"Ja es būtu Ramzans Kadirovs, es vienkārši jūs koridorā nošautu!" Latvijā kāds domes priekšsēdētājs īstenojis kārtīgu bosingu

Kā Ūsiņa skaidroja biedrības "Skalbes" tiešsaistes seminārā "Eiropas diena nozeigumos cietušajiem 2025", Latvija lepojas ar titulu “mazā hokeja lielvalsts”, bet retoriski rodas jautājums – vai tikai hokejā esam līderi? OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) pētījums atklāja, ka Latvijā ir visaugstākā mobinga izplatība skolu vidē. Šis fakts lika parādīties virsrakstiem, kuros Latvija tika dēvēta par “ņirgāšanās lielvalsti”, kas atspoguļo plašāku sabiedrības problēmu. Mobings un bosings nebeidzas līdz ar skolas beigšanu – tas pāriet no ģimenes un skolas vides uz darba vidi, kur emocionālās vardarbības upuri var tikt izstumti, ignorēti vai pazemoti.

Kas ir mobings un bosings?

Mobings – emocionālā vardarbība kolēģu starpā vai pat no padotajiem pret vadītāju.
Bosings – emocionālā vardarbība no vadītāja puses pret padoto.

Svarīgi atzīmēt, ka ne katrs konflikts darbavietā ir mobings vai bosings. Par prettiesisku tiek uzskatīta destruktīva psiholoģiskā ietekmēšana, kuras mērķis ir personas pazemošana, pašcieņas graušana un izstumšana no kolektīva. Tas ir naidīgs uzbrukums personas pašapziņai, pašcieņai, godam un profesionālajai kompetencei. Mērķis ir psiholoģiski vājināt, panākot, ka upuris pamet darbu. 

Šokējoši piemēri no dzīves: 

1. Bosings pašvaldības iestādē: ja es būtu Kadirovs, tad vienkārši jūs nošautu

Iknedēļas sapulcē, kurā piedalījās domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietniece, izpilddirektora vietnieks un divi sabiedrisko attiecību speciālisti, tika atklāti pazemojoši un draudīgi izteikumi no domes priekšsēdētāja puses. Sapulces laikā priekšsēdētājs atļāvās aizskaroši izteikties par speciālistu profesionālajām spējām un intelektu: "Vai kādam kolektīvā vispār ir smadzenes? Normālā valstī, ja man būtu... ja es būtu, piemēram, Ramzans Kadirovs, es vienkārši jūs koridorā nošautu."

Šādi izteikumi pausti bieži un ne tikai aizvainoja darbiniekus, bet arī radīja draudus viņu emocionālajai labklājībai un drošībai darbavietā. Šis ir klasisks bosinga piemērs, kur vadītājs izmanto savu varu, lai pazemotu un psiholoģiski ietekmētu padotos, radot baiļu atmosfēru kolektīvā.

Darbiniece, kura vērsās pie tiesībsarga, izbeidza darba tiesiskās attiecības, jo neredzēja iespēju turpināt darbu šādā psiholoģiski naidīgā vidē. Šajā gadījumā tika konstatēts ne tikai bosings, bet arī neētiska rīcība un pat seksuāla rakstura pārkāpumi. Situācijai tika pievērsta tiesībsarga uzmanība, taču rezultātā darbiniece izvēlējās aiziet no darba, nevis cīnīties pret augstākās vadības radīto emocionālo teroru.

2. Mobings augstskolā: privātās dzīves aizskaršana

Vēl viens šokējošs gadījums notika kādā Latvijas augstskolā, kur direktore izrādīja klaji naidīgu attieksmi pret darbinieku ne tikai profesionālajā vidē, bet arī personīgajā dzīvē. Direktore sistemātiski izsmēja un pazemoja darbinieku, vēršoties arī pret viņa ģimeni.

