Tirgotāji Latvijas precēm piemēro lielāku uzcenojumu; tendence nav regulāra
Tendence mazumtirgotājiem piemērot vidēji lielāku uzcenojumu Latvijā ražotai pārtikai nav sistemātiska un regulāra, aģentūrai LETA pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).
8. maijā notika slēgta komisijas sēde par Konkurences padomes (KP) pārtikas tirgus uzraudzības pētījumiem.
Pēc Ābramas sacītā, sēdē secināts, ka tā neesot sistemātiska un regulāra darbība. KP analizējot 21 mazumtirgotāju cenu izmaiņas, 30% varēja novērot šādu tendenci atsevišķos laika periodos. "Tas nedod pamatu apgalvot, ka tāda tendence ir vispārēji izplatīta un attiecas uz visiem mazumtidzniecības tīkliem," uzsvēra politiķe.
Ābramas ieskatā, ir būtiski, ka KP ir secinājusi, ka mazumtirdzniecībā konkurence pastāv, un pārtikas cenas tiek noteiktas pastāvīgi. Cenu atšķirības starp mazumtirdzniecības tīkliem mēdzot būt ļoti būtiskas.
Piemēram, pētītā posmā vairāk nekā 50% analizēto preču vidējā cena ir bijusi virs vidējā inflācijas līmeņa, savukārt 50% cena ir bijusi zem pārdošanas izmaksām, tāpēc situācijas esot dažādas. Cenas ir augšupejošas, tomēr ir tirgotāji, kas ir aktīvi mainījuši cenas, tāpat ir tirgotāji, kam ir stabilas cenas, atzīmēja komisijas vadītāja.
Tāpat Ābrama norādīja, ka pārtikas piegādātāji ļoti nelabprāt sūdzas KP par attieksmi no mazumtirgotājiem, jo bažījas par to, ka tiks izslēgti no mazumtirgotāju vidus.
Komisijas vadītāja pauda, ka lielākā daļa komisijas deputātu atbalsta ideju veidot pārtikas preču salīdzināšanas digitālo rīku, bet sākotnēji ir jāsaprot, kas ir mērķauditorija.
Jau vēstīts, ka KP veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā, trešajā sadaļā konstatēja, ka arī Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības.
KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.
Tāpat KP pētījumā secināja, ka mazumtirgotāji atsevišķus vietējos gaļas, olu un zivju produktus cenojuši vidēji lētāk par ārpus Latvijas ražotām precēm. Proti, Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa aplūkotajā periodā vidēji tika cenota par 1,6% lētāk nekā ārpus Latvijas ražotā, vienlaikus periodā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim un no 2023.gada aprīļa līdz maijam Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa tika cenota 2,4 reizes dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā.
Tomēr konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas, kā KP konstatēja iepriekšējos pētījumos piena produktiem, maizei un graudu produktiem.
