"Eiropas dzelzceļa līnijas" izsakās par kavētajiem maksājumiem būvniekiem

EDzL norāda, ka visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidro, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja. Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Kopumā visām ar būvniecības indeksāciju saistītām pozīcijām būtu nepieciešams valsts finansējums 39 miljonu eiro apmērā, atzīmēja EDzL. Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka SM ir iesniegusi informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem. Informatīvajam ziņojumam noteikts statuss "Ierobežota pieejamība".

Tomēr Ministru kabineta (MK) protokollēmuma projekts paredz, ka, valdībai apstiprinot informatīvo ziņojumu, SM atļaus uzņemties papildu valsts budžeta saistības 39,095 miljonu eiro apmērā, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās mērķu sasniegšanai informatīvajā ziņojumā minēto apstākļu dēļ.

Tāpat SM būs jāveic nepieciešamās darbības minētā valsts budžeta saistību apmēra samazināšanai, kuras paredzēts veikt uz EDzL priekšlikumu pamata, norādīts MK protokollēmuma projektā.

Konteksts

Jau ziņots, ka Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā. 

"Nekā personīga" atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika  paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līnijām", gan Satiksmes ministrijas, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro. 

"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", norāda "Eiropas dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs. Viņš arī atzīmē, ka sadārdzinājums līdz 2023.gada 31.decembrim bija 33 miljoni eiro, bet šogad līdz jūnijam sadārdzinājums veido vēl sešus miljonus eiro.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka tiek gatavots visaptverošs informatīvais ziņojums par abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām, lai pārliecinātos, kāpēc ir tik radikāli sadārdzinājumi. "Mēs esam arī iekšējās pārbaudēs konstatējuši, ka, iespējams, līgumu slēdzošās Latvijas puses amatpersonas, ir uzņēmušās saistības, kas iet pāri ietvaram, par kuru valdība ir lēmusi," sacīja ministrs.

Raidījumā arī min, ka ar būvniekiem tiek runāts par apmaksas grafika pārskatīšanu. Tāpat raidījumā norāda, ka vasarā Eiropas Komisija skatīs Latvijas jaunāko pieteikumu par nākamo, pēc kārtas desmito,  Eiropas naudas piešķīrumu "Rail Baltica" projektam, un līdz tam Latvijai ir jātiek skaidrībā, kas ar projektu notiek. 

Raidījums arī norāda, ka kopš 2015.gada Latvija no Eiropas Savienības līdzekļiem ir piesaistījusi 796 miljonus, vēl 223 miljonus finansējusi valsts. No šīs naudas apgūta aptuveni trešā daļa.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.