"Rīgas ūdens" gatavojas obligāciju emisijai un plāno uzlabot ūdensvadu sistēmu

"Rīgas ūdens" šogad gatavojas obligāciju emisijai. Kāda ir sajūta pēc ilgajām un ne visai auglīgajām politiķu runām par kapitāla tirgus sniegto iespēju izmantošanu beidzot būt pirmajam ne tikai Rīgas, bet vispār Latvijas pašvaldību uzņēmumam, kurš emitēs obligācijas?

Šobrīd ar obligāciju piedāvājumu esam finiša taisnē. Tas vienlaicīgi ir liels lepnums un izaicinājums. Vēlamies būt pirmie starp pašvaldību kapitālsabiedrībām Latvijā, kas emitēs obligācijas. Turklāt plānojam emitēt zaļās obligācijas saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju standartiem, kas stājās spēkā tikai pagājušā gada decembrī. Cik esam pētījuši, pašlaik tikai daži uzņēmumi Eiropā ir emitējuši vērtspapīrus atbilstoši šiem jaunajiem kritērijiem.

Tāpat pagājušajā gadā mēs saņēmām starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Moody’s" augsto novērtējumu A3, kas atbilst Latvijas valsts kredītreitingam. Tā kā valsts kredītreitings ir valsts vai pašvaldību uzņēmumu augstākā novērtējuma latiņa, tad mēs esam to sasnieguši, un uzdevums ir to noturēt arī turpmāk. Bija arī liels gandarījums, ka "Moody’s" mūs uzaicināja prezentēt uzņēmuma ilgtspējīgās stratēģijas veidošanas pieeju viņu filiālēm visā pasaulē. Mūsu pieredze tika izmantota kā piemērs, kas atspoguļo galvenos izaicinājumus, ar kuriem uzņēmumi saskaras Eiropas reģionā. Arī tas bija ļoti labs novērtējums.

Iepriekš izskanēja, ka obligāciju emisija varētu notikt maijā. Vai jums emisijas datums pašlaik jau ir skaidrāks?

Mēs šobrīd aktīvi tiekamies ar potenciālajiem institucionālajiem investoriem visā Baltijā, iepazīstinām ar uzņēmumu, mūsu stratēģiju, finanšu rezultātiem, kas, protams, investoriem ir svarīga sastāvdaļa, un apkopojam atgriezenisko saiti. Šajās sarunās mēs iezīmējam, ka emisija ir plānota gada otrajā ceturksnī. Vai maijā būs labākie tirgus apstākļi, lai startētu kapitāla tirgū, to rādīs laiks.

Kāds ir plānotais emisijas apjoms?

Kopējā emisijas programma ir plānota līdz 60 miljoniem eiro, un obligācijas tiks emitētas vairākos posmos atkarībā no plānotā investīciju projektu izpildes grafika. Līdztekus ir būtiski uzsvērt, ka ar obligācijām finansējamie projekti jau ir noteikti un atbilst Eiropas zaļo obligāciju standartiem un taksonomijai.

Kāds ir plānotais obligāciju termiņš?

Pašlaik mēs plānojam, ka termiņš būs no pieciem līdz desmit gadiem. Konkrēts termiņš pirmajai emisijai tiks izziņots, kad tuvosimies emisijas brīdim.

Minējāt, ka tiekaties ar investoriem. Vai jau varat raksturot, kāda ir interese?

Interese par mūsu nodomu emitēt obligācijas ir ievērojama, jo institucionālajiem investoriem savos portfeļos ir būtiski iekļaut gan finansiāli stabilus un drošus uzņēmumus, par ko liecina mūsu augstais kredītreitings, gan liels uzsvars tiek likts arī uz zaļajām obligācijām. Man vēl ir jāpiebilst, ka mums ir plāns piedāvāt obligācijas iegādāties ne tikai institucionālajiem investoriem, bet arī privātajiem investoriem, tostarp mūsu darbiniekiem, veicot publisku obligāciju piedāvājumu.

Tā kā "Rīgas ūdens" apkalpo aptuveni pusi no visas Latvijas ūdenssaimniecības, mēs vēlamies veicināt arī vietējo iedzīvotāju interesi un iesaisti šajā uzņēmumā, ļaujot viņiem tieši piedalīties tā attīstībā un redzēt investīciju rezultātu pašiem savā ikdienā, izmantojot tik būtisko resursu - ūdeni.

Vai jūs privātpersonām rezervēsiet noteiktu daļu no emitētajām obligācijām?

Tas tiks izlemts tad, kad notiks emisija, redzot, kāda ir investoru interese.

Kāda tādā gadījumā būs vienas obligācijas nominālvērtība, jo parasti vienas obligācijas cena tomēr ir diezgan augsta un tas attur obligāciju tirgū iesaistīties lielu skaitu privātpersonu?

