Tikai pieci Latvijas uzņēmumi Top500 Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu reitingā
Publiskots ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” pētījums par ekonomisko situāciju Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā. Top500 CAE lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 40 uzņēmumi no Baltijas valstīm: pieci no Latvijas, 13 no Igaunijas un 22 uzņēmumi no Lietuvas. Latvija CAE uzņēmumu Top500 reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu, atklāj risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums.
No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu Top500 visaugstāko pozīciju - 167. reitinga vietu ieņem AS “Latvenergo”. Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 59 pozīcijām un var lepoties ar apgrozījuma kāpumu 73% un pelņas kāpumu 157% apmērā. Tāpat reitingā pārstāvēts AS “Elko Grupa” (218. reitinga pozīcija), SIA “Orlen Latvija” (296.), SIA “Rimi Latvija” (317.) un SIA “Maxima Latvija” (338.).
Top500 reitingā pārstāvētie pieci uzņēmumi no Latvijas kopumā pērn apgrozījuši 6,354 miljardus eiro un guvuši peļņu 286 miljonu eiro apmērā. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 16 400 darbinieku, kas ir apmēram 1,8% no visa darbaspēka Latvijā. Salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pārstāvēto Latvijas uzņēmumu skaits sarucis par vienu, Igaunijas – palielinājies no pieci uz 13, bet Lietuvai – palicis nemainīgs.
“Baltijas uzņēmumiem pērn bija jāpielāgojas pēkšņām inflācijas vides izmaiņām, kādas Eiropa kopumā nebija pieredzējusi daudzus gadus. Karš nebūt nebija vienīgais iemesls, un situāciju ietekmēja arī zemās procentu likmes iepriekšējos gados, liels naudas daudzums, ko tirgū iepludināja pasaules centrālās bankas. Karš kļuva par katalizatoru, kas padarīja inflācijas līmeni ievērojami augstāku un grūtāk kontrolējamu, nekā varēja gaidīt. Savukārt minētais papildu naudas daudzums tirgū pat pie ārkārtīgi augstām inflācijas likmēm neradīja komersantiem naudas plūsmas problēmas tirgū parādījušās likviditātes rezerves dēļ. To pašu var teikt arī par patēriņa līmeni: rekordietaupījumi ļāva absorbēt inflācijas šoku bez būtiskām patēriņa izmaiņām. Taču ikdienas tēriņu pieaugums lika pārskatīt prioritātes gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, un tas gan iekšzemes un globālo patēriņu ietekmējis visai būtiski,” galvenos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē Baltijā raksturo „Coface Baltics” vadītājs Mindaugas Sventickas.
Visai būtiskas izmaiņas apgrozījuma un peļņas rādītājos pērn Baltijā piedzīvoja arī mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru pozīcijas topā ievērojami kritušās. “Iepriekš minētais arī ir iemesli, kāpēc mazumtirdzniecības uzņēmumi biznesa rezultātos izjuta izmaiņas patērētāju uzvedībā pagājušajā gadā - pēkšņi pieaugušās izmaksas pirktspējas krituma dēļ nebija iespējams kompensēt ar adekvāti paaugstinātām cenām. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kuros patērētājiem ir mazāka kaulēšanās spēja vai spēja pēkšņi mainīt patēriņa paradumus, gadu beiguši ar ievērojami spēcīgākiem rezultātiem,” viņš saka.
Polija līderpozīcijās jau vairākus gadus
Līderpozīcijas “Coface” CAE uzņēmumu Top500 ieņem Polija – reitingā iekļuvuši 166 šīs valsts uzņēmumi, kopumā 2022.gadā apgrozot 413,166 miljardus eiro. Polija līderpozīcijas Top500 uzņēmumu reitingā ieņem jau vairākus gadus. Lai gan Polija var lepoties arī ar lielāko iedzīvotāju skaitu, zīmīgi, ka pērn, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, arī būtiski pieaudzis tās lielāko uzņēmumu apgrozījums – par 37,9%.
“Coface” ekonomisti uzsver, ka, neskatoties uz sākotnējām bažām par kara Ukrainā ietekmi uz CAE valstu ekonomikām, reģions pērn spējis demonstrēt noturību, tai pat laikā vērojama neliela lejupslīde, ko nosaka pieredzētā enerģētikas krīze un pieaugošās izmaksas. Vērtējot situāciju reģionā kopumā, visveiksmīgākās nozares CAE pērn ir naftas un gāzes rūpniecība, komunālo un sabiedrisko pakalpojumu, kā arī automobiļu rūpniecības un transporta nozare.
“Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzas reģiona valstis skāra gan humanitāras, gan ekonomiskas krīzes. Tas savukārt noveda pie izmaksu kāpuma, jo īpaši enerģijas izejvielu jomā, kā arī ražošanas komponentu trūkuma un piegādes ķēžu traucējumiem. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, pateicoties iekšējiem resursiem un pieprasījumam, CAE reģiona valstīm pērn tik un tā izdevās sasniegt stabilu IKP pieaugumu 4% apmērā (pēc 6,2% gadu iepriekš),” saka “Coface” ekonomists CAE reģionā Gžegoržs Sieleviczs.
Šogad globālās risku pārvaldības kompānijas CAE reģiona uzņēmumu Top 500 reitingu publisko jau 15 gadu pēc kārtas. Reitingā iekļuvušie uzņēmumi pētījumā tiek analizēti ne tikai pēc apgrozījuma un peļņas, bet arī dažādiem papildu faktoriem, tostarp, darbiniekus skaita, nozares, tirgus un kredītreitinga. Tādējādi CAE Top500 reitings kalpo kā reprezentatīvs rādītājs tirgus tendencēm visā reģionā.
Lielāks apgrozījums, peļņa un vairāk nodarbināto
“Makroekonomiskā vide un augošās izmaksas nodrošināja labvēlīgu augsni apgrozījuma pieaugumam. 2022. gada reģiona vadošo uzņēmumu reitinga rezultāti šo tendenci apstiprina,” saka “Coface” izpilddirektors CAE reģionā Jarosław Jaworski. “Top500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pieauga par 39,8%, sasniedzot 1,1 triljonus eiro. Savukārt kopējā peļņa pieauga par 46,5%, sasniedzot līdz 54,745 miljardus. Turklāt 500 vadošie CAE uzņēmumi nodarbināja 2,3 miljonus cilvēku, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš.”
Vērtējot uzņēmumu individuālo sniegumu, Top500 reitinga pirmo vietu ieņem Polijas naftas pārstrādes un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Orlen”, kas pērn nostiprinājis savas līderpozīcijas ar apgrozījuma kāpumu 111% apmērā. Tāpat pirmās vietas reitingā ieņem enerģētikas kompānijas – Čehijas “RWE” un Ungārijas “MOL” un “MVM Energetika”, kā arī Čehijas autobūves kompānija “Škoda Auto”.
Kā norāda “Coface” eksperti, lielāko ieguvēju vidū Top500 reitingā nenoliedzami ir uzņēmumi, kas spējuši gūt labumu no nepārtraukta preču kāpuma – tātad galvenokārt uzņēmumi, kas nodarbojas ar elektroenerģijas tirdzniecību un pārvadi, kā arī naftas ķīmijas uzņēmumi. Trīs galvenās nozares, kuras pārstāv CAE reģiona lielākie uzņēmumi, guvušas arī lielāko peļņu – teju 58%, ja vērtē pēc kopējās Top500 pārstāvēto uzņēmumu peļņas. Minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas un farmācijas nozare pērn piedzīvoja vislielāko peļņas pieaugumu (+100,5%), ko noteica naftas un dabasgāzes cenu kāpums, tādējādi tā šī gada reitingā atkal ieņem līderpozīcijas. Komunālo pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektors gada laikā no ceturtās pozīcijas pakāpās uz otro, pateicoties būtiskam ieņēmumu kāpumam (+64,1%). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī nozare savu pārstāvniecību uzņēmumu skaita ziņā pašreizējā reitingā palielinājusi par 15, kas ir straujākais lēciens starp visām nozarēm. Trešo vietu vadošo nozaru reitingā šogad ieņem automobiļu rūpniecība un transports – nozare pērn sakārās ar būtiskiem izaicinājumiem, tostarp pieprasījuma samazināšanos pandēmijas un piegādes ķēdes traucējumu dēļ un tādējādi ieņēmumu kritumu, tomēr tā joprojām ir dominējošā nozare četrās valstīs: Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.
Nosauc galvenos riskus CAE reģionam
“Coface” eksperti norāda, ka galvenie riski šajā gadā CAE reģionā saistīti ar situāciju Rietumeiropas valstīs, kā arī uzņēmumu likviditātes problēmām. “CAE valstis ir saglabājušas savu aktīvo eksportētāju lomu, galvenokārt uz Rietumeiropu, kā arī paplašinājušas savu eksportu uz tālākiem galamērķiem. Tomēr galvenais risks 2023. gadā ir sarežģītā ārējā ekonomiskā vide Rietumeiropā, īpaši Vācijā, kas vājās ekonomiskās aktivitātes un vājās globālās tirdzniecības dēļ var ietekmēt arī CAE valstis. Neskatoties uz to, nākamajos ceturkšņos ir sagaidāma pakāpeniska atveseļošanās. Lai gan mājsaimniecību patēriņu ir ietekmējusi inflācija un paaugstinātas procentu likmes, sagaidāms, ka tas pakāpeniski veicinās izaugsmi, progresējot inflācijai un saglabājoties spēcīgam darba tirgum,” skaidro Gžegoržs Sieleviczs.
“Ja uzlabosies arī ārējā ekonomiskā situācija, ceļš uz atveseļošanos būtu skaidrs, un CAE valstis atkal varētu reģistrēt savam potenciālam atbilstošus izaugsmes tempus. Tomēr uzņēmumu likviditāti varētu ietekmēt dažādi izaicinājumi. Jau šobrīd uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits ir palielinājies līdz ar atbalsta pasākumu beigām un šis skaitlis jau ir pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni makroekonomikas pasliktināšanās dēļ,” piebilst Jaroslavs Javorskis.
