Latvijas fiziķi siltumu pārvērš skaņā, skaņu - elektrībā
Latvijas zinātniekiem izdevies pirmo reizi pasaulē nodemonstrēt jauna tipa elektrības ieguves paņēmienu, kas ir piemērots gan tālās kosmosa misijās, gan uz zemes vietās, kur nav iespējams vai ir ļoti dārgi pievadīt elektrību, vēsta Latvijas Televīzija.
Par mūsu zinātnieku veikumu interesi jau izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Prototips "SpaceTRIPS" izgatavots Latvijas Universitātes Fizikas institūtā, apvienojot divas ļoti retas tehnoloģijas – termoakustisko dzinēju, proti, iekārtu, kas kosmosā pārveido kodoldegvielas siltumu skaņā, un ģeneratoru, kas skaņu pārveido elektrībā.
Kā tas darbojas
“Kas vispār ir termoakustika? Te ir mazs demonstrējuma stends. Man rokā ir parasta caurule. Caurulē iekšā ir ievietots metālisks sietiņš. Sietiņš kalpos kā siltummainis. Es vienu galu pasildīšu. Viens gals sakarsīs, otrs būs vēsāks. Paskatīsimies, vai šādā veidā ir iespējams ģenerēt skaņu, siltumu pārveidojot skaņā. Nedaudz pasildīšu. Jau paliek sarkans,” Latvijas Televīzijai skaidro institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis.
Pēc līdzīga principa darbojas "SpaceTRIPS" iekārta. Iekārtā ir divi termoakustiskie dzinēji – divi siltuma pārveidotāji skaņā, abi savienoti cilpā. Viens rada skaņas vilni, kas izplatās pa cauruli, ieiet nākamajā dzinējā, tiek pastiprināts, aiziet atpakaļ uz pirmo, veidojot noslēgtu skaņas vilni, un daļa no skaņas jaudas šajos atzaros aiziet taisnā ceļā uz šķidru metālu ģeneratorā.
“Nātrijs, runa ir par sārmu metālu, svārstās magnētiskā laukā šurpu turpu, un tādā veidā spolē izejā mēs varam ģenerēt elektrību,” klāsta zinātnieks. Iekārtā nav kustīgu, dilstošu detaļu, vienīgais, kas kustas, ir šķidrs metāls, tāpēc nav nepieciešama nekāda tehniskā apkope, kas ir ļoti svarīgi kosmosa misijās, kas ilgst desmitiem gadu.
Ļoti rets sasniegums
Mūsdienās reti tiek radīta tehnika, kas balstās uz fundamentāli jaunu darbības mehānismu, un Latvijas zinātniekiem tas izdevies. “Tiešām bija jādzer šampanietis, un to var salīdzināt ar Latvijas hokeja uzvaru pagājušā gada čempionātā,” lepojas Brēķis.
Iekārta tapusi sadarbībā ar Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Vācijas zinātniekiem, bet tieši mūsējiem, kuriem ir liela pieredze magnētiskajā hidrodinamikā, uzticēts atbildīgākais darbs – uzbūvēt pašu mašīnu un to izmēģināt laboratorijā. Iekārta jau ieinteresējusi Eiropas Kosmosa aģentūru.
Šī tehnoloģija varētu būt noderīga arī uz zemes, ražojot elektrību apvidos, kur elektrifikācija ir vāji attīstīta vai tās nav nemaz. Viss, kas nepieciešams, ir siltuma avots, to, piemēram, var nodrošināt ar saules kolektoriem.