Fragments no darbinieka vēstules tiesībsargam: "Direktore ne tikai ir centusies izrēķināties ar mani darba tiesiskajās attiecībās, bet arī personīgi vērsusies pret manu privāto dzīvi. Kādā no sarakstēm direktore vērsās pret manu sievu un manu ģimeni, izsakot izbrīnu par viņas attieksmi pret mani kā dīvainu radījumu. Viņa uzstādīja man šizofrēnijas diagnozi un tādu pašu diagnozi piešķīra manai jaundzimušajai meitai un visiem maniem potenciālajiem bērniem."

Šeit tika konstatēta ļaunprātīga varas izmantošanu un emocionāla vardarbība, kas pārkāpj jebkādas profesionālās un ētikas robežas. Direktore izmantoja savu amatu, lai pazemotu un psiholoģiski iznīcinātu darbinieku, cenšoties graut ne tikai viņa reputāciju darbā, bet arī viņa ģimenes godu un cieņu.

Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, taču tā tika izbeigta pēc darbinieka lūguma. Augstskola piedāvāja kompensāciju, lai izvairītos no tiesvedības un publiska skandāla. Šis gadījums parāda, ka mobings var pārsniegt darba vides robežas un dziļi ietekmēt arī cietušā privāto dzīvi.

3. Mobings ēdināšanas uzņēmumā: tu, resnā cūka!

Šajā gadījumā tiesībsargs konstatēja mobingu kādā ēdināšanas uzņēmumā, kur darbiniece tika pakļauta smagai emocionālai vardarbībai. Viņa saņēma draudošas un pazemojošas īsziņas no kolēģa: "Un galvenais jau ir tas, ka neviens pavārs negrib ar tevi strādāt kopā pat no citām maiņām. Ja tev mājās ir fiziski invalīdi, tad tu esi garīga invalīde. [..] Tu, resnā cūka, uz darbu brauc tikai zagt un rīt, arī pagulēt. Tavai bezkaunībai jau nav robežu, un es darīšu visu, lai tam pieliktu punktu."

Šīs īsziņas ir klajš emocionālās vardarbības un psiholoģiskā terora piemērs. Uzbrucējs mērķtiecīgi pazemoja darbinieci, lai grautu viņas pašapziņu un pašcieņu, kā arī centās izstumt viņu no darba kolektīva.
Tiesībsargs vērsās Valsts policijā, kas identificēja vainīgo kolēģi. Tomēr draudi turpinājās arī pārbaudes laikā, un darbiniece, lai pasargātu savu dzīvību, veselību un ģimeni, bija spiesta izbeigt darba attiecības un pat mainīt dzīvesvietu. Šis gadījums parāda, cik smagas var būt mobinga sekas, liekot upurim zaudēt ne tikai darbu, bet arī dzīvesvietu un emocionālo stabilitāti.

Kas kļūst par upuriem?

Par upuriem var kļūt pilnīgi jebkurš – neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai amata. Lai gan riska grupā biežāk ir jaunieši, psihoemocionālā vardarbība var skart ikvienu. Diemžēl arī bijušie upuri var kļūt par mobinga vai bosinga veicējiem, ja viņu traumas nav sadziedētas.

Ko darīt, ja esi upuris?

Vāc pierādījumus – saglabā saraksti, e-pastus un citus pierādījumus.
Ziņo par situāciju – vispirms vērsies pie iestādes personāldaļas vai atbildīgajiem speciālistiem.
Meklē palīdzību ārpus iestādes – ja situāciju nevar atrisināt iekšienē, vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Ilgstoša pakļautība psihoemocionālajam teroram var izraisīt smagas sekas – psihosomatiskās slimības, depresiju un pat pašnāvības domas. Tāpēc ir svarīgi nepalikt upura lomā un meklēt risinājumus, nebaidoties no aiziešanas no vardarbīga konflikta situācijas.

Mobings un bosings nav pieļaujami nevienā darba kolektīvā. Par to ir jārunā skaļi, lai palīdzētu upuriem un novērstu emocionālās vardarbības izplatību. Kā norāda Elīna Ūsiņa – klusēšana tikai veicina varmākas, bet atklāta runāšana var būt solis pretī pārmaiņām un veselīgākai darba videi.