Mēs apsveram tādu investīciju slieksni, kas padarītu šo iespēju pieejamu plašākam investoru lokam, piemēram, 100 eiro par vienu obligāciju.

Jau pieminējāt, ka pretī obligācijām būs konkrēti projekti. Vai varat iezīmēt, kas ir plānots?

Izstrādājot vidēja termiņa stratēģiju līdz 2030.gadam, esam aptuveni iezīmējuši pirmās nepieciešamības līdz 2028.gadam. Kopumā investīcijas ir plānotas 235 miljonu eiro apmērā, un no tām 64% atbilstu Eiropas zaļo obligāciju standartam. Attiecīgi līdz 60 miljoniem eiro, ko vēlamies piesaistīt caur obligācijām, ir tikai daļa, kas nosedz ieguldījumus mūsu plānos.

Mūsu projekti ir sadalīti divos blokos. Pirmais bloks ir saistīts ar klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu. Kā vienu no mērķiem šajā jomā varu atzīmēt metāntenku jaudas paaugstināšanu bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva". Pārstrādājot notekūdeņu dūņas metāntenkos, sasniedzam procesu efektivizāciju un spējam palielināt elektroenerģijas un siltuma enerģijas potenciālu. Otrs lielais bloks ir ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Šajā blokā ietilpst gan kanalizācijas tīklu un staciju atjaunošana, gan kanalizācijas sūkņu nomaiņa un notekūdeņu krājrezervuāra izbūve. Krājrezervuāra uzdevums ir lietusgāžu laikā samazināt avārijas izlaides Daugavā, uzkrājot notekūdeņus un tad attiecīgi tos novirzot uz "Daugavgrīvu". Šajā blokā ietilpst arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšanas projekts.

Kas varētu būt pirmais projekts, kas tiek īstenots par obligāciju emisijā piesaistītajiem līdzekļiem?

Emisijas norise plānos varētu ieviest izmaiņas, bet paredzams, ka uzsvars tiks likts uz kanalizācijas tīkla atjaunošanu. Tā ir prioritāte. Attiecīgi, protams, seko kanalizācijas sūkņu nomaiņa, kā arī darbs pie krājrezervuāra izveides un bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšanas.

Kāds pašlaik ir kopējais ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas stāvoklis Rīgā?

"Rīgas ūdens" tīklu tehnisko stāvokli es noteikti raksturotu kā pietiekami labu. Mēs esam veikuši modelēšanu, izvērtējot vairākus scenārijus, lai noteiktu optimālo atjaunošanas tempu ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Mūsu aprēķini liecina, ka līdz 2040.gadam var atjaunot līdz 15% no kopējā tīkla garuma. Kanalizācijas tīklam tas būtu trīs reizes lielāks temps nekā iepriekšējos plānošanas periodos, bet ūdensapgādes cauruļvadu pārbūves temps būtu piecas reizes lielāks nekā iepriekšējos periodos.

Lai saprastu, kādēļ mēs tieši pašlaik plānojam tik būtiski kāpināt darbu tempu, ir jāpaskaidro, ka iepriekšējā attīstības plānošanas periodā galvenais uzsvars tika likts uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšanu tām apkaimēm, kurās nav centralizēto tīklu. Šim nolūkam iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejams Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, kas ļāva mums galvenokārt koncentrēties tieši uz šo jomu.

Kuri posmi būtu jāatjauno?

Konkrētas vietas un posmi ir norādīti jau mūsu trīs gadu budžetā un aptver dažādas apkaimes visā Rīgas teritorijā ar mērķi nodrošināt efektīvu un vienmērīgu infrastruktūras atjaunošanu. Atjaunošanas modelis un aprēķins izstrādāts, ņemot vērā vairākus svarīgus faktorus: avāriju biežumu uz viena tīkla kilometra, cauruļvadu materiālu, to izbūves vecumu utt. Šie dati ļauj mums efektīvi noteikt prioritātes un identificēt tieši tos tīkla posmus, kuriem visvairāk nepieciešamas investīcijas.

Vai ir posmi, kas pašlaik rada lielākās bažas? Piemēram, ir bijušas situācijas, ka zem ielām vai pagalmos tiek izskalotas bedres, kurās pat ielūst automašīnas.

Es nevaru izcelt tādus īpaši kritiskus posmus. Rīga ir būvēta dažādos laika periodos, un arī mūsu saimniecībā ir dažādu materiālu un dažāda vecuma caurules, bet es nevaru teikt, ka, piemēram, vienā konkrētā ielā būtu kritiska situācija.

Piemēram, pašlaik mēs veicam ievērojamus kanalizācijas kolektora pārbūves darbus Uzvaras parkā, lai nodrošinātu kopējo Rīgas domes ieceri par Uzvaras parka labiekārtošanu. Parku šķērso nozīmīgs 2,3 metru augsts un 1,8 metru plats kanalizācijas dzelzsbetona kolektors. Mūsu uzdevums ir veikt tā nostiprināšanu.

