Vietējos ražojumus Latvijā uzceno vairāk nekā ievestu pārtiku - atsevišķiem produktiem uzcenojums teju 3 reizes lielāks
Latvijā ražotām olām, kā arī zivju un gaļas produktiem valstī tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. Šīs nepilnības konstatētas mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā.
Konkurences padome (KP) aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.
KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm.
Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.
Tāpat KP pētījumā secināja, ka mazumtirgotāji atsevišķus vietējos gaļas, olu un zivju produktus cenojuši vidēji lētāk par ārpus Latvijas ražotām precēm. Proti, Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa aplūkotajā periodā vidēji tika cenota par 1,6% lētāk nekā ārpus Latvijas ražotā, vienlaikus periodā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim un no 2023.gada aprīļa līdz maijam Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa tika cenota 2,4 reizes dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā.
Tomēr konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas, kā KP konstatēja iepriekšējos pētījumos piena produktiem, maizei un graudu produktiem.
Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka privāto preču zīmju iepirkuma cenas produktiem - svaigai cūkgaļai, doktordesai, svaigam cālim, olām, svaigām zivīm -, ko ražotājs saražojis pēc mazumtirgotāja pasūtījuma kā tīkla privātā zīmola preci, ir būtiski zemākas par līdzvērtīgām ražotāju neatkarīga zīmola preču iepirkuma cenām.
KP norāda, ka nereti piegādātājs ražo gan mazumtirgotāja privātās preču zīmes preces, gan vienlaikus ražotāja neatkarīgā zīmolu preces, kas pēc sastāva ir identiskas. Ražošanas izmaksas šādām precēm ir līdzvērtīgas, taču to iepirkuma cenas būtiski atšķiras.
Tieši ražošanas posmā produkts veido visas ražošanas, iepakojuma un pārējās izmaksas, turpretī mazumtirdzniecības posmā tiek nodrošināta pārdošana, kur veidojas ar to saistītās izmaksas. Taču KP konstatēja, ka arvien lielāks uzcenojuma īpatsvars veidojas tieši mazumtirdzniecības posmā.
Līdz ar to mazumtirgotājiem, ņemot vērā to ietekmi tirgū, ir jābūt uzmanīgiem, lai tie pret saviem piegādātājiem situācijās, kad viens un tas pats piegādātājs ražo gan sava neatkarīgā zīmola preces, gan arī pašzīmola preces, kas turklāt pēc sastāva ir identiskas, izturētos atbilstoši godīgai tirdzniecības praksei un neveiktu NTPAL noteiktās aizliegtās darbībās vai darbības, kas neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos.
KP tirgus uzraudzības noslēdzošajā daļā analizēja visus pieejamos līgumus, kas noslēgti starp olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu iepircējiem un to piegādātājiem.
Analizējot iepircēju un piegādātāju iesniegtos līgumus, KP konstatēja, ka dažos no tiem iepircēji kļūdaini norādījuši norēķinu termiņa iestāšanās kritēriju lauksaimniecības un pārtikas precēm. Tāpēc KP aicina iepircējus līgumu noteikumos ar piegādātajiem par sākuma atskaites punktu lauksaimniecības un pārtikas preču apmaksas termiņam noteikt preču piegādes datumu nevis pavaddokumentu izrakstīšanas vai saņemšanas datumu.
KP konstatēja, ka iepircējiem līgumos ir noteiktas tiesības vienpusējiem līgumu grozījumiem, kad piegādātas neatbilstošas kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas preces, kad piegādātāji nepienācīgi pilda savas saistības un nevar novērst līguma noteikumu pārkāpumus, kā arī iepircējiem ir tiesības vienpusēji grozīt tirgvedības jeb mārketinga pakalpojumu cenrāžus.
Vienlaikus KP aicina mazumtirgotājus rūpīgi izvērtēt piegādātajiem sniegto informāciju par iepirkuma prognozēm attiecībā par jaunām un patērētājiem nezināmām lauksaimniecības un pārtikas precēm, lai izvairītos no lauksaimniecības un pārtikas preču atpakaļ atdošanas gadījumiem un tādējādi nepārliktu ekonomiskos riskus uz piegādātāju.
Atsevišķos līgumos KP konstatēja, ka, salīdzinājumā ar ārpus Latvijas reģistrētiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, Latvijā reģistrēto piegādātāju līgumos ir paredzēti būtiski lielāki līgumsodi par kvalitātes un nekaitīguma prasību neatbilstībām un par komercnoslēpumu noteikumu pārkāpumiem.
KP aicina mazumtirgotājus pārskatīt līgumsodu noteikumus un apmēru par kvalitātes un nekaitīguma prasību neatbilstībām un par komercnoslēpumu noteikumu pārkāpumiem, kas noteikti līgumos ar Latvijā reģistrētiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, lai līdzsvarotu ekonomiskos riskus starp Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem.
Tāpat KP atgādina, ka saistībā ar līgumsoda apmēra samērīguma izvērtēšanu tirgus dalībnieku ikdienas sadarbībā tie var izmantot KP izstrādāto pašnovērtējuma rīku iepircējiem godīgas tirdzniecības prakses novērtēšanai un pamatotu līgumsodu piemērošanai.
