Uzvar iepirkumos, neraugoties uz nodokļu parādiem
Lai nodokļu maksātāju nauda publiskajos iepirkumos tiktu godīgiem uzņēmējiem, kā arī lai mudinātu nodokļus samaksāt, šobrīd pie valsts līgumiem netiek firmas ar nodokļu parādiem. Tomēr praksē var atrast gadījumus, kur nodokļu parāds firmai pazudis tieši tad, kad to pārbauda iepirkuma komisija, savukārt pēc tam parāds atkal krājies, ziņo LTV raidījums “de facto”. Finanšu ministrija cer to labot ar likuma izmaiņām, lai iepirkumu komisiju vērtējumā savs svars būtu arī jaunajam nodokļu maksātāju reitingam. Tiesa, pagaidām ideja ir to attiecināt tikai uz mazajiem iepirkumiem.
Pēc uzvarām iepirkumos nodokļu parādos pusmiljons eiro
Daugavpils būvfirmai “Lagron” finanšu rādītāji līdz šim bijuši labi, tomēr pēdējā gada laikā firma bieži bijusi valstij parādā simtus tūkstošus eiro. Tas nav traucējis turpināt regulāri uzvarēt publiskajos iepirkumos, kaut gan likums liek no pretendentu loka izslēgt uzņēmumus, kas nodokļus nav nomaksājuši. Noteikumi izrādās apejami, jo parādam jābūt nomaksātam, vai ar VID akceptu atliktam, tikai divos konkrētos datumos – kad noslēdzas pieteikumu iesniegšana un kad komisija lemj par uzvarētāju.
“Lursoft” datu bāzē redzams, ka ”Lagron” sāka kavēt nodokļu nomaksu februārī pāris dienas pēc tam, kad uzņēmums ieguva tiesības uz līgumiem nepilna miljona eiro apmērā Latvijas Bankas būvdarbu iepirkumā. 10. martā uzņēmums noslēdza pusotra miljona eiro līgumu ar “Rīgas ūdeni”, kaut gan tobrīd parāds “Lagron” bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Iepirkums bija uzvarēts brīdī, kad parāda vēl nebija. Marta vidū uz nedēļu parāds pazuda, jo uzņēmums vienojās ar VID par samaksas termiņa pārcelšanu. Tātad formāli tas vairs nebija parādnieks. Šajā brīdī “Lagron” iesniedza savu pieteikumu vairāk nekā miljonu eiro vērtā Daugavpils slimnīcas būvdarbu iepirkumā.
Pēc tam uzņēmums atkal bijis valstij parādā, bet 15. maijā, kad Daugavpils slimnīcas iepirkuma komisija izraudzījās uzvarētāju, “Lagron” parādu atkal nebija, un tas ieguva tiesības slēgt līgumu ar slimnīcu 1,1 miljona eiro apmērā. Vasaras mēnešos, esot bez parādiem, uzņēmums uzvarēja arī 80 tūkstošus eiro vērtā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta autostāvvietas būvniecības iepirkumā, kā arī nelielā Daugavpils komunālās pārvaldes iepirkumā. Savukārt augustā, ar šogad garantētiem vairākiem miljoniem eiro valsts iepirkumos, uzņēmums atkal nodokļu nomaksu kavējis, un decembrī parāds bija jau gandrīz pusmiljons eiro. VID piemērojis arī nodrošinājumu – aizliegumu reģistrēt komercķīlas. Pats uzņēmums uzskata, ka nodokļu parāds tam problēmas nesagādās un nolīgtos darbus tas spēs izpildīt.
“Citām lielām būvniecības organizācijām, tostarp arī Latvijā, nodokļu parādi ir diezgan izplatīta parādība, ņemot vērā līgumu apjomu un specifiku šajā nozarē. Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu saistību izpildes vai pārkāpj likumu. Svarīgi ir apzināties, ka šādi parādi neliedz uzņēmumiem pildīt savas saistības un veiksmīgi darboties tirgū. [..] Šobrīd aktīvi strādājam, pildot uzdevumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem,” rakstiskā atbildē norādīja SIA “Lagron”.
Nodokļu parāds 140 tūkstošu eiro apmērā izveidojies arī “Lagron” lielākajai īpašniecei SIA “REM PRO”, kas arī regulāri uzvarējusi publiskajos iepirkumos. Viens no lielākajiem ir vairāk nekā divus miljonus eiro vērtais līgums ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par Salaspils kodolreaktora izpēti un būvprojekta izstrādāšanu reaktora likvidēšanai. Darbus “REM PRO” kavē, norādot, ka piesaistītais apakšuzņēmējs no Ukrainas nevar palīdzēt Krievijas iebrukuma dēļ.
Nodokļu parāds – risks pasūtītājiem
Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka gadījumi, kad nodokļi tiek nomaksāti konkrētiem iepirkumiem izšķirošos brīžos, un pēc tam atkal audzēti, neesot daudz. Biroja vadītājs Artis Lapiņš gan norāda, ka pasūtītājiem tas jāuztver kā būtisks risks.
