Latvija plāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas zivju produktu importu

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Viņš uzsvēra, ka turpmāk vajadzētu palielināt muitas tarifus no Krievijas un Baltkrievijas ievestiem zivju produktiem, dažādiem graudaugu produktiem, augļiem, dārzeņiem, cukura un kakao izstrādājumiem, kā arī etilspirtam un alum.

Tāpat biedrības "Zemnieku saeima" Lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons valdības sēdē aicināja ZM un valdību rast iespējas un turpināt darbu pie aizliegto produktu saraksta.

Paralēli ir jārunā arī ES līmenī par papildus tarifa uzlikšanu produktiem, kas nāk no Krievijas, norādīja Trons.

Viņš arī teica, ka Latvijā joprojām darbojas Krievijas izcelsmes pārtikas veikalu tīkli, kuros lielā vairumā ir plaši nopērkami arī Krievijas pārtikas produkti, tostarp milti, putraimi, maizes izstrādājumi, makaroni, cepumi, dārzeņi un augļi.

ZM pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdien pēc valdības 2024.gada 5.marta protokollēmuma ZM iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un ES.

Valdības protokollēmums 5.marta valdības sēdē noteica Ārlietu ministrijai (ĀM) sadarbībā ar ZM veicināt ES lēmumus par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu vai ierobežošanu, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm. Tāpat lēmums noteica ZM kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) izvērtēt robežkontroles punktos veikto pastiprināto oficiālo kontroli.

Krauze norāda, ka Latvija turpinās diskusijas ES Padomē par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa ierobežošanu ES.

ZM informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Krievijas un Baltkrievijas importu Latvijā līdz 2024.gada 1.jūlijam, kad pēc Latvijas ierosinājuma ES tika ieviesti paaugstināti ievedmuitas nodokļi vairākām produktu grupām, kā arī ZM iepazīstināja valdību ar analīzi un sarakstu produktiem, kuru ievešana būtu krasi jāsamazina.

Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pārtikas rūpniecības atlieku un gatavas lopbarības imports samazinājies par 93%, graudaugu produktu imports samazinājies par 100%, augu eļļas un to šķelšanās produktu imports samazinājies par 91%, eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu imports samazinājies par 97%, bet citur neminēto un neiekļauto augu valsts produktu imports samazinājies par 90%.

Importa būtiskā samazināšanās 2024.gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju liecina par to, ka ES paaugstinātie muitas tarifi pilda savu mērķi un to īstenošana ir ievērojami mazinājusi līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpēc ZM pārstāvji uzsver, ka nepieciešams turpināt diskusijas ar ES dalībvalstīm, lai apspriestu nākamo priekšlikumu par tarifu un statistikas nomenklatūru, kā arī kopējo muitas tarifu noteikšanu plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, papildu ierobežojot šo valstu produktu importu.

PVD uz Latvijas robežas veic pastiprinātu kontroli un uzraudzību lauksaimniecības un pārtikas precēm no trešajām valstīm. Robežkontroles punktos ievestās kravas regulāri analizē, lai, ja nepieciešams, samazinātu vai palielinātu pastiprināto kontroli. Šī gada pirmajā pusgadā PVD veicis kontroli 1,204 miljoniem tonnu importēto lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp no Krievijas - 891 775 tonnām un Baltkrievijas - 311 895 tonnām.

Latvija jau pagājušajā gadā rosināja diskusijas ES Padomē par vienotām ES līmeņa sankcijām dažādām precēm un produkcijai no Krievijas un Baltkrievijas. Diskusiju gaitā noskaidrojies, ka ES sankciju sarakstā pārtikas un farmācijas produkciju visticamāk neiekļaus, jo pret šo nozaru ražojumiem ir jutīga attieksme pasaulē un sankciju pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs ES dalībvalstu lēmums.

Tādēļ ministrijas pārstāvji akcentē, ka turpmākais darbs jākoncentrē uz iespējām paaugstināt muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas produkcijai, jo to var izdarīt ātrāk un šim pasākumam ir sankcijām līdzvērtīga ietekme. Tomēr ZM neatmet iespēju nākotnē pret Krieviju un Baltkrieviju ieviest ES sankcijas kā potenciālu rīku lauksaimniecības un pārtikas produktu importa ierobežošanai vai pilnīgai aizliegšanai.

Jau ziņots, ka no 25.augusta PVD robežkontroles vietās veic pastiprinātas kontroles dažādām Krievijas un Baltkrievijas precēm.

Dienesta pārstāvji norāda, ka pastiprinātas pārbaudes jāveic, lai ierobežotu riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku labturībai vai arī - ģenētiski modificētu organismu gadījumā - videi.

PVD robežkontroles punktos veic pastiprinātas kontroles, tostarp identitātes un fiziskās oficiālās kontroles un uzraudzības darbības ar paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem dažādu preču sūtījumiem, kuriem vismaz 10% līmenī izcelsmes valsts ir Krievija un Baltkrievija, neatkarīgi no importētāja vai galamērķī norādītās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.