
Latvijas mobilo sakaru operators: maksātspējas vērtēšana var ietekmēt telefonu gala cenu un nomaksas pieejamību

Iedzīvotāju maksātspējas vērtēšana, lai varētu pārdot sakaru ierīces uz nomaksu, var atsaukties ne tikai uz telefonu gala cenām, bet arī nomaksas pakalpojuma pieejamību, pauda mobilo sakaru operatora SIA "Tele2" vadītājs Arnis Priedītis.
Viņš norādīja, ka mobilo sakaru nozari ietekmēs valsts lēmumi attiecībā uz nozares regulējumiem, piemēram, ieviest komplicētāku un dārgāku mobilo sakaru ierīču pārdošanu uz nomaksu, kā arī priekšapmaksas karšu reģistrāciju. Šie divi jautājumi var ietekmēt ne tikai operatorus, bet arī mobilo sakaru pakalpojumu lietotājus gan attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību, gan cenām.
Priedītis atzīmēja, ka ideja vērtēt iedzīvotāju maksātspēju, lai varētu viņiem pārdot sakaru ierīces uz nomaksu, papildu birokrātiskā sloga uzlikšana radīs spiedienu uz izmaksām, kas var atsaukties ne tikai uz telefonu gala cenām, bet arī nomaksas pakalpojuma pieejamību.
Tāpat Priedītis minēja, ka apgrūtinājumi, prasot detalizēti vērtēt maksātspēju, neveicinātu digitālo pakalpojumu ienākšanu reģionos un mazāk nodrošinātu cilvēku vidū, jo pāreja no podziņtelefoniem uz viedtelefoniem kļūtu vēl lēnāka.
"Tele2" apkopotie dati rāda, ka lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju izvēlas iegādāties mobilos telefonus uz nomaksu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz premium klases telefoniem, jo budžeta klases segmentā 70% telefonu tiek iegādāti uz nomaksu.
"Tele2" patlaban veic klientu maksātspējas izvērtēšanu, lai pieņemtu lēmumu par telefonu pārdošanu uz nomaksu, un dati rāda, ka "Tele2" to dara kvalitatīvi - līdz 3% no kopējās summas, kas klientiem jāmaksā par ierīcēm, ilgstoši netiek segti, viņš pieminēja.
Vienlaikus Priedītis pauda, ka ideja ieviest priekšapmaksas karšu reģistrāciju rada vairākus riskus.
Kā vienu no tiem Priedītis norādīja, ka senioriem un iedzīvotājiem reģionos būtiski apgrūtināta iespēja iegādāties priekšapmaksas kartes, jo tās tirgo arī nelielas pārtikas tirdzniecības vietas. Ja tiktu ieviesta reģistrācija, šīm tirdzniecības vietām zustu interese šīs SIM kartes tirgot, ņemot vērā birokrātisko procedūru un izmaksas.
Rezultātā būtiski samazinātos iespējas cilvēkiem reģionos, kur nav mobilo sakaru operatoru klientu centru, iegādāties priekšapmaksas kartes. Patlaban šīs idejas virzītāji neņem vērā ietekmi uz priekšapmaksas karšu izplatīšanas kanālu skaitu un pakalpojumu izmantošanu, tostarp sociāli mazaizsargātajām grupām.
Tāpat viņš atzīmēja, ka reģistrācija nerisina arī cīņu ar krāpniekiem, jo mūsdienu modernās tehnoloģijas ļauj ērti izmantot citus, grūtāk izsekojamus tehnoloģiskos risinājumus.
Tehnoloģijas ir arī viens no būtiskākajiem argumentiem, kādēļ Igaunija atteicās no priekšapmaksas karšu reģistrācijas. Proti, krāpniekiem, izmantojot modernākas tehnoloģijas, iespējas izsekot un notvert viņus kļūst vēl sarežģītākas.
SIM karšu kustība un aktivitāte ir vieglāk izsekojama, turklāt mobilo sakaru operatori kā uzlabojumu piedāvā ieviest precīzāku priekšapmaksas karšu uzskaiti, kas ļautu noteikt, kurā tirdzniecības vietā nopirkta konkrētā priekšapmaksas karte, minēja Priedītis.
Vienlaikus Priedītis pauda, ka nozare turpinās izaugsmi, taču tā sagaidāma mērena. To ietekmē arī situācija tirgū, kas ir piesātināta un kurā valda asa konkurence, kā arī ekonomiskā situācija valstī.
Jautājot par izmaiņām un attīstības tendencēm informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē, Priedītis norādīja, ka ar interesi gaidīs, kā noslēgsies SIA "Latvijas mobilais telefons" un SIA "Tet" ("Tet") stāsts, jo tas var būtiski ietekmēt konkurenci nozarē.
Priedītis uzsvēra, ka, lai arī kāds būtu lēmums, būtiskākais ir tas, lai netiktu kropļota konkurence. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi, ka "Tet" optikas piekļuves tīkls un kabeļu kanalizācija tiktu nodalīti atsevišķā uzņēmumā un būtu pieejami visiem operatoriem uz vienādiem nosacījumiem, viņš piebilda.
Tāpat viņš minēja, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā mobilo sakaru nozares uzņēmumi turpinās aktīvi meklēt jaunas izaugsmes iespējas, kas ir izaicinošs uzdevums. Uzņēmumi eksperimentē un attīstās dažādos virzienos, apvienojot telekomunikāciju pakalpojumus ar IT risinājumiem, kā arī paplašinot piedāvājumu ar izklaides, finanšu un drošības pakalpojumiem.
Jau ziņots, ka "Tele2" 2024. gadā strādāja ar 179,991 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,5% un bija 52,923 miljoni eiro.
"Tele2" reģistrēts 1995. gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. "Tele2" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Tele2 Sverige".




![Aizdomīgos apstākļos Krievijā gājis bojā 31 gadu vecs futbolists; nāves brīdis fiksēts kamerā [Brīdinām, nepatīkami skati!]](https://i.jauns.lv/t/2026/01/17/3415325/235x168.webp?v=1768652246)