“Brīdī, kad vēl notiek darbu uzsākšana, darbi varbūt pat vēl nav veikti, bet šādas ziņas tiek saņemtas, ka parāds jau ir salīdzinoši liels izveidojies, ļoti rūpīgi ir jāapsver, vai šādu līgumu vispār turpināt, jo tās sekas vēlāk, ja nonāk līdz kādiem ierobežojumiem, ko piemēro Valsts ieņēmumu dienests, bankas vai vienkārši bankrotē uzņēmums, protams, sekas būs daudz lielākas tālākā stadijā,” teica Lapiņš.
Šādā situācijā bija nonākusi Rīgas dome. Viens no diviem uzvarētājiem 15 miljonu eiro vērtā iepirkumā par pārvada būvniecību Tvaika ielā bija uzņēmums “Ceļu pārvalde”, kam jau līguma slēgšanas brīdī 2022. gada oktobrī bija izveidojies nodokļu parāds. Tagad Rīgas dome rakstiskā atbildē norāda, ka līgumu ar parādos slīgstošo “Ceļu pārvaldi” lauza jau četrus mēnešus vēlāk, 2023. gada februārī, jo projektam esot pietrūcis finansējuma. Augustā, kad “Ceļu pārvaldes” problēmas turpināja samilzt, Rīga lauza arī līgumu par ielas izbūvi Lucavsalā, ar ko uzņēmums netika galā. Tagad “Ceļu pārvaldei” uzsākts maksātnespējas process un parāds valstij pārsniedz pusotru miljonu eiro
Iepirkumu pretendentus plāno vērtēt pēc nodokļu reitinga
Esošo kārtību, ka nodokļu parādam iepirkumos jābūt nomaksātam tikai divos datumos, kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Atzinumā par Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošana plānu organizācija pauda, ka faktiski sistemātiskiem nodokļu nemaksātājiem iepirkumos esot pat priekšrocība.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs teica: “Labākā situācijā un nomaksājis visus nodokļus izskatās pat tāds uzņēmums, kurš īstenībā nesamaksā nodokļus, bet maksā [algas] aploksnē. [..] Es zinu tajā pat laikā, piemēram, uzņēmumus, kuri ir ar augstu godaprātu nodokļu nomaksā, un tur viss ir kārtībā, bet viņi šad tad tāpat trāpās šajos datumos kā nodokļu parādnieki kaut kādu EDS kļūdu dēļ. Arī šādas situācijas mums ir bijušas, un tas parāda, ka šī divu datumu sistēma varbūt nav pati efektīvākā.”
Problēmas atzīst arī iepirkumu jomas politikas veidotāja Finanšu ministrija. Tā gatavo izmaiņas likumā, lai kritērijs nodokļu nomaksai vairs nebūtu atkarīgs tikai no parāda divos datumos. Tā vietā plānots izmantot jauno Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu reitingu, kas piešķirts visiem Latvijas uzņēmumiem. Priekšrocības tad būs pretendentiem ar augstāku vērtējumu reitingā. Starp kritērijiem ir gan nodokļu nomaksas disciplīna, gan tas, vai deklarētās algas nav aizdomīgi zemākas nekā vidēji nozarē.
“Viņš skatās arī garāku periodu, kāda ir tendence nodokļu parādiem, vai ir bijuši kādi riski ar PVN [..] Šī priekšrocība [iepirkumā] ir piedāvāta 15% apmērā, un jēga un ideja aiz tā ir, ka valsts ir šo uzņēmumu diezgan pārbaudījusi un sūta signālu, ka šis uzņēmums ir uzticams partneris,” teica Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Nodokļu reitings tikai mazajos iepirkumos
Finanšu ministrijas pārstāve Bogdanova stāsta, ka izmaiņas likumā varētu stāties spēkā šogad, tomēr tikai attiecībā uz mazajiem iepirkumiem, kas būvdarbu gadījumā ir summās līdz 170 tūkstošiem, piegāžu gadījumā – 42 tūkstošiem eiro. Problēma esot tā, ka nodokļu reitings ir piešķirts tikai Latvijas uzņēmumiem, savukārt lielajos iepirkumos startē arī ārzemnieki, kurus līdzvērtīgi VID pārbaudīt nevar, un līdz ar to arī augsta vērtējuma priekšrocība izpaliktu. Nav gan izslēgts, ka vēlāk reitingu varētu piemērot arī visiem iepirkumiem.
“Vai mums izdosies šo domu attīstīt arī plašāk – tāda vēlme mums hipotētiski ir, bet tur ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai tās apsūdzības nenāktu, ka mēs diskriminētu kādu ārvalstnieku,” teica Bogdanova, vienlaikus uzsverot, ka nodokļu reitinga sistēma ir jauna un vēl jāsaprot, kā tā darbosies dzīvē.
Tikmēr esošās prasības iepirkumu pretendentiem nomaksāt nodokļu parādus divos konkrētos datumos saglabāsies. Taču mazajos iepirkumos, ja Finanšu ministrijas priekšlikumi tiks atbalstīti, uzņēmumi ar augstāko reitingu iepirkumu komisijām nemaz nebūs jāpārbauda.
Šobrīd augstāko atzīmi “A” VID nodokļu reitingā un potenciālu saņemt papildu punktus konkurencē valsts iepirkumos ieguvuši 18% Latvijas uzņēmumu. Lielākā kategorija ar 43% ir saņēmuši vērtējumu “B”, kas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem saistību izpilde jāuzlabo.
