Eksperts: nevar teikt - banka kredītu nedod, tātad dzīve ir apstājusies

Uz raidījuma vadītājas repliku, ka bankas nelabprāt kreditē biznesu, īpaši ne pašu lielāko, Andris Kucins novērojis, ka tas tiešām ir smags jautājums. "Īpaši smagi, ja atnāk investori un atver jaunu uzņēmumu, plāno lielas investīcijas: kavēšanās ar šo rēķina atvēršanu var būt būtiska, vēl jo vairāk, ja investors nav no Eiropas Savienības. Tomēr, ja komercbanka nenāk pretī, ir alternatīvas. Īpaši Altum," sacīja speciālists.

"Ir nodibinājums Altum, kas strādā arī ar banku sektoru, bet pirmām kārtām tajā [uzņēmējdarbības] daļā, kur bankas nesniedz šos pakalpojumus. Pirmām kārtām ar iesācēju biznesu. Jā, ja uzņēmumam ir lielas ambīcijas, tad var būt problēmas, ar šo finansējumu var nepietikt. Taču summas, kas paredzētas neliela biznesa uzsācējam, ir būtiskas, pieejamas, un procenti ir diezgan patīkami. Šo naudu var iegūt, balstoties uz biznesa plānu. Līdz ar to nevar teikt, ka, ja bankas nedod, tad dzīve ir apstājusies," viņš paziņoja, raksta "Lsm+".

Pēc viņa teiktā, visbiežāk problēmas ar naudas meklēšanu rodas, kad uzņēmumam nav pilnīgi skaidra redzējuma, kā tas realizēs savu produktu vai pakalpojumu. Vēl jo vairāk (vismaz tas attiecas uz jau strādājošu biznesu), bankai, kur kompānijai jau ir konts, ir priekšstats par tās ienākumiem.

Nepietiekamais kreditēšanas apjoms (uz banku pieaugošās peļņas fona) kļuva par ieganstu diskusijai par banku "virspeļņas" nodokļa ieviešanu, ko valdošā koalīcija cer ieviest 2025. gadā. Valdības vadītāja Evika Siliņa ideju uzskata par loģisku: pēc viņas teiktā, bankām būs iespēja izvairīties no nodokļa, ja tās ieguldīs nepieciešamo minimumu ekonomikā

Finanšu ministrijā (FM) šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025. gada līdz 2027. gadam.

Likumprojekta mērķis ir palielinātas nacionālās drošības risku apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai. Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji uzskata, ka šāds solidaritātes nodokļa piedāvājums un tā sagatavošanas process ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs. Asociācija uzskata, ka likumprojekts ir tuvredzīgs, jo virspeļņas nodoklis neveicinās kreditēšanu, kas ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai, kā arī necaurspīdīgs - jo valdība un FM līdz šim nav runājusi ar nozares pārstāvjiem par šo nodokli.

Tāpat likumprojekts ir negodīgs, jo tas soda efektīvu komercdarbību, kas ir cikliska, atzīmē FNA pārstāvji, piebilstot, ka banku sektoram patlaban ir peļņa, bet ir bijuši arī zaudējumi. Šī peļņa ir veidojusies cikliskas ekonomikas rezultātā. Detalizētāk izpētot virspeļņas nodokli, FNA un finanšu nozares pārstāvji atzīmē, ka šāds nodoklis ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs, jo koalīcija ar šādu svarīgu lēmumu, kā rezultātā nākamo trīs gadu laikā plāno iekasēt 224 miljonus eiro pieņem bez atbilstošās nozares pārstāvju un sabiedrības iesaistes, līdz šim publiski paužot tikai lozungus medijos un sociālajos tīklos.

Tāpat, pēc FNA pārstāvju teiktā, tiek sodīta viena Latvijas ekonomikas nozare par pozitīviem peļņas rādītājiem, un tai tiek noteikts pienākums finansēt tos tēriņus, kurus valdība nespēj finansēt, efektīvi iekasējot nodokļus, kā arī pildīt sociālo funkciju. Vienlaikus valsts jau ilgstoši neiesaistās Latvijas ekonomikai akūti svarīgu jautājumu risināšanā, piemēram, nozīmīgi samazinot ēnu ekonomiku, aktīvāk strādājot pie energoefektivitātes jautājumiem, kā arī veicinot finanšu pratību uzņēmēju un iedzīvotāju vidū.

Asociācijas pārstāvji akcentē, ka lēmumu pieņemšana līdz šim ir bijusi necaurspīdīga, jo nav precīzi zināms, kādam nolūkam tiks izlietoti potenciālie ieņēmumi. Projektā minēts, ka iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksu maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti, kā arī budžeta ieņēmumu apjomu, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības, tomēr nav skaidri paskaidrots, kas ir nacionālās drošības vajadzības.

Atbilstoši labas likumdošanas principam paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Ar nozares pārstāvjiem nav notikušas kvalitatīvas konsultācijas par jauna nodokļa ieviešanu, un šāda iecere ir pretēja valdības deklarācijā minētajam, uzsver FNA.

Tāpat asociācijas pārstāvji norāda, ka Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds atzinis, ka šāds nodoklis nav atbalstāms risinājums, tomēr Latvijas valdība atkal ir izvēlējusies rīkoties pretēji visām starptautiskām rekomendācijām, likumprojekta anotācijā nepamatojot, kāpēc šādas rekomendācijas nav ņemtas vērā.

FNA uzskata, ka priekšlikumā norādītajā pamatojumā nav skaidras atsauces uz minēto formālo iestarpinājumu. Virspeļņas nodoklis šādā izpratnē nav loģisks un piemērojams tikai finanšu sektoram. Ja to realizēs šādā versijā, tad ir jābūt konsekventiem valdības mājasdarbiem, lai nebremzētu tālāko valsts attīstību, proti, jārisina publisko un privāto projektu attīstību, jābūt konsekventai cīņai ar ēnu ekonomiku un jāveic citi kritiski svarīgi soļi. Piemērojot nodokli tikai vienai nozarei, asociācijas pārstāvji uzsver, ka Latvijai pēc trīs gadiem budžetā joprojām būs naudas iztrūkums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādījis, ka virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām varētu kalpot kā viens no kompensējošajiem mehānismiem, samazinot darbaspēka nodokļus. Valainis gan apgalvojis, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.
Tāpat Valainis pieļāvis, ka Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli.

Ministrs uzsvēris, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā. Valainis arī norādījis, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacījis, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.