Nodarbinātība sarūk, bezdarbs aug pret pērno gadu
Pirmā pusgada dati par Latvijas ekonomikā pievienoto vērtību rādīja, ka stagnācija turpinās, un arī darba tirgū jaunākie dati vēsta ko līdzīgu, skaidro Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā.
Pēc Centrālās Statistikas Pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem bezdarba līmenis samazinājies no 7,2% pirmajā ceturksnī līdz 6,9% gada otrajā ceturksnī, informē ekonomiste. "Jāsaka, ka tas nav nekas pārsteidzošs – otrajā ceturksnī sezonalitātes dēļ bezdarbs parasti sarūk. Tādēļ labāk varam tendences izprast, vērojot izmaiņas pret pērno gadu. Diemžēl gada griezumā novērojams bezdarba līmeņa pieaugums (+0,5 procentpunkti pret 2. ceturksni pērn), savukārt nodarbinātības līmenis sarucis," saka Līva Zorgenfreija.
Ekonomiste informē, ka šā gada 1. ceturksnī nodarbinātība saglabājās stabila, bet bezdarbs auga tādēļ, ka vairāk cilvēku kļuva aktīvi darba tirgū. Savukārt jaunākajos datos redzam, ka otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nav mainījies salīdzinājumā ar pērno gadu, un bezdarbnieku skaita kāpums ir uz darbu zaudējušo iedzīvotāju rēķina. Bezdarba līmeņa kāpums bijis straujāks mazāk izglītotiem iedzīvotājiem. Piemēram, bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar vidējo izglītību audzis pat par vairāk nekā 8,3 procentpunktiem.
"Pirms šiem darbaspēka apsekojuma datiem bija pieejami Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrētā bezdarba dati, kas liecināja par daudz pozitīvāku dinamiku. Reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks ne tikai salīdzinājumā ar gada sākumu, bet arī attiecībā pret pērno gadu. Šīs atšķirības datos veidojas tādēļ, ka ne visi bezdarbnieki reģistrējas NVA," skaidro Zorgenfreija.
Jūlijā jaunākie dati liecina par nelielu reģistrētā bezdarba kāpumu, kas nav tipiski vasaras sezonai. Kāpums tika novērots arī pērn un aizpērn jūlijā, līdz ar to tālejošus secinājumus no šī mērenā pasliktinājuma nevajadzētu veikt.
Ekonomiste skaidro, ka tomēr arī citi rādītāji neliecina par strauju darba tirgus sasparošanos tuvākajā laikā. Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji vēstī, ka Latvijas uzņēmumu aktivitāti arvien bremzē pieprasījuma trūkums. Ekonomikas kopējais noskaņojums vairs neturpina uzlaboties, un ir apstājies līmenī, kas ir zem ilgtermiņā vērotā vidējā noskaņojuma. Vien pakalpojumu nozare prognozē, ka kāpinās darbinieku skaitu tuvākajos trīs mēnešos. Tikmēr gan mazumtirgotāji, gan ražotāji, gan – it īpaši – būvnieki prognozē, ka darbinieku skaitu drīzāk plāno samazināt.
"Protams, kopumā bezdarba līmenis joprojām uz vēsturiskā fona ir zems. Inflācija ir zema, iedzīvotāju pirktspēja atgūstas, pasaules centrālās bankas ir sākušas samazināt likmes. Tas viss ļaus ekonomikām sākt atkopšanās ceļu," saka ekonomiste.
Zorgenfreija informē, ka 2024. gada otrā puse Latvijas ekonomikā vēl varētu būt lēnīga, bet 2025. gada izaugsme jau tiek gaidīta spēcīgāka nekā šogad. Tas veicinās arī atgūšanos pieprasījumā pēc darbiniekiem. "Demogrāfiskā situācija Latvijā nav labvēlīga – iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Līdz ar to, atgriežoties ārējam pieprasījumam un ekonomiskajai izaugsmei, darba rokas Latvijā atkal trūkst," ziņo ekonomiste.
