Degvielas cenas Latvijā samazinājušās par 10 centiem un varētu vēl ievērojami kristies

Paredzēts palielināt ieguvi par 411 000 barelu dienā, lai gan sākotnējais plāns paredzēja palielināt ieguvi tikai par 137 000 barelu dienā.

Pavisam OPEC+ ir 22 valstis, taču ieguvi vienojušās palielināt astoņas valstis - Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāka, Kazahstāna, Krievija, Kuveita, Omāna un Saūda Arābija. Gaidāms, ka šis ieguves apjoma kāpums veicinās naftas cenu samazināšanos.

Jauns.lv jau vēstīja, ka ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās dēļ degvielas cenas varētu varētu samazināt degvielas cenas, norādījis degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs. Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs .

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

Pēc viņa teiktā, tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu ir sākuši samazināt pieprasījumu pēc naftas, un tas var liecināt par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Savukārt daži ekonomikas eksperti pieļauj ASV recesiju. Vienlaikus Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1,8%, galvenokārt Trampa ieviesto tarifu dēļ. Tāpat viņš piebilst, ka naftas cenu turpina ietekmēt arī karš Ukrainā. "Ja Krievijai izdosies kavēt miera vienošanos ar Ukrainu un ASV atkāpsies no sarunām, pastāv risks, ka karš ieilgs. Tas savukārt nozīmē, ka naftas cenas var saglabāties augstas vai pat pieaugt, ņemot vērā uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai," papildina uzņēmuma pārstāvis.

Līdzīgu viedokli paudis arī energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība kurš stāsta, ka "Brent" indeksa naftas cenas ir piedzīvojušas kritumu no 74 ASV dolāriem par barelu marta beigās līdz 63 ASV dolāriem par barelu patlaban. Viņš skaidroja, ka straujais cenu kritums ir vērojams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ASV administrācijas lēmums būtiski palielināt tarifus vairumam pasaules valstu paaugstina globālās recesijas iespējamību jau tuvākajā laikā, kas attiecīgi potenciāli samazinās naftas pieprasījumu nākotnē.

Savukārt otrs iemesls, pēc viņa teiktā, ir tas, ka Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ ražotājvalstis ir vienojušās palielināt naftas ieguves apmērus no 2025. gada maija, kas paaugstinās naftas piedāvājumu tirgū. "Attiecīgi šo abu iemeslu dēļ redzam kritumu naftas pieprasījumā kopā ar pieaugumu tās piedāvājumā, kas, savukārt, rezultējas būtiskā naftas cenas mazinājumā," norādīja Vība.

Viņš papildināja, ka degvielas cenas uzpildes stacijās parasti seko naftas cenu tendencei ar nelielu laika nobīdi konkrētā degvielas tirgotāja produktu piegāžu ķēžu garuma un konkrētā komersanta izveidotā naftas produktu krājuma apmēra dēļ.