Vai samazināsies cenas un algas paliks lielākas? Ekonomista prognozes 2024. gadam
Latvijas un Baltijas valstu ekonomiku šogad gaida galvenokārt labas ziņas – patēriņa cenas būs stabilas un pat nedaudz samazināsies, turpināsies reālo algu pieaugums, mēreni augs arī IKP un uzlabojumi paredzami arī eksporta nozarēs. Lai gan atsevišķi izaicinājumi neļaus atslābt, kopumā Latvijas ekonomika pamazām virzīsies augšup, secināts Luminor ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Viens no lielākajiem izaicinājumiem nākamajā pusgadā būs intensīvais spiediens, ko pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm turpinās īstenot Krievija un kas saplūdīs ar pārkarsēto viedokļu retoriku. Tas var radīt palielinātas emigrācijas risku un arī atbaidīt investīcijas. Pretoties šim spiedienam ir iespējams gan ar nacionālajiem ieguldījumiem drošībā, gan ar starptautisko partneru atbalstu, kura palielināšana būs svarīgākais Latvijas politiskais mērķis. No tā sasniegšanas ļoti lielā mērā būs atkarīgas arī mūsu ekonomikas sekmes. Tomēr ekonomikas jomā gaidāmas galvenokārt labas ziņas, un kopumā nākotne sola ne tikai riskus, bet arī iespējas,” saka Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Inflācija šogad būs ļoti tuvu nullei
Šogad atkārtosies pērnā gada stāsts – kopējais cenu līmenis gada laikā mainīsies maz. Šī gada februārī gada inflācija bija tikai 0,4% un turpmākajos mēnešos tā turpinās samazināties, visdrīzāk noslīdot zem nulles maijā. Periods, kad cenas gada griezumā samazināsies, varētu turpināties arī 2025. gada pirmajā pusē, prognozē Strautiņš.
Mājokļu uzturēšanas izmaksas šogad varētu samazināties apmēram par desmito daļu, jo samazinās gāzes, šķeldas un granulu cenas, līdz ar to apkures izmaksas vairs nebūs tik augstas kā iepriekšējos gados.
Patēriņa cenu līmeni joprojām lielā mērā nosaka izejvielu cenas biržās, kas paliks zemā līmenī, salīdzinot ar nesenajiem pīķiem, un to ietekme vājināsies. Taču ir iespējams pamatots cenu kāpums atsevišķām precēm, jo laikapstākļu dēļ biržās palielinājušās kakao, olīveļļas un citu “luksusa” produktu cenas.
Pakāpeniski samazināsies importa produktu un preču cenas, jo īpaši ilglietojamām precēm, kuru cenu augstākais punkts bija pirms gada. Kopš tā brīža cenas samazinājušās, piemēram, automašīnām (-2,9%), telefoniem (-7,8%) un datoriem (-11,4%).
“Vienlaikus aptaujas rāda, ka iedzīvotāji nevēlas tērēt naudu lieliem pirkumiem, tā vietā vairāk domājot par uzkrājumu palielināšanu. Straujais dzīves dārdzības kāpums, ko piedzīvojām pirms 1-2 gadiem, bija visai traumatisks sabiedrībai, it īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tāpēc ir jādod laiks, lai mājsaimniecības atgūtos, atjaunotu uzkrājumus un saprastu, ka krīze ir pāri,” skaidro Strautiņš.
Bezdarbs saglabāsies zems, arī “pateicoties” demogrāfijas tendencēm
Ekonomists prognozē, ka algas šogad pieaugs par 7-8%, bet 2025. gadā šis kāpums jau sabremzēsies. Darba tirgus ir attīstījies labāk, nekā gaidīts – reģistrētais bezdarbs turpināja samazināties un šī gada februārī bija par 0,5 procentpunktiem mazāks nekā pirms gada. Taču jāņem vērā, ka bezdarbu mazina arī kopējā strādājošo skaita samazinājums demogrāfijas negatīvo tendenču dēļ – pērn gada laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 12 tūkstošiem.
Tāpat bezdarbu zemā līmenī palīdzēs turēt arī spēcīgs kāpums atsevišķās intensīva darba nozarēs, piemēram, celtniecībā.
IKP pieaugs par 1,2%
Luminor bankas ekonomists prognozē, ka IKP dinamika šogad pa ceturkšņiem pakāpeniski uzlabosies un IKP šogad pieaugs par 1,2%. Ja nebūs jaunu pasauli satricinošu notikumu, 2025. gadā izaugsme paātrināsies līdz aptuveni 3,3% un līdzīgā līmenī noturēsies vairākus gadus. Attīstību veicinās pieaugošā patērētāju pārliecība, ko veicinās pirktspējas pieaugums.
Pozitīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi būs arī procentu likmju samazinājumam jau pirmajā pusgadā un tam, ka šogad pēc ilgstoša vājuma atlabt sāks mūsu svarīgākie eksporta tirgi – Baltija, Ziemeļvalstis un eirozona.
Cerības uz eksporta atdzimšanu
Pagājušais gads eksportam bija ļoti sarežģīts, un grūtības būs jūtamas arī šogad, kad pieaugums vēl būs tuvu nullei, bet pamazām būs vērojami uzlabojumi. Lielākās problēmas piedzīvo preču eksports, kas pērn samazinājās par 11%, taču ražošanā šogad gaidāms 2% kāpums. Turklāt efektīvāka kļūst politika ražošanas atbalstam – industriālajiem parkiem Liepājā, Valmierā un citās pilsētās ir piešķirti ievērojami līdzekļi attīstībai.
Ekonomists norāda, ka pakalpojumu eksports naudas izteiksmē pērn pieauga par 7%, bet izaugsme gada otrajā pusē bija ļoti lēna: “Īpaši satraucošs ir kritums augstas pievienotās vērtības pakalpojumos 2023. gada otrajā pusgadā. Šī nozare ir bijis viens no svarīgākajiem panākumu stāstiem Latvijas ekonomikā šajā gadsimtā, divdesmit gadu laikā panākot desmitos reižu mērāmu apgrozījuma kāpumu. Fakts, ka šīs nozares nav attīstījušās tikpat strauji kā kaimiņvalstīs, ir otršķirīgs, jo visas trīs Baltijas valstis kopumā šajā jomā ir guvušas apbrīnojamus panākumus.”
