Latvijas formula. Ērkšķainais ceļš no izgudrojuma līdz inovācijai
Latvijas Universitātes (LU) diskusiju ciklā “Latvijas formula” LU profesors Mārcis Auziņš kopā ar nozares ekspertiem meklē atbildes uz jautājumu, kā Latvijā vairot veiksmes stāstus, šoreiz fokusējoties uz inovāciju kapacitātes palielināšanu. Eksperti secināja, ka inovācija sākas tur, kur sākas reāls sabiedrības ieguvums, taču ceļš līdz tam bieži ir izaicinājumu pilns.
Nāves ielejas pārvarēšana
LU Inovāciju un akcelerācijas centra direktore asociētā profesore Gunita Deksne teic, ka pēdējā laikā Universitātē ir daudz diskusiju par to, kas ir inovācijas un kurā brīdī process ir inovatīvs. “Mēs esam nonākuši pie viedokļa – kamēr inovācija ir pētnieka rokās un nav nodota sabiedrībai izmantošanai, tas ir tikai izgudrojums. Kad pētnieks ir atradis savam izgudrojumam reālu pielietojumu, klientu vai patērētāju un nodevis to sabiedrībai lietošanai, tā jau ir inovācija, kas ir uzlabojusi sabiedrības ikdienu, sadzīvi vai uzlabojusi pakalpojumu sniegšanu. Tajā brīdī mēs kā Universitāte runājam par inovācijām.”
Viņa uzsver, ka liela daļa inovāciju rodas universitātēs, turklāt daudzu globālu uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesības pieder tieši akadēmiskajām institūcijām. Vienlaikus Gunita Deksne norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tā sauktās “nāves ielejas” pārvarēšana – idejas iedzīvināšana, lai to pārvērstu komerciāli dzīvotspējīgā projektā. “Pētnieki dzīvo no projekta uz projektu. Lai kādā projektā saņemtu finansējumu, ir jāsasniedz noteikts pētniecības attīstības līmenis,” profesore skaidro. “Problēma rodas, kad valsts finansējums fundamentālajai zinātnei beidzas un ir pauze – stadija, kurā projekts vairs nav zinātniskais pētījums un nav arī komercializējams produkts, līdz ar to finansējums ir limitēts.”
Zinātnei jāiet roku rokā ar industriju
LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Artis Kinēns, daloties savā pieredzē par “nāves ielejas” pārvarēšanu, stāsta, ka Latvijā tiek īstenots projekts “BioPhoT” –biomedicīnas un fotonikas pētījumu platforma, kas paredzēta šādu pētījumu finansēšanai. Šajā platformā Kinēns piedalās divos pētījumos – par zivju svaiguma noteikšanu un par vēja turbīnu agrīno defektu noteikšanu. Lai gan abi pētījumi ir atšķirīgi pētījumi, tie izriet no zinātniskā atklājuma.
Daloties pārdomās, viņš atzīst, ka zinātniekiem arī reizēm pietrūkst izpratnes par tirgus vajadzībām, tādēļ izšķirīga ir sadarbība ar uzņēmējiem jau agrīnā pētījuma stadijā. “Zinātniekiem reizēm pietrūkst saskares ar reālu produktu un industrijas pieprasījumu. Ja zinātniekam ir izpratne par to, kā izgudrojums varētu attīstīties praksē, tā jau ir iespēja to virzīt kā inovāciju, pārvēršot to par reālu produktu.”
Biznesam nepieciešama skaidrība par īpašumtiesībām
Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas priekšsēdētājs Gunārs Kosojs, kurš pārstāv industrijas viedokli, uzsver – uzņēmēji ir ieinteresēti sadarboties ar universitātēm. “Es gribētu izteikt atzinību – pēdējā laikā sadarbība ar LU vai RTU ir ļoti patīkami pārsteigusi. Komplimenti tam, cik labi ir izveidota platforma, kur mēs varam tikties un sadarboties ar zinātniekiem.” Viņš arī norāda – ja uzņēmēji pētījumā iesaistās ar savu finansējumu un resursiem, tad ir būtiski jau laikus vienoties, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības. Jāvienojas arī par publicitātes jautājumiem – zinātnieki ir ieinteresēti ar savu izgudrojumu dalīties, savukārt uzņēmēji to labprāt paturētu noslēpumā no konkurentiem.