Ja mēs turpinām par apkaimēm, tad "Rīgas ūdens" ir sācis projektēšanu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstībai Dārziņos, pieslēdzot tīkliem arī blakus esošās apkaimes. Kad varētu sākties būvniecība? Cik lielas investīcijas būs nepieciešamas?

"Rīgas ūdens" vidēja termiņa stratēģijā ir plānots sākt projektēšanu un arī attiecīgi būvniecību kanalizācijas sistēmu attīstībai Dārziņos, tādēļ Rīgas dome jau ir nolēmusi 30% no "Rīgas ūdens" peļņas novirzīt tieši Dārziņu apkaimes attīstībai. Kopējais šobrīd paredzamais investīciju apjoms ir līdz 40 miljoniem eiro, un kopā ar Rīgas domes lēmumu par dividenžu novirzīšanu mums līdz 2030. gadam Dārziņos ir jāiegulda aptuveni 26,3 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu līdzfinansējums, lai izbūvētu šos tīklus. 

Tas nozīmē, ka atkal pretendēsiet uz ES Kohēzijas fonda naudu?

ES līdzfinansējums šādiem mērķiem - tīklu paplašināšanai - vairs nav pieejams un arī nebūs. Šobrīd Kohēzijas fondā uzsvars tiek likts uz notekūdeņu attīrīšanu, uz energoefektivitātes pasākumu ieviešanu u.tml.

Kur tad ņemsiet nepieciešamo finansējumu tīkla ierīkošanai Dārziņos?

Es domāju, ka tās būs sarunas ar Rīgas domi par pašvaldības līdzfinansējumu investīciju daļai.

Līdzekļus plānots atvēlēt arī centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanas un izbūves darbu turpināšanai Mangaļsalā. Kas notiks tur?

Rīgas dome jau iepriekšējā plānošanas periodā nolēma 30% no dividendēm novirzīt Mangaļsalai, un ik gadu mēs esam šo summu akumulējuši. Pašlaik šim mērķim uzkrāti aptuveni 6,3 miljoni eiro. Šogad ir plānots izsludināt iepirkumu un noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu, bet projektēšana noslēgsies tuvāko pāris mēnešu laikā.

Pēc kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu izbūves pabeigšanas Mangaļsalā būs iespēja nodrošināt pieslēgumu aptuveni 1100 iedzīvotājiem, bet Dārziņos - 4100 iedzīvotājiem.

Kāda kopumā ir situācija ar ūdensvada un kanalizācijas pieslēgšanu privātmājām? Vai pašvaldības un Kohēzijas fonda atbalsts privātpersonām pieslēgumu izveidei ir palīdzējis un cilvēki pieslēdzas vairāk, vai tomēr tas joprojām notiek kūtri?

Tās mājsaimniecības, kas tiešām gaidīja brīdi, kad būs pieejams pieslēgums centralizētajiem tīkliem, ļoti ātri to izmantoja. Šim procesam ir pieejams arī pašvaldības finansējums. Mēs arī veicām plašas kampaņas un informēšanu tieši tajās apkaimēs, kur tīkli ir izbūvēti un iedzīvotāji nesteidz pieslēgties.

Rezumējot varu pateikt, ka 2024.gadā pilsētas kanalizācijai tika pieslēgti aptuveni 2100 iedzīvotāju un kopējais līdzfinansējuma apjoms katram pieslēgumam bija līdz 2000 eiro.

Vai esat pētījuši, kādēļ iedzīvotāji nepieslēdzas centralizētajiem tīkliem, ja rodas tāda iespēja?

Apstākļi ir dažādi. Piemēram, atsevišķās mājās nav izbūvēts iekšējais sanitārais mezgls, bet ir āra tualete. Citas mājsaimniecības kādu laiku atpakaļ ir izbūvējušas bioloģiskās attīrīšanas sistēmas un līdz ar to neuzskata, ka būtu nepieciešamība pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Ir iedzīvotāju grupas, kurām pieslēguma nodrošināšanas izmaksas šķiet par lielu arī ar līdzfinansējumu. Ņemot vērā šos faktorus, mēs pat esam radījuši iespējas veikt atlikto maksājumu līdz pat 10 gadiem, bet atsevišķi iedzīvotāji tomēr nesteidzas izmantot šo iespēju.

Cik aptuveni iedzīvotājiem ir jāmaksā par to, lai viņu māju savienotu ar centralizēto kanalizācijas tīklu?

Izmaksas, protams, ir atkarīgas no tā, cik metru garš pieslēgums ir jāizbūvē, bet vidēji jārēķinās ar 2000 eiro, ja kopējais pieslēgums izmaksā ap 4000 eiro un pusi līdzfinansē Rīgas pašvaldība.

