Pamazām sākas sējas laiks. Kā aizvadīto ziemu vērtē zemnieki?
Pēc Lieldienām lauksaimnieki pamazām sāk lauksaimniecības kultūru sēju. Taču ziemājiem aizvadītā ziema nav bijusi sevišķi labvēlīgāka. Jauns.lv aptaujātie zemnieki gan lēš, ka precīzākas aplēses par zaudējumu apmēru varēs noteikt aprīļa beigās.
Biedrības "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka pavasaris zemniekiem kopumā ir sācies produktīvi, - notikušas divas protesta akcijas. Patlaban lauksaimnieki ir gatavi pavasara sējas laikam.
Komentējot to, kā aizvadīta ziema, viņš norādīja, ka Vidzemes, Latgales reģionos un nedaudz Zemgalē ziemas sējumi nav izturējuši janvārī un februārī vērojamās salnas. Lai gan sals pieturējās vien dažās dienas, ar to pietika, lai daļa sējumu aizietu bojā, skaidro Lazdiņš. Ziemāju sējumu procentuālos zaudējumu apmērus varēs noteikt vien aprīļa beigās un tad būs zināms, cik daudz ziemāju ir gājuši bojā.
Lazdiņš gan pozitīvi novērtēja agrāku pavasara sākšanos, kamdēļ zemniekidarbus var laicīgāk ieplānot un ātrāk nekā ierasts tos paveikt. Patlaban zemnieki ir tehniski sagatavoti, lai pavasara un vasaras darbi raitāk ritētu uz priekšu.
Savukārt kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons ziemas sezonu lauksaimniekiem kopumā vērtē kā apmierinošu. Zemnieki jau ir sākuši laukus apstrādāt ar minerālmēsliem un pēc nedēļas sāks sēt zirņus un pupas, kā arī citas lauksaimniecības kultūras. Taču aktīvākais sējas laiks sāksies vēlāk - aprīļa beigās.
Vērtējot rudenī apsēto lauku dzīvotspēju pēc ziemas, secināms, ka bojā gājis gandrīz viss rapsis Vidzemes reģionā.
Vērtējot lauksaimnieku gatavību sējas darbiem, Jansons uzsver, ka prasmīgam saimniekam viss ir sagatavots.
Latvijas Vides ģeoloģijas un metroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka azvadītajās Lieldienu brīvdienās Latvijas teritorijā no dienvidiem ieplūda siltā gaisa masa, līdz ar to laiks bija mierīgs, sauss un silts. 31. martā teju visā Latvijā ir piedzīvota vissiltākā marta diena - visaugstāk termometra stabiņš pakāpās Skultes novērojumu stacijā, sasniedzot +22,8° atzīmi un kļūstot arī par jauno marta mēneša siltuma rekordu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Veģetācija šajās dienās burtiski eksplodē. Nedēļas vidus aukstums to, protams, piebremzēs, bet ievas Rīgā nav tālu no ziedēšanas. pic.twitter.com/A9qnPxGBOs
— Toms Bricis (@boms_tricis) April 1, 2024
Tomēr no otrdienas, 2. aprīļa laika apstākļus nosaka ciklonu darbība, kā arī valsts teritorijā pakāpeniski ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem. Turpmākajās dienās laikapstākļi būs mainīgi - tie kļūs vēsāki, vējaināki un nokrišņiem bagātāki, nedēļas pirmajā pusē vietām gaidāms arī pērkona negaiss un sniegs. Trešdien, 3. aprīlī, ciklona darbība būs vēl vairāk jūtama. Debesis klās mākoņi, kas visā valsts teritorijā nesīs nokrišņus. Virs Latvijas esošo silto gaisa masu no dienvidiem uz dažām diennaktīm nomainīs aukstāks gaiss no ziemeļiem - trešdien kā naktī, tā arī dienā gaisa temperatūra pieturēsies +1…+6° robežās, padarot ceļas slidenus.
Tālākajās dienās laiks kļūs mierīgāks - nokrišņi mitēsies (vienīgi piektdien, 5. aprīlī un sestdien, 6. aprīlī, palaikam līs), vējš pierims un pakāpeniski atgriezīsies siltums. Svētdien vietām gaiss atkal varētu iesilst līdz +21 grādam pēc Celsija.