Cik maksā zobu pasta Vācijā un Latvijā? Saņemam otrās šķiras preces, par kurām tāpat maksājam dārgāk

Arī Latvija – otrās šķiras tirgus

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka rietumvalstu firmas Latviju un citas Austrumeiropas valstis uzskata par „otrās šķiras” tirgu un mums pārdod preces ar būtiski zemāku kvalitāti. Rietumos tas pats zīmols ir daudz augstākā līmenī. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs portālam Kasjauns.lv teica, ka ražotāji Rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji: „Tāpēc viens un tas pats produkts var būt ar atšķirīgu kvalitāti. Pats esmu pārliecinājies, ka veļas pulveris no Vācijas ir pat trīs reizes efektīvāks.”

Konkrētajā veikala „Sky” reklāmā bija minēts, ka Polijā ražotajā saldajā krēmā „Nutella” izmantots 6,6% vājpiena pulveris, bet Vācijas ražojumā – 7,5%. Polijā fasētā siera „Mozarella” iepakojumā ir piecas siera šķēles, bet Vācijā – septiņas šķēles. Lietuvā ražotajā dzērienā „Schweppes” ir divi procenti citronu sulas, bet Vācijā – trīs procenti.

Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācija šādu situāciju konstatēja 2011.gadā, ar pētījuma rezultātiem satricinot Austrumeiropas valstis. Tika pārbaudīti vairāki produkti un secināts, ka, piemēram, dzērienam „Coca-Cola”, kuru pārdod Austrumeiropā, pievieno lētākas sastāvdaļas nekā produkcijai, ko pārdod, piemēram, Vācijā un Austrijā. Tāpat tas attiecas arī uz citiem produktiem, piemēram, „Tchibo”, Nestle” un „Kraft Foods”, kuru ražotie produkti Rietumeiropā esot augstākas kvalitātes. Paši uzņēmumu pārstāvji gan to vienmēr nolieguši.

Vadoties pēc tā, ko savulaik teicis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Danusevičs, varētu noprast, ka par Austrumeiropas tirgum domāto mazāk kvalitatīvo produkciju mēs vismaz maksājam mazāk nekā vācieši vai francūži par pirmšķirīgu preci. Taču Kasjauns.lv, iejūtoties vidusmēra pircēja lomā, pārliecinājās, ka tas tā nebūt nav. Aplūkojot Vācijā populārās lielveikalu ķēdes „Real” un Francijā izplatīto veikalu „Auchan” produktu un akciju katalogus, kļūst skaidrs, ka tā paša ražotāja produkti Latvijā populārajos veikalos „Rimi” un „Maxima” bieži vien ir nopērkami par ievērojami lielākām summām.

Uzkodas – Čipsi „Pringles”

Gāzētie dzērieni – limonāde „Coca-Cola”

Higiēnas līdzekļi – zobu pasta „Elmex”

Saldumi – šokolādes olas „Kinder Surprise”

Negāzētie dzērieni – kafija „Jacobs Kronung”

Barība mājdzīvniekiem – suņu barība „Chappi”

Bērnu kopšanas preces – autiņbiksītes „Pampers”

Tirgotāji mierina – kvalitāte atbilst standartiem!

Vēl pērnā gada vasarā, runājot par situāciju Eiropas tirgos, „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite portālam Kasjauns.lv teica: „Rimi” veikalu tīkla pieredze liecina, ka Latvijas pircēji ir patrioti, un tieši Latvijas preces ir pircēju pirmā izvēle. Tāpēc varam ar gandarījumu teikt – lielākā daļa no svaigās pārtikas mūsu tīklā ir vietējo uzņēmumu ražojumi. Ja runājam par preču klāstu kopumā, „Rimi” mērķis ir pircējiem piedāvāt tikai kvalitatīvas un drošas preces, tādēļ izvēlamies sadarboties tikai ar sertificētiem un uzticamiem partneriem, veidojot ar tiem ilgtermiņa sadarbību. Bez Latvijas uzņēmumiem starp „Rimi” sadarbības partneriem ir arī, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Polijas un citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Turklāt visās Eiropas Savienības valstīs ir vienoti kvalitātes standarti, un visām pārtikas un nepārtikas precēm neatkarīgi no ražošanas valsts ir jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kurām tiek rūpīgi sekots līdzi. Savukārt jautājumi par noteiktu zīmolu preču atšķirībām dažādos pasaules reģionos būtu jājautā pašiem ražotājiem, kuri ražo preces dažādiem tirgiem”.

Veikalu tīkla „Top!” Iepirkumu grupas mārketinga vadītājs Lauris Osis Kasjauns.lv pagājušajā gadā sacīja: „Mūsu, veikalu „Top!” sortimenta veidošanas viens no būtiskākajiem faktoriem ir preču kvalitāte un to atbilstība visām likumdošanas normām, mēs rūpīgi sekojam līdzi preču kvalitātei un mūsu rīcībā nav pierādījumi apgalvojumam, ka kāda zīmola vai konkrēta produkta kvalitāte būtiski atšķirtos no šo pašu zīmolu precēm, kuras ir paredzētas un tiek realizētas Rietumeiropas tirgū. Tajā pašā laikā mēs augsti vērtējam un uzticamies ražotājiem, kuri ražo šo preci un ir atbildīgi par tās kvalitāti”.

„ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine portālam skaidroja: „Mūsdienās pārtikas preču segmentā ir pieejams patiešām plašs piedāvājums. Pircējs var izvēlēties produktus pēc garšas kvalitātes, rocības, dzīves stila vai cita veida kritērijiem. Arī veikalos „Elvi” mūsu pircējiem piedāvājam daudzveidīgu produktu piedāvājumu, kā prioritāti izvirzot pašmāju ražojumus un, protams, ņemot vēra katra reģiona iecienītākos produktus.”

Veikalu ķēdes pārstāve arī uzsvēra kvalitātes pārbaužu nozīmi produktu izvēles procesā: „Noteikti būtu jāpiemin arī tas, ka pirms produkts nokļūst veikalu plauktos – tam tiek veiktas visu nepieciešamo kvalitātes standartu pārbaudes. Līdz ar to mums nav pamata domāt par kaut kādu produktu segmentēšanu pēc izpildes kvalitātes, ko var iegādāties Austrumeiropas un Rietumeiropas pārtikas preču veikalu plauktos.”

Eiropas Savienība nesteidz ieviest vienlīdzību

Jāatgādina, ka Slovākijas Patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums tika veikts jau 2011.gadā un īpaši satrauca jaunās ES dalībvalstis. Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Eiropas Komisijai pat ierosināja izskatīt jautājumu, kā ir pieļaujams tas, ka vienai un tai pašai precei dažādos tirgos ir atšķirīga kvalitāte. Tomēr šis Bulgārijas ministra pieprasījums no Eiropas Komisijas dienaskārtības tolaik nozuda bez paskaidrojumiem. Jāmin, ka Eiropā nav vienotu noteikumu, kas ražotājam uzliktu par pienākumu gādāt, ka precēm ar identiskiem nosaukumiem ir jābūt līdzvērtīgām kvalitātes un sastāva ziņā.