michelin" ceļvedī. Portāls Jauns.lv skaidro, kāda situācija šajā nozarē ir kaimiņvalstī – Igaunijā .
Restorānus slēdz arī Igaunijā
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka augstā nodokļu sloga, nepietiekamās tūrisma plūsmas un iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ janvārī Rīga zaudēja vairākus restorānus, kas bija iekļuvuši "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā situācija tiek vērtēta ar piesardzīgu optimismu.
Izrādās, ka arī Igaunijā nav iztikts bez zaudējumiem – kopš prestižā ceļveža ienākšanas Igaunijā slēgti četri "Michelin" sarakstā iekļautie restorāni. Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības fonda "Enterprise Estonia" pārtikas tūrisma vadītāja Helina Andruškevitšus portālam Jauns.lv norāda, ka slēgšanas iemesli bijuši dažādi – biznesa stratēģijas maiņa, finansiālas problēmas, īpašnieku maiņa vai kulinārās koncepcijas virziena maiņa. Tomēr Igaunijā šīs izmaiņas neuzskata par krīzi.
"Darbības pārtraukšana nenozīmē radošuma beigas," viņa uzsver.
To apliecinot fakts, ka vairāki šefpavāri pēc restorānu slēgšanas ir pievērsušies jauniem projektiem, bagātinot Igaunijas kulinārijas vidi ar svaigiem konceptiem un stiprinot valsts kā augstas klases gastronomijas galamērķa tēlu. Spilgts piemērs ir Marks Kērds, kurš par darbu restorānā „HOOV” saņēma prestižo „Michelin Young Chef Award”. Tagad viņš atvēris jaunu restorānu "Lumen". Savukārt Jonass Kopels no restorāna „38” ikdienas stila restorānu "A.JU". Eksperti norāda, ka šī dinamika liecina par veselīgu konkurenci un nozares spēju pielāgoties, kas ir būtiski nozares pakalpojumu kvalitātes uzturēšanai.
Kopumā 2025. gadā "Michelin" ceļvedī iekļauti 43 Igaunijas restorāni. "Enterprise Estonia" pārstāve akcentē, ka Igaunijā ir augstākais "Michelin" restorānu blīvums reģionā - tā apsteidz Latviju, Lietuvu un Somiju, un tuvojas Norvēģijas rādītājiem.
"Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Igaunijā ir vislielākais "Michelin" restorānu skaits uz vienu iedzīvotāju visā reģionā," viņa norāda.
"Michelin" efekts: vai miljoni atmaksājas?
Latvijā dalība “Michelin” ceļvedī valstij izmaksā aptuveni 380 000 eiro gadā, turklāt sākotnējais līgums tika slēgts par 1,27 miljoniem eiro. Sabiedrībā izskanējušas bažas par šādas investīcijas lietderību — īpaši pēc tam, kad janvārī durvis aizvēra vairāki “Michelin” restorāni. Tomēr, līdzīgi kā Latvijas nozares eksperti, arī Andruškevitšus (viņa gan konfidencialitātes dēļ neatklāj precīzu summu, ko valsts maksā par dalību ceļvedī) uzsver, ka ar “Michelin” saistītā ekonomiskā analīze apliecina taustāmu un ilgtermiņā noturīgu ieguvumu: restorānos pieaug klientu skaits, aug apgrozījums, valsts vārds biežāk izskan starptautiskajā vidē, un pieaug arī ārvalstu ceļotāju interese par šo galamērķi.
"Restorāni gūst labumu gadu no gada, ne tikai pirmajos mēnešos pēc atzinības saņemšanas," Igaunijas pārstāve akcentē.
Analizējot periodu no 2022. līdz 2024. gadam un salīdzinot to ar gadu pirms pievienošanās ceļvedim (2021), secināts, ka "Michelin" sarakstā iekļautie restorāni ir radījuši aptuveni 10 miljonus eiro papildu ieņēmumu. "Enterprise Estonia"pārstāve norāda, ka šie aprēķini balstīti uz Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes datiem, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju (patēriņa cenu indeksu) un pārtikas un dzērienu nozares vidējo izaugsmes tempu. Tādējādi secināts, ka ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar cenu kāpumu, bet gan ar pieaugošu klientu pieprasījumu pēc "Michelin" restorāniem. Turklāt nodarbinātība "Michelin" sarakstā iekļautajos restorānos ir pieaugusi par 16%, salīdzinot ar periodu pirms atzinības saņemšanas. Tas apliecinot, ka "Michelin" ceļvedis veicinājis ne tikai apgrozījuma kāpumu un tūristu interesi, bet arī jaunu darbavietu radīšanu un ilgtermiņa stabilitāti nozarē.
Situācija Tallinā
Vairāki Latvijas restorānu nozares pārstāvji sarunā ar portālu Jauns.lv iepriekš norādīja, ka Rīgā restorānu skaits pārsniedz tirgus iespējas, un tieši piesātinājums esot viens no iemesliem, kādēļ daļa no tiem spiesta aizvērties. Vaicāta par situāciju Tallinā, Andruškevitšus uzsver, ka Igaunijas galvaspilsētā aina esot atšķirīga.
Tallinas restorānu tirgus esot dinamisks, nevis pārsātināts: regulāri tiek atvērti jauni restorāni, ienāk svaigi koncepti, un pilsētas gastronomiskais piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks.
Latvieši brauc uz Igauniju
Latvijā kā viens no galvenajiem restorānu slēgšanas iemesliem tiek minēts arī tūrisma kritums. Taču Igaunijā aina ir citāda. “Enterprise Estonia” pārstāve atklāj, ka apkopotie dati par 2025. gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem rāda — tūristu skaits Tallinā jau pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni. To lielā mērā veicinājis straujš vietējā tūrisma kāpums. Šajā periodā ārvalstu un vietējie ceļotāji Tallinas naktsmītnēs kopumā pavadījuši 3,1 miljonu nakšu. Salīdzinājumā ar 2019. gadu tas ir 4% pieaugums jeb par 118 000 nakšu vairāk.
Lai gan ārvalstu viesu skaits vēl nav pilnībā atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kopējo izaugsmi nodrošinājuši Igaunijas iedzīvotāji. Vietējie tūristi naktsmītnēs pavadījuši 739 000 nakšu — par 78% vairāk nekā 2019. gadā.
Ievērojami pieaudzis arī viesu skaits no Latvijas.
2025. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos Latvijas tūristi Tallinas naktsmītnēs pavadījuši 134 400 nakšu — tas ir par 36% jeb 36 000 nakšu vairāk nekā pirms pandēmijas. Tikmēr ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits bijis 2,4 miljoni, kas joprojām ir par 8% mazāk, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas. Galvenais iemesls šim samazinājumam ir Krievijas tūristu trūkums, taču arī plūsma no citiem nozīmīgiem tirgiem – Somijas, Zviedrijas un Vācijas – joprojām nav atgriezusies iepriekšējā līmenī.
