Briškens: "Latvijas pasta" pagaidu padome tiks iecelta tuvākajās dienās

Briškens arī sacīja, ka pēdējo dienu laikā Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi informāciju par vairākām "Latvijas pasta" administratīvo izdevumu pozīcijām, kuras ir padziļināti vērtētas. "Viena no šādām pozīcijām bija "Latvijas pasta" padomes priekšsēdētāja mācību komandējumi pagājušā gada nogalē vairāk nekā 25 000 eiro apmērā," norādīja ministrs.

Tostarp Briškens atzīmēja, ka, piemēram, Carnikavas pasta nodaļas zaudējumi 2023.gadā bija 12 000-14 000 eiro apmērā. "Tātad divas šādas Carnikavas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja padomes priekšsēdētājs nedotos mācību braucienos," piebilda ministrs.

Tāpat viņš atgādināja par "Latvijas pasta" darbinieku pasākuma izmaksām, kura tāme bija vairāk nekā 180 000 eiro apmērā. "Mēs atbalstām šāda veida darbinieku pasākumus, bet neatbalstām šāda veida ekstravagantas izmaksas," uzsvēra Briškens.

"Līdz ko padomei uzdevām šādus jautājumus un padziļināti vērtējām izdevumu pamatotību, padome izlēma atkāpties," piebilda ministrs.

Vienlaikus Briškens informēja, ka patlaban tiek meklētas dažādas opcijas, kā nodrošināt pasta pakalpojuma nepārtrauktību un uzlabotu pasta darbību. "Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, vai veidot pasta nodaļas dzelzceļa stacijās vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildu tam, ka tiek attīstīts pakalpojums pastnieks pēc pieprasījuma," klāstīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, SM ir gatava vienoties par līdzsvarotu modeli, kas no vienas puses ļauj pastam darboties rentabli, bet no otras puses pilnvērtīgi atspoguļo pastu kā universālā pasta pakalpojuma sniedzēju. "Ja nepieciešams, esmu gatavs doties uz Ministru kabinetu, lai pieprasītu papildu finanšu līdzekļus, lai šādā procesā radušos zaudējumus palīdzētu nosegt, jo valsts ir gatava nodrošināt cilvēkiem šāda veida pakalpojuma nepārtrauktību," sacīja Briškens.

Vienlaikus SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe žurnālistiem minēja, ka redzējums, kāds valdīja "Latvijas pasta" padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir SM, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija nesaskatīja. "Es labprāt pieņemu šo padomes locekļu atlūgumu," viņa teica.

Arī viņa norādīja, ka tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss uz padomes locekļu amatiem. "Līdz tam laikam mēs iecelsim pagaidu padomes locekļus, uz kuru godaprātu un konstruktīvu sadarbību ceram arī turpmāk. Ceram arī, ka pašreizējā valde būs uz sabiedrību vērsta un būs gatava pārskatīt esošos mērķus un procesus," minēja Austrupe.

Tāpat viņa sacīja, ja "Latvijas pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.

Austrupe arī pauda, ka patlaban nav uzrunāti pagaidu padomes potenciālie locekļi - par to tiks domāts ceturtdien, 8.februārī.

Vienlaikus trešdien notika arī Saeimas Pieprasījuma komisijas sēde, kurā tika skatīts opozīcijas partijas "Stabilitātei" pieprasījums Briškenam par iepriekš plānoto "Latvijas pasta" nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām. Saeimas komisija šo pieprasījumu neatbalstīja.

"Stabilitātei" deputāti pieprasījumā atsaucās uz iedzīvotāju atsūtītajām sūdzībām par plāniem slēgt "Latvijas pasta" nodaļas reģionos, norādot, ka tas īpaši skartu senioru attālās lauku viensētās pierobežā.

SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka, protams, ir jādomā par lauku iedzīvotājiem un jābūt loģiskam reģionālajam sadalījumam attiecībā uz pasta nodaļām, papildinot, ka, piemēram, Varakļānu novadā nav nevienas pasta nodaļas. Tāpat SM pārstāvis norādīja, ka patlaban nekas netiek slēgts un SM pārvērtē "Latvijas pasta" reorganizācijas plānus un procesus, lai tiktu atrasti labākie risinājumi. Tādējādi "Latvijas pasts" turpina strādāt pie stratēģijas izstrādes, kas sasniegtu gan komercmērķus, gan apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.

Savukārt, komentējot "Latvijas pasta" darbinieku atalgojumu, Dubkēvičs uzsvēra, ka sarunās ar arodbiedrību un "Latvijas pasta" valdi, ir plāns atalgojumu paaugstināt. SM vēstulē komisijai arī bija norādīts, ka 2023.gadā vidējais atalgojums "Latvijas pasta" pastniekam pirms nodokļiem bija 967 eiro, bet plānotais atalgojums 2026.gadā pēc darbības rādītāju uzlabošanas būtu 1590 eiro pirms nodokļiem.

Vienlaikus deputāti komisijā norādīja, ka šajā jautājuma par "Latvijas pasta" modernizāciju noteikti ir nepieciešamas plašas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī ir jāinformē sabiedrību. Tāpat daži no deputātiem norādīja, ka pasta nodaļas ir rentablas un lauku iedzīvotājiem vajag fiziskas pasta nodaļas, nevis pakalpojumu "Pastnieks mājās".

Jau ziņots, ka trešdien atkāpās "Latvijas pasta" padome.

"Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

"Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums - skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," uzsvērts paziņojumā.

Tāpat vēstīts, ka "Latvijas pasts" nolēma apturēt pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām.

Kompānijā skaidroja, ka pēc "Latvijas pasta" un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.