Rinkēvičs: zemais investīciju klimata vērtējums ir nopietns signāls

Viņš uzsvēra, ka, tiekoties ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvjiem, pārrunātas padomei būtiski jautājumi, lai investīciju vidi uzlabotu. Viens no tādiem ir birokrātija, lai gan prezidentam apmeklējot novadus un tiekoties ar uzņēmējiem, ārvalstu investoriem, dzirdēts arī viedoklis, ka Latvijā daudzi jautājumi risināt salīdzinoši vieglāk un ātrāk. Rinkēvičs arī atzina, ka ir jautājumi, kas tik raiti nemaz nerisinās.

Prezidents uzsvēra, ka gan FICIL pārstāvji, gan uzņēmēji norādījuši uz būtisku trūkumu - valstij nav ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas. Rinkēvičs akcentēja, ka tam nav jābūt "skaistam papīram", bet gan plānam, kā valsts iecerējusi attīstīt enerģijas jaudas.

"Investorus interesē, kāds ir valsts redzējums par enerģētikas sektoru un kāda būs prognozējamā cena. Ar klimata un enerģētikas ministru un ekonomikas ministru panākta vienošanās, ka šādai stratēģijai līdz 2050.gadam ir jābūt. Tā nedrīkst būt atkarīga no valdības un Saeimas maiņas. [..] Zinu, ka arī Saeimā notiek diskusija. Tas ir labi, bet mums vajadzēs ne pārāk garu, bet konkrētu dokumentu, kas parādītu investoriem, ka jautājumi, kas saistīti ar enerģētikas politiku, tiek risināti," sacīja Valsts prezidents.

Ministru prezidente uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā viņa tikusies ar FICIL pārstāvjiem. Viņasprāt, galvenais un noteicošais aspekts ir kopējā ģeopolitiskā situācija. Premjeres ieskatā tas ir liels izaicinājums gan FICIL, gan Ministru kabinetam un sabiedrībai kopumā, kā diezgan izaicinošā situācijā paātrināt valsts ekonomisko attiecību.

"Manuprāt, zaļais koridors, ko esam izveidojuši investīciju uzņēmumiem ir labi nostrādājis. Ir uzņēmēji, kas ienāk tirgū tieši zaļā koridora un valsts atbalsta dēļ, pasakot, ka Latvijā lietas notiek daudz ātrāk nekā kaimiņvalstīs. [..] Protams, Latvijai ir svarīgi cīnīties par savu ekonomiku un uzņēmējiem. Esmu aicinājusi uz to palūkoties arī ārlietu ministra amata kandidātei, ko ekonomikai ir jābūt daļai no valsts ārpolitikas," teica Siliņa.

Premjere atzīmēja, ka patlaban Latvijai zināmā mērā ir unikāla iespēja, jo mūsu pieredze un spējas "lasīt starp rindiņām" Krievijas darbības, padara Latviju sadzirdētu. Pēc Siliņas paustā, tā ir platforma, kurā arī viņa runā par drošību, ekonomisko attīstību. Ministru prezidente uzsvēra, ka, ja valstī būs ārvalstu investīcijas, arī Latvijas drošība būs daudz lielāka.

"Katrs investors, katrs ārvalstu vai pašmāju uzņēmums Latvijai ir svarīgs. Jautājums par nodokļu vienkāršošanu nekur nav pazudis. Jaunā Valsts ieņēmumu dienesta direktore kādu laiku ir amatā. Ceru, ka darbs pie šī turpinās. Tuvākajā laikā noteikti ar viņu tikšos, lai saprastu, kā ar šo jautāju sokas. Svarīga ir arī valsts attieksme, uzņēmējiem pasakot, ka viņi ir vajadzīgi un svarīgi," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka birokrātijas mazināšanas pasākumi dod lielāku iespēju uzņēmējiem strādāt un mazina izdevumus, kas saistīti ar dažādu procedūru pārvarēšanu - kamēr kaimiņvalstīs birokrātijas jautājumi prasa ilgāku laiku, tas palielina valsts spēju konkurēt un padara Latviju pievilcīgāku.

Siliņa pieminēja arī filmu industriju. Premjere atzina, ka koalīcijā panākta vienošanās, ka filmu industrijai "būs būt". Latvija ir izcīnījusi labu vietu un tiks atrasts risinājums, lai tās radošās nozares, kas ir ap šo industriju un ienāk Latvijā, varētu palikt un tām nebūtu jāsatraucas, ka kaut kas mainīsies uz slikto pusi. Ministru prezidente uzsvēra, ka ir tieši otrādi - ir griba, lai šī nozare attīstās un uzņem apgriezienus.

LETA jau rakstīja, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un FICIL veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.