Deputāti atlaidi kredītu maksājumiem grib piešķirt arī dārgāko mājokļu īpašniekiem

Ministrijas piedāvājums par uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa iekasēšanu no bankām daudzu parlamenta politiķu vērtējumā nav gana bargs, secina LTV raidījums “de facto”. Tādēļ deputāti ir ceļā uz savu variantu, kas pagaidām izskatās sarežģīts un ir ar potenciālu negatīvi ietekmēt kreditēšanu nākotnē. Bankām draud īpaša nodeva, lai nākamgad kredītņēmējiem varētu piešķirt atlaidi ikmēneša maksājumiem, neaizmirstot arī par dārgāko mājokļu īpašniekiem.

Atbildīgā Saeimas komisija pagājušajā otrdienā sāka skatīt deputātu ieceri par 50% atlaidi mājokļu kredītu likmēm. Atlaidi būtu jāuzsauc bankām piespiedu kārtā.

Raidījums atgādina, ka Eiropas Centrālā banka, lai cīnītos ar inflāciju, kopš pagājušā gada centusies naudu padarīt dārgāku, dūšīgi ceļot procentu likmes. Baltijā pašlaik ir ar atrāvienu dārgākie kredīti mājokļu iegādei visā eirozonā.

Augstie procenti ļāvuši bankām labi nopelnīt. Tādēļ, lai bankas dalītos ar negaidīto peļņu, virknē valstu ievieš bankām pagaidu peļņas nodokļus. Piemēram, Lietuvā bankām jāmaksā īpašs virspeļņas nodoklis.

Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš Lietuvas variantu nosauca par pārāk radikālu. “Mēs uzskatījām Latvijā, ja mēs vēlamies, lai banku sektors turpmāk arī strādātu un arī tomēr panāktu to, ka banku sektors arī kreditē. Mēs uzskatījām, ka tik radikāli iet negribējām,” LTV  raidījumam “de facto” septembrī sacīja ministrs.

Finanšu ministrija piedāvā bankām noteikt kā obligātu 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanu avansa veidā, neatkarīgi no tā, vai no peļņas tiks izmaksātas dividendes. Viedokļi atšķiras, vai to vispār var saukt par jaunu nodokli. Ministrija lēsa, ka nākamgad šādi varētu iekasēt ap 140 miljoniem eiro.

Saeimas deputātu vidū valda uzskats, ka Finanšu ministrijas piedāvājums banku peļņas aplikšanai ir pārāk maigs. Tādēļ deputāti apņēmušies pa virsu uzmest savu variantu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) otrdien kolēģiem prezentēja ideju par jaunu nodevu bankām. Bija redzams, ka vismaz daļai deputātu tas bija jaunums. Bankām nākamgad katru ceturksni nodevā būtu jāmaksā 0,5% no sava hipotekāro kredītu portfeļa jeb gadā visām kopā virs 90 miljoniem eiro. Un šo naudu bankas novirzītu, lai samazinātu aizņēmumu likmes hipotekāro kredītu ņēmējiem par 50%. Atbalsts pienāktos tām mājsaimniecībām, kas kredītiem tērē vismaz 20% no ieņēmumiem un kurām kredīta atlikums nepārsniedz ceturtdaļmiljonu eiro.

Pagājušajā komisijas sēdē izskanēja gan priekšlikumi par labvēlīgākiem nosacījumiem ģimenēm ar bērniem, gan kritika par pārlieku augsto īpašumu vērtību. “250 tūkstoši tā ir elitāra māja, vai elitārs dzīvoklis Rīgā. Un cilvēkiem, kas ņem tādu kredītu, naudas ir pietiekami daudz,” deputātiem sacīja kredītņēmēju pārstāvis Edgars Leščinskis.

Komisijas priekšsēdētājs Reirs uz to atbildēja, ka septembrī skatījušies cenas, un vidējs trīsistabu dzīvoklis Rīgā, ne centrā, jaunā mājā maksājis 250 tūkstošus eiro. Taču, aplūkojot sludinājumus, jāsecina, ka pamatā trīsistabu dzīvokļi galvaspilsētā nemaksā tik daudz. To apliecina arī nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” vadītājs Aigars Šmits. “Ja mēs paskatāmies jaunajos projektos guļamrajonos, tad cena, ko mēs redzam, ir ap 2300 eiro kvadrātmetrā. Ja mēs ņemam šos pašus 60 kvadrātmetrus, tad tas ir līdz 150 tūkstošiem eiro,” saka Šmits. 