Vai jums ir zināms, cik mājsaimniecību, kurām ir pieeja centralizētajiem tīkliem, tiem nav pieslēgušās?

Pilsētas centralizētās kanalizācijas pakalpojumi Rīgā ir pieejami 98,14% iedzīvotāju, bet pieslēgušies 96,74%, tātad visā Rīgā aptuveni 12 000 iedzīvotāju nav izmantojuši iespēju pieslēgties centralizētajiem tīkliem.

Cik daudz Rīgā ir vietu, kur nemaz nav pieejas centralizētajiem kanalizācijas tīkliem?

Tādas vietas ir Dārziņi, Kundziņsala, Trīsciems un atsevišķas vietas citās apkaimēs, piemēram, Čiekurkalnā.

Jāatzīmē, ka mēs esam plānojuši katru gadu ieguldīt aptuveni divus miljonus eiro tieši centralizēto tīklu izbūvei tajās apkaimēs, kur šobrīd tādu nav. 

Kādi vēl uzlabojumi centralizētajā ūdensapgādē un kanalizācijas sistēmā ir nepieciešami?

Mums ir nopietni jāpievēršas arī ūdens ieguvei. Ir jāatjauno mūsu dziļurbumi, kuru kopējais skaits ir ap 300 Zaķumuižā, Baltezerā, Remberģos. Tam līdzekļi ir jāieplāno ik gadu. Savukārt, otrpus Daugavai ir jāveic attīrīšanas stacijas tehnoloģisko iekārtu modernizācija, piemēram, ozonēšanas iekārtai, kas nodrošina ūdens dezinfekciju.

"Rīgas ūdens" vidēja termiņa budžetā ir paredzēta dziļurbuma aku atjaunošana, un šobrīd mēs veicam projektēšanas darbus.

Kā pašlaik veicas ar ES prasību ievērošanu attiecībā uz centralizēto ūdensapgādi un notekūdeņu attīrīšanu?

Mēs notekūdeņus attīrām vislabākajā kvalitātē, un rādītāji ir pat labāki, nekā prasīts normatīvajos aktos. Ja skatāmies, cik gada laikā jūrā nonāk slāpekļa un fosfora, tad tas ir krietni zem pieļautajām normām.

Jūs jau pieminējāt, ka tiks paplašināta attīrīšanas stacija Daugavgrīvā. Kā palielināsies tās kapacitāte?

Kopējā kapacitāte palielināsies gandrīz par 50%, bet šeit ir jāatzīmē, ka tā ir hidrauliskā kapacitāte. Plāns ir veikt bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšanu līdz 2029.gada nogalei. Pašlaik mēs strādājam pie tehniskās specifikācijas un iepirkuma dokumentācijas. Kopējā paredzamā investīciju summa darbiem ir aptuveni 50 miljoni eiro.

Vai pēc šīs paplašināšanas Rīgai ar to pietiks? Vai tomēr joprojām būs situācijas, ka lielu lietusgāžu laikā notekūdeņi pa taisno nonāk Daugavā?

Šī iemesla dēļ mēs izbūvēsim krājrezervuārus notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai. Tomēr tāda situācija, ka lielu lietusgāžu laikā tiek simtprocentīgi novērsta notekūdeņu nokļūšana Daugavā, faktiski nav iespējama. Vienlaikus mēs jebkurā gadījumā iekļaujamies pieļautajā notekūdeņu ieplūšanas apjomā Daugavā procentuālajā izteiksmē gada laikā. Kopējie rādītāji ir zem 5%. Vēl ir jāatzīmē, ka pērn jūlijā, kad piedzīvojām netipiski spēcīgas lietusgāzes, kanalizācijas ūdeņi, kas nokļuva Daugavā, bija ļoti ievērojami atšķaidīti - divas trešdaļas bija lietus ūdens.

Kur tieši atradīsies jaunās uzkrāšanas vietas?

Plāns ir kanalizācijas krājrezervuāru izbūvēt blakus jaunajai kanalizācijas sūkņu stacijai Daugavgrīvas ielā 101. Šī kanalizācijas sūkņu stacija ir lielākā Baltijā pēc pārsūknēto notekūdeņu apjoma.

Cik liels tilpums būs krājrezervuāram?

Šobrīd izstrādājam tehniski ekonomisko pamatojumu, kas iekļauj optimālā tilpuma aprēķinu.

Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, ir milzīgas lietusgāzes, tad ūdens vispirms nonāk šajā krātuvē un tikai tad pamazām iziet cauri attīrīšanas iekārtām?

Tieši tā. Šobrīd mēs esam pilnveidojuši savu darbību lietusgāžu laikā arī kanalizācijas sūkņu stacijās, kas nozīmē - mēs uzkrājam pārlieku lielos lietus ūdeņus kanalizācijas cauruļvados. Mēs šos ūdeņus tik ātri nepārsūknējam no stacijas uz staciju, bet maksimāli izmantojam visu šķērsgriezumu kanalizācijas caurulēm un piepildām tos ar ūdeni.

Līdz ar klimata pārmaiņām un arī meteorologu teikto, mums diemžēl ar neprognozējamām un spēcīgām lietusgāzēm nāksies turpmāk sadzīvot regulāri. Vai tas neprasa vēl kādus papildu risinājumus?

Vienmēr ir jāsalāgo potenciālās izmaksas pret ieguvumu un to, kādas ir vēl citas pilsētas prioritātes. Kā jau es iepriekš minēju, lai novērstu simtprocentīgu lietus ūdeņu iekļūšanu virszemes ūdeņos, tās būs pārmērīgas investīcijas. Tādēļ mēs uzsvaru liekam uz jau esošo kanalizācijas cauruļu atjaunošanu, lai ikdienas apstākļos notekūdeņi no šīm caurulēm nenokļūtu gruntī vai arī otrādi, lai mēs lieki netērētu elektroenerģiju, pārsūknējot, piemēram, virszemes ūdeņus, kas nokļuvuši kanalizācijas caurulēs caur visu mūsu sistēmu. Attiecīgi izvirzām prioritātes, balstoties aprēķinos. Svarīgi ir arī tas, ka ES direktīvās ir noteiktas pieļaujamās izplūdes neparedzēti lielu lietusgāžu laikā, ko mēs arī ievērojam.

Vai jūs domājat arī par jauniem, inovatīviem risinājumiem notekūdeņu savākšanai? Piemēram, pie jaunajiem projektiem tiek veidoti dīķi, kas lielu lietusgāžu laikā uzkrāj ūdeņus.

Lietus kanalizācijas tīkls nav mūsu pārziņā. Mēs, izdodot tehniskos noteikumus, aicinām jauno projektu attīstītājus izbūvēt šādus inovatīvus risinājumus, buferu tvertnes, lai lietus kanalizācija nebūtu jāpievieno mūsu kanalizācijas tīkliem. Ja "Rīgas ūdens" ļautu jebkuram jauno projektu attīstītājam vienkārši pieslēgties mūsu kanalizācijas tīkliem ar lietus ūdens apjomiem, tad mums noteikti nepietiktu kapacitātes. Tas arī nebūtu pareizi - tīrus lietus ūdeņus pārvadīt caur visu mūsu sistēmu un gala rezultātā izlaist Baltijas jūrā. Tā būtu lieki patērēta elektroenerģija, uzturēšana utt.

Kā veicas ar traucējošo smaku novēršanu dūņu laukos Vārnukrogā, un cik daudz sūdzību saņemat no Mārupes novada Spilves, Babītes un Mežārēm? Parasti aukstajā laikā sūdzību nav, bet, iestājoties siltākam, atkal atsākas. Kas tiek darīts, lai mazinātu smakas?

Kad 1994.gadā ekspluatācijā tika nodoti dūņu lauki Vārnukrogā, tie atradās tālu no blīvi apdzīvotām vietām, taču pēdējās desmitgadēs pilsētas robežas paplašinājušās un iedzīvotāji izvēlējušies arī šo apkaimi. Mēs šo situāciju apzināmies un mums ir konkrēts darbības plāns tās risināšanai. Pirmkārt, jāatzīmē ļoti būtisks aspekts - bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" iecerēta papildu divu jaunu metāntenku izbūve. Dūņas tiks pārstrādātas un nodotas tālāk lauksaimniekiem, kuri tās varēs izmantot aramzemes bagātināšanai. Šobrīd izaicinājumus rada tieši nepārstrādātās dūņas, jo mums pietrūkst pārstrādes kapacitātes. Metāntenku izbūve šo jautājumu palīdzētu atrisināt.

Mēs plānojam arī pārklāt esošās dūņu uzkrāšanas teritorijas - ar biomembrānu jeb speciālu plēvi, kas ir īpašs risinājums, lai samazinātu smaku un gāzu noplūdi. Papildu tam mēs jau šobrīd izmantojam iekārtas, kas ierobežo smaku izplūdes no Vārnukroga - ar speciālām iekārtām tiek izsmidzināts aerosolizēts ūdens ar smaku neitralizējošiem reaģentiem.

Cik šie jaunie metāntenki saražos dažādus energoresursus?

Plāns, pateicoties metāntenkiem, ir iegūt 85% no mums kopumā nepieciešamās elektroenerģijas un siltuma.

Izmantosies tikai jūsu vajadzībām vai plānojat nodot tālāk?

Tikai mūsu vajadzībām. Viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem ir panākt energoneitralitāti, ko nosaka arī attiecīgās Eiropas direktīvas. 

Kādēļ jums ir vajadzīga siltumenerģija?

Siltumenerģija ir nepieciešama dūņu raudzēšanas procesā. Metāntenkā ir jāpievada siltums, lai labāk veicinātu rūgšanas procesu.

Vai dūņas ir tikai no jūsu attīrīšanas iekārtām, vai jums ir pietiekama kapacitāte savākt arī, piemēram, citu pašvaldību dūņas?

Mēs savu kapacitāti plānojam tikai "Rīgas ūdens" dūņām. Šīs dūņas veidojas notekūdeņu attīrīšanas procesā. Tas ir baktēriju kopums, kas attīra visas kaitīgās vielas līdz noteiktam līmenim, gan fosforu, gan slāpekli, gan citas. Dūņas attīrīšanas procesā veidojas nepārtraukti, un mums pašiem tās ir pietiekamā apjomā, ko pārstrādāt. Lai dūņas pārvadātu, tās ir papildu izmaksas gan par transportu, gan degvielu, un tās arī ir lielākās izmaksas.

Un kāda ir zemnieku interese par dūņām?

Zemnieku interese ir liela, bet, protams, arī zemnieki rēķina izmaksas, kāda ir tehnika, lai dūņas laukos pēc tam iestrādātu, cik tālu pēc dūņām ir jābrauc. Protams, izmantojot dūņas, zemniekiem ir mazāki izdevumi par minerālmēsliem.

Jūs jau minējāt, ka kopējais investīciju portfelis ir plānots 235 miljonu eiro apmērā. Obligāciju emisijās ir plānots piesaistīt 60 miljonus eiro. Kur ņemsiet pārējo?

Šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Investīciju banku par 70 miljonu eiro aizdevuma piesaisti, tāpat mēs plānojam aizņemties arī no vietējām komercbankām.

Bankas ir atsaucīgas?

Mums ir spēcīgs finanšu pamats - stabila kapitāla bāze, kas nodrošina izturību, garantējot finansiālo drošību un spēju ilgtspējīgai izaugsmei. Bankas ir ļoti atsaucīgas tādam uzņēmumam kā "Rīgas ūdens", ņemot vērā, ka mums ir stabili pamatdarbības rādītāji, visas mūsu investīcijas ir ekonomiski pamatotas, un ir pārliecība, ka esam labs sadarbības partneris.

Cik bieži notiek avārijas ūdensvados, un kas ir tipiskākie iemesli?

Pagājušajā gadā ir notikušas 553 avārijas. Iemesli ir vairāki. Biežāk avārijas mēs novērojam pēc ziemas, sākoties pavasarim, kad mainās temperatūra un grunts atlaižas, "staigā" un attiecīgi bojā caurules, tās laužot.

Kā nākamo iemeslu var minēt to, ka atsevišķās situācijās rodas hidroloģiskais trieciens, kas nozīmē, ka kaut kur ir bijusi ūdens plūsmu izmaiņa, aiziet trieciena vilnis, un tas savā ceļā salauž vājākos posmus un caurules. Tāpat tiek bojātas caurules, kas ir tuvumā tramvaju sliedēm, kur pastiprinātu koroziju rada statiskā strāva. Šie ir biežāk sastopamie iemesli, ar kuriem mēs ikdienā saskaramies un kuri ir mums labi zināmi, ļaujot samazināt avārijas novēršanas laiku.

No 1. janvāra tika palielināti "Rīgas ūdens" tarifi. Vai izmaiņas plānotas arī nākamgad, tostarp ņemot vērā apjomīgos investīciju plānus?

Neatkarīgi no investīciju plāniem gala lietotāja tarifi ūdens pakalpojumiem ir pilnībā regulēti. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina tarifus gan ūdens piegādei, gan kanalizācijas pakalpojumiem, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. "Rīgas ūdens" pakalpojuma tarifs ir pilnībā regulēts un šobrīd zemākais Pierīgā.

Kā ir ar maksājumu disciplīnu? Vai jums veidojas arī klientu parādi?

Ja rēķinām kavējumus, sākot ar pirmo dienu, tad šobrīd mums ir 2,8 miljonu eiro parāda uzkrājumi, bet faktiski vairāk nekā pusi no šīs summas mēneša laikā arī nosedz. Šis rādītājs nav mainījies jau daudzus gadus, un mēs tam stingri sekojam līdzi. Faktiski var teikt, ka parādu neveidojas vairāk, bet arī īpaši mazāk nepaliek. Viss ir daudzmaz vienādā līmenī.

Vai jūs arī esat pētījuši iemeslus šiem parādiem? Vai tie ir "hroniskie" parādnieki?

