Jūnijā inflācija samazināsies līdz viencipara skaitlim! Kam cenas kritīs vispirms?
Turpmākajos mēnešos inflācija strauji samazināsies un jūnijā tā varētu būt viencipara skaitlis, prognozē banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka aprīlī Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai (+0,1 procentpunkts), alkoholam un tabakai (+0,1 procentpunkts), kā arī par mājokli (-0,2 procentpunkti). Gada inflācija saruka līdz 15,1%.
Cenu līmenis ir turpinājis celties, taču labā ziņa ir tā, ka inflācijas temps sarūk, atzīst Gašpuitis, prognozējot, ka turpmākajos mēnešos inflācijas tempu kritums paātrināsies. To ietekmēs enerģijas cenu kritums un vājināsies sezonālo faktoru ietekme.
Gašpuitis prognozē, ka maijā inflācija noslīdēs līdz nedaudz virs 10%, bet jūnijā jau sadils līdz viencipara skaitlim.
Ekonomists skaidro, ka akūtākais jautājums mājsaimniecībām joprojām būs pārtikas cenas, kuru kāpums drīz sevi izsmels un atsevišķās grupās ir jāparadās arī cenu kritumam. Noteicoša ietekme būs jauno ražu veidojošajiem laikapstākļiem un enerģijas cenām rudenī.
Vājā globālās ekonomikas apetīte liek turēties zemām enerģijas cenām un to izmaiņas gada otrajā pusē vēl piekoriģēs inflācijas samazināšanās tendenci. Gašpuitis domā, ka aktuālākais jautājums ir, cik ilgi un cik daudz cenu pieauguma spiediens ir izveidojies gan globālajā, gan Latvijas ekonomikā un ar kādu inerci tas atspoguļosies pamatinflācijā (no inflācijas atskaita pārtikas un enerģijas cenu ietekmi).
Tā varētu saglabāties augstāka nekā ierasts pēdējos gados un liks Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tālāk pastiprināt monetāro politiku. Tādējādi augstās inflācijas negatīvā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju turpinās izpausties, uzskata Gašpuitis.
Ekonomists skaidro, ka augošo inflāciju ASV un Eiropā sākumā noteica krasi augošās izejvielu cenas. Piemēram, pārtikas cenas Zviedrijā pieauga visstraujāk kopš 1950. gadiem. Lai gan enerģijas un atsevišķu izejvielu cenas ir samazinājušās, ražotāju un patēriņa cenas turpina kāpt. Pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas pazīmes par ražotāju cenu kāpuma palēnināšanos, kas palēninās patēriņa preču inflāciju.
Pēdējos gados izveidojās izteikti labvēlīgi nosacījumi plašam cenu pieaugumam, skaidro Gašpuitis. Pandēmijas laikā un pēc tās cenas cēla piedāvājuma un pieprasījuma faktori. Piegāde saruka, jo tika ierobežota ražošana, ko pastiprināja traucējumi globālajās preču plūsmās. Arī ekspansīvā fiskālā un monetārā politika veicināja preču pieprasījumu.
Ap 2021.gada vidu arvien saspringtāka kļuva situācija enerģētikā, īpaši attiecībā uz dabasgāzi un elektroenerģiju Eiropā.
Uzņēmumi nonāca situācijā, kad pieauga praktiski visas izmaksu sastāvdaļas, atzīst Gašpuitis. Jau kopš 2021.gada sākuma uzņēmumi visai veiksmīgi sāka pārvirzīt izmaksas patērētājiem, jo iepriekš to izdarīt bija daudz sarežģītāk. Izejvielu cenu pieaugums nostiprinājās un uzmeta inflāciju sen nebijušos augstumos.
Gašpuitis uzsver, ka vairāki faktori liecina, ka inflācija turpinās kristies, bet šā gada sākums pārsteidzis ar sarukuma lēnīgumu.
Eiropas uzņēmumiem ir paaugstinātas izmaksas enerģijas cenu dēļ. Ekonomists skaidro, ka procentu likmju pacelšana vājina pieprasījumu, jo mazina mājsaimniecību pirktspēju, un tas nomaina pandēmijas pozitīvo efektu, kad ekspansīvie palīdzības pasākumi veicināja pieprasījumu.
Dažas izejvielu cenas ir samazinājušās, bet tās joprojām ir krietni virs pirmspandēmijas līmeņa. Gāzes un elektrības cenas ir kritušās, īpaši Eiropā. Situāciju atvieglo zemākas pārvadājumu likmes un labāk funkcionējoša globālā tirdzniecība.
Augstais cenu pieaugums 2022. gadā veido bāzes efektu, kas tagad mazina inflācijas tempu, skaidro Gašpuitis. Taču daudzu izejvielu cenas un citas izmaksas turpina celt patēriņa cenas un bremzē inflācijas samazināšanos.
Pārtikas cenu dinamika parasti ir sekojusi citām precēm, bet tā kā pārtikas patēriņš var mazināties ierobežotā mērā, pārtikas cenām ir milzīga ietekme uz mājsaimniecības dzīves apstākļiem, norāda ekonomists, piebilstot, ka pasaulē pārtikas cenas sāka pieaugt 2020. gada beigās un Ukrainas karš to pastiprināja.
Svarīgs vispārējs virzītājspēks ir bijis pieaugošās pārtikas ražošanas izmaksas. Cēlušās arī vairumtirdