Kāpēc "Rail Baltica" izmaksas pēkšņi pieauga? Turpina atslepenot vairākus informatīvos ziņojumus saistībā ar "Rail Baltica" projektu

Tostarp atslepenots ziņojums par "Rail Baltica" projekta pamattrases būvniecības iepirkumu, kā arī par Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail" nepieciešamo finansējumu 2023. gadam. Atslepenoti ari divi ziņojumi saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) devītā projektu uzsaukuma prioritārajām aktivitātēm un finansējumu "Rail Baltica" projektam.

Ziņojumu par "Rail Baltica" projekta pamattrases būvniecības iepirkumu valdība pieņēma zināšanai pērn decembrī. Vienlaikus valdība tobrīd konceptuāli atbalstīja līguma parakstīšanu par "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem Latvijā 3,7 miljardu eiro vērtībā, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus 165 miljonu eiro vērtībā.

Ziņojumā teikts, ka kopējā līguma summa 3 698 833 521 eiro ir ietvarlīguma summa un darbu posmi tiks pasūtīti atbilstoši finansējuma pieejamībai - gan EISI, gan valsts līdzfinansējuma ietvaros. Vienlaikus vērsta uzmanība, ka iepirkuma sarunu procedūras rezultātā pilnsabiedrības "E.R.B. Rail Baltica JV" sākotnējā kopējā līguma summa samazināta par aptuveni 9,8% jeb 400 miljoniem eiro.

Tāpat minēts, ka pamattrases aplēses ir būtiski pieaugušas kopš 2021. gada, tādēļ "RB Rail" strādā pie scenārijiem, kuru rezultātā kopējās trases izmaksas tiks optimizētas. Summā arī nav ņemti vērā iespējamo izmaksu ietaupījumi tehnisko risinājumu optimizācijā vai, piemēram, iespējamās neprecizitātes būvprojektu darba apmēru aplēsēs, kas summa varētu samazināt.

Savukārt ziņojumu par "RB Rail" nepieciešamo finansējumu 2023. gadā valdībā izskatīja pērn septembrī, atbalstot nepieciešamo 398 503 eiro papildu finansējumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai netiešo izmaksu segšanai. Ziņojumu par Latvijas prioritārajām aktivitātēm EISI devītajā projektu uzsaukumā pieņēma zināšanai 2023. gada janvārī, bet ziņojumu par attiecīgā uzsaukuma finansējumu "Rail Baltica" projektam apstiprināja šogad janvārī, tostarp tika atbalstīts valsts budžeta līdzfinansējums 79,6 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrijā (SM) iepriekš norādīja, ka 2023. gada oktobrī tika parakstīts finansēšanas līgums ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par papildu atbalstu 298 miljonu eiro apmērā no EISI "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanai Latvijā. Tādējādi bija nepieciešams nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu 79,6 miljonu eiro apmērā finansēšanas līgumos piešķirtajai ārvalstu finanšu palīdzībai.

SM no šā gada jūnija atslepenojusi vairākus informatīvos ziņojumus saistībā ar "Rail Baltica" projektu. Tostarp "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē šogad 9. oktobrī tika izteikta neizpratne par 2022. gada ziņojumiem, kad satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) sēdē jautāja, kādēļ 2022. gadā tika atsaukts informatīvais ziņojums, kur projekta cenas Latvijā bija 3,4 miljardi eiro, bet tā vietā iesniegts ziņojums, kur projekta izmaksas norādītas 2,4 miljardu eiro apmērā.

Linkaits sēdē skaidroja, ka 2,4 miljardi eiro norādīti 2016. gada cenās plus ir jāierēķina inflācijas procents, bet 3,4 miljardi eiro ir norādīti 2021. gada cenās. "Tās cenas ir vienādas. Nav nekādas starpības starp šīm abām summām," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.