Ilgstoši parādnieki veido aptuveni 800 000 eiro, pārējie lielākoties veic norēķinus mēneša laikā. Iemesli ir dažādi, arī cilvēku rocība katrā konkrētajā brīdī atšķiras.

Rīgā liela problēma ir ūdens skaitītāju starpība starp kopējo mājas skaitītāju un dzīvokļu skaitītāju summu. Bija plānots mainīt uz attālināti nolasāmiem skaitītājiem, kas šo problēmu daļēji atrisinātu. Kāda pašlaik ir situācija, un uz ko ejam šajā jomā?

Mēs cenšamies iedzīvotājus izglītot. Pirmkārt, par to, ka ir jābūt pārliecībai, ka dzīvoklī ir uzstādīts pareizā tipa ūdens skaitītājs. Ir divu tipu skaitītāji - horizontāli uzstādāmais skaitītājs un vertikāli uzstādāmais skaitītājs. Ja ir nepareizi izvēlēts skaitītāja tips vai tas uzstādīts nepareizi, tad atšķiras rādījumi. Ja horizontālais skaitītājs tiek uzstādīts vertikāli, tad šī skaitītāja mehānisms nepareizi uzskaita - vairumā gadījumu uzrāda mazāk patērētā ūdens apjomu. "Rīgas ūdens" savas atbildības robežās skaitītājus ir uzstādījis ļoti precīzus, līdz ar to izmaiņas ir ļoti pamanāmas. Lai mēs varētu fiksēt un pamanīt kādus netipiskus gadījumus, kad rādījumi ļoti atšķiras vai ir kāda noplūde, un saprast, kas konkrētajā mājā notiek, plānojam savus skaitītājus aprīkot ar attālināto nolasīšanas iespēju. Tad mēs varētu reizi dienā saprast, vai kādā mājā nav netipiska patēriņa. 

Esam izsludinājuši iepirkumu par komercuzskaites mēraparātu rādījumu attālinātas nolasīšanas pakalpojumiem. Ar šādām sistēmām plānots aprīkot 22 250 "Rīgas ūdens" valdījumā esošos komercuzskaites mēraparātus. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 31. marts. Iepirkumā plānotais pakalpojumu izpildes laiks ir līdz 2029. gadam, ik gadu ar attālinātās nolasīšanas sistēmām aprīkojot apmēram 4450 komercuzskaites mēraparātus. Plānotās iepirkuma izmaksas piecu gadu periodā - 2,4 miljoni eiro, taču precīzas pakalpojumu izmaksas būs iespējams noteikt pēc iepirkuma noslēgšanās.

Bet vai šajā gadījumā nav jāinformē un jāstrādā ar kompānijām, kas maina skaitītājus, jo skaitītājus jau maina meistars un iedzīvotājiem diez vai ir izpratne par horizontālā vai vertikālā skaitītāja nepieciešamību?

Pirmām kārtām tas ir darbs namu apsaimniekotājam, jo tieši namu apsaimniekotājs vairumā gadījumu organizē skaitītāju maiņu. Mūsu informatīvajos kanālos, tostarp mūsu sociālajos tīklos, esam izskaidrojuši situāciju, kam ir jāpievērš uzmanība, un aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem.

Kādas kopumā ir tendences ūdens patēriņam Rīgā? Tas pieaug, samazinās?

Šobrīd ūdens patēriņš ir stabilizējies, jo iepriekšējos periodos bija vērojams kritums. 2024.gads pēdējo septiņu gadu laikā pat bija pirmais atskaites periods, kad ūdens patēriņš palielinājās, nevis samazinājās. Ik dienu uz Rīgu mēs padodam apmēram 100 000 kubikmetru ūdens un ik dienu attīrām apmēram 140 000 kubikmetru notekūdeņu. Kādēļ ir šāda starpība? Lielu daļu veido virszemes ūdeņi jeb lietusūdens notekūdeņi. Tāpat pie mums visus savus notekūdeņus novada Mārupes komunālā saimniecība, bet Jūrmala - apmēram pusi, tādēļ ir lielāks attīrīšanas apjoms. Novērojam, ka nav ne būtiska krituma, ne kāpuma šajos apjomos.

Vai ūdens patēriņa kritums iepriekšējos periodos bija saistīts ar to, ka iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās?

Jā, protams, ūdens patēriņš viennozīmīgi korelē ar iedzīvotāju skaitu. Šobrīd klientu skaits ir izlīdzinājies un nav novērojams kritums.

Kādi ir plāni par uzņēmuma darbības paplašināšanu Pierīgā?

