Nākamgad viesmīlības nozarē strādājošie tieši izjutīs darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzsver Valainis
Viesmīlības nozarē strādājošie nākamgad jutīs tiešu darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Runājot par viesmīlības nozares pārstāvju prasību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, Valainis akcentēja, ka darbā pie budžeta jautājums par PVN netika atvērts, bet galvenā uzmanība tika vērsta uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kas pozitīvi ietekmēs arī viesmīlības nozari.
Viņš pieļāva, ka pārskatāmā nākotnē varētu nākt klajā ar redzējumu, bet tas nenotiks nākamā gada budžeta kontekstā. Viņš arī uzsvēra, ka tiks turpinātas diskusijas ar nozari par iespējamajiem uzlabojumiem.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu. Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.
Nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.
Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas 31.oktobrī plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt PVN samazināto likmi 12% apmērā.
Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.
Tāpat ziņots, ka darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
No 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027.gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada uz 860 eiro mēnesī.
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Paredzēta arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) paredzēts noteikt vienu IIN likmi - 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.