Savukārt, runājot par kredītiem 250 tūkstošu eiro apmērā, viņš piemin jaunu privātmāju tirgu Pierīgā. Tam Saeimas komisijā piedāvātais slieksnis esot optimāls. “Daudzi teiks, ka tas jau ekskluzīvs īpašums ar 200 kvadrātmetriem. Tā īsti nav. Jo dzīvojamā platība ir mazāka, ir terasītes, ārtelpa. Šāda īpašuma pārdošanas cena ir ap 300-350 tūkstoši, tāda vidēja. Tā kā šeit nav runas par ekskluzivitāti,” stāsta Šmits un piebilst, ka jaunajos dzīvokļu projektos pirkuma summa reti pārsniedz 200 tūkstošus eiro.

Finanšu nozares asociācija, kas pārstāv lielākās bankas, hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanu neatbalsta. Asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars kā vienu no iebildumiem izceļ tieši palīdzību turīgajiem banku klientiem: “Pamatmērķis, kurus grib atbalstīt ar šo regulējumu, jau nav trūcīgākās personas. Tās ir personas ar ienākumiem vairākos tūkstošos eiro, ar īpašumu vērtību vairākos simtos tūkstošos eiro. Tā jau ir tā problēma. Un daļa no šiem labuma guvējiem strādā valsts pārvaldē vai ir pietuvināti politikai, tāpēc arī tā vilkme šim likumprojektam ir tik liela. Un es domāju, ka katrs deputāts, kurš balso, domā arī par savu hipotēku.”

Asociācija arī min, ka procentu likmju samazināšana nonāk pretrunā ar eirozonas politiku mazināt inflāciju un ka ar kredītu atmaksu pašlaik nesokas nemaz tik slikti. Klienti, kuriem kredītu maksājumi pārsniedz 40% no ienākumiem, ir aptuveni 13%.

Asociācijas advokāts intervijā vērš uzmanību uz to, ka par nodevu nosauktais maksājums pēc būtības nav nodeva, jo nenonāktu valsts budžetā, bet to administrētu bankas, kurām būtu jāiegulda papildu nauda IT sistēmās un darbinieku apmācībā.   

“Tas ir tas pats procentu likmju samazinājums, tikai pateikts citiem vārdiem un apsaukts citos terminos, lai iegūtu šķietamu priekšrocību tiesas procesā. Tāda viltība, es teiktu. Jānovērtē par izdomu šo priekšlikumu autorus, diemžēl anonīmus,” pauž Pastars.

Kā “de facto” apliecināja vairāki Saeimas deputāti, ideja par kredītu atlaižu finansēšanu caur jaunu nodevu tiešām saistīta ar mazākiem tiesvedību riskiem, jo Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka parlamentam ir lielas pilnvaras nodokļu un nodevu jomā. Tiesa, piedāvātajam risinājumam pagaidām zaļo gaismu vēl nedeva Saeimas juristi. 

Pastars arī atzīmē, ka deputātu iecere par nodevu nonāk pretrunā Finanšu ministrijas plānotajai ienākuma nodokļa iekasēšanai avansā, jo pēc būtības jauna nodeva ir izdevumi bankām, tādēļ būšot mazāka summa, no kuras iekasēt nodokli.

“Industrija apzinās, ka tā ir likumdevēja brīva izvēle noteikt nodokļus. Tikai tādus nodokļus, kuri ir saprotami un loģiski izskaidrojami starptautiski, pieņemsim, uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Un tad no šī ienākuma var tālāk finansēt sociālās vajadzības,” teic Pastars.

Vairāki Saeimā sastaptie deputāti atzina, ka viņiem nav līdz galam skaidrs, kādēļ tiek virzīts salīdzinoši samocīts nodevas variants, nevis, piemēram, Lietuvai analogs nodoklis.

“Mēs arī joprojām uzskatām, ka solidaritātes nodoklis pēc Lietuvas principa jeb virspeļņas nodoklis, būtu jāīsteno,” saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Artūrs Butāns (NA). Viņam piebalso cits komisijas loceklis Māris Kučinskis (AS): “Es pat nešaubos, ka tas būtu loģiskāks [risinājums], ņemot vērā, ka bankām pašām nokrita no gaisa peļņa.” 

Budžeta komisija jautājumu par 50% atlaidi kredītu likmēm turpinās skatīt nākamajā sēdē otrdien. Savukārt jautājumu par virspeļņas nodokli deputāti varētu aktualizēt pēc valsts budžeta nonākšanas Saeimā.

Jāatzīmē, ka ne visas valstis izvēlas ieviest jaunus nodokļus. Igaunijas valdība septembrī par bankām panākusi vienošanos, ka tās izmaksās dividendes lielākā apmērā, tādējādi papildinot arī valsts budžetu. Taču arī tur finanšu nozarē izskan kritika, ka bankas pārāk izdevīgi tikušas cauri.