Mēs uzskatām, ka tas būtu ieguvums gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotājiem, jo mums ir inženiertehniskā un administratīvā kapacitāte nodrošināt savus pakalpojumus arī ārpus Rīgas administratīvās teritorijas. Mēs esam veikuši virspusēju apskati par Pierīgas pašvaldībām, ar kurām varētu uzsākt sarunas un sadarbību. Tas varētu būt Ropažu, Ķekavas un Mārupes novads ar aptuveno ūdens un kanalizācijas tīklu kopgarumu 670 kilometri, kurus mēs varētu apsaimniekot. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams, ir daudzi darbi jāpaveic, taču mēs tam esam gatavi. Pierīgas iedzīvotājiem lielākais ieguvums būtu zemāks tarifs nekā šobrīd, jo pašlaik viņi maksā gan par savu tīklu uzturēšanu, gan mūsu tarifu par notekūdeņu novadīšanu uz Rīgas attīrīšanas iekārtām.

Vai jūs ar nosauktajām Pierīgas pašvaldībām esat runājuši, kāds ir viņu viedoklis, vai tikai teorētiski esat pētījuši?

Esam teorētiski pētījuši. Oficiālas sarunas starp Pierīgas un Rīgas pašvaldību nav bijušas. Rīgas pašvaldībai būtu jāizlemj, vai viņi piekristu šādam solim, "Rīgas ūdens" pats par sevi šādus lēmumus nevar pieņemt. Arī Ropažu, Ķekavas, Mārupes pašvaldībām būtu jāizrāda vēlme par šāda veida sadarbību un modeļiem, kā tas varētu notikt.

Kādi ir uzņēmuma 2024.gada finanšu rezultāti? Kādas ir prognozes 2025. gadam?

2024. gadā mūsu ieņēmumu līmenis ir saglabājies tāds pats kā 2023. gadā. 2025. gadā plānojam sasniegt lielāku apgrozījumu - 80 miljonus eiro. Plānotais apgrozījuma pieaugums ir saistāms ar tarifu izmaiņām, kas stājās spēkā 1. janvārī, un papildu iedzīvotājiem, kas ir kļuvuši par mūsu klientiem, - nākuši klāt 2250 iedzīvotāju.

Pagājušajā gadā mēs izbūvējām lielāko Baltijā kanalizācijas sūkņu staciju, kurai pateicoties tikai uz elektroenerģiju vien mēs ieekonomējam apmēram pusmiljonu eiro salīdzinājumā ar novecojušo staciju. 2024.gada peļņa ir 8,4 miljoni eiro, 10% no pelņas tiek novirzīti Mangaļsalas projekta attīstībai, 30% - Rīgas domei, tai skaitā līdzfinansējumam, lai iedzīvotāji pieslēgtos mūsu ūdens un kanalizācijas tīklam, atlikušie 60% tiek novirzīti "Rīgas ūdens" investīciju projektu realizācijai.

Kādi ir šā gada plāni?

Darbinieku skaitu nav plānots palielināt. Šogad peļņas rādītāji, visticamāk, būs lielāki nekā 2024. gadā līdz ar tarifu izmaiņām. Arī 2025. gada rudenī tiks lemts par tālākām tarifu izmaiņām, jo faktiski katru gadu "Rīgas ūdens" ir spiests palielināt tarifus investīciju dēļ, kas tiek veiktas pakalpojumu kvalitātes noturēšanai un uzlabošanai.

Minējāt, ka darbinieku skaitu nav plānots palielināt. Vai jums darbinieku netrūkst, jo daudzi uzņēmumi tehniskajās nozarēs sūdzas, ka darbiniekus ir grūti atrast?

Pilnīgi piekrītu, ka ir grūtības ar darbinieku piesaisti, tādēļ esam uzsākuši sadarbību ar Celtniecības koledžu. Esam izveidojuši santehniķu skolu, kurā izglītojamies gan paši, gan plānojam apmācīt cilvēkus, kuri vēlas pie mums strādāt, taču nav attiecīgu zināšanu. Esam uzsākuši sadarbību ar tehnikumiem un koledžām, lai identificētu un piesaistītu darbiniekus. Mēs arī regulāri piedalāmies Rīgas Tehniskās universitātes organizētajās Karjeras dienās, lai uzrunātu topošos inženierus un zinātniekus. Tāpat esam izsludinājuši stipendiju maģistra darbu izstrādei par mums aktuāliem jautājumiem, veidojam pēctecības programmas, kur pieredzējušie darbinieki apmāca jaunos. Esam arī identificējuši kritiski svarīgos amatus, jo ūdens ražošana un notekūdeņu attīrīšana ir sarežģīti tehniskie procesi, kam nepieciešami augsti kvalificēti un zinoši speciālisti.

Vai šobrīd ir vakances, kurās darbinieki vajadzīgi, bet kuru nav?

Mums nepārtraukti ir brīvās vakances, kuras mēs cenšamies aizpildīt. Būtiskas ietekmes darbinieku trūkuma dēļ uzņēmuma darbībai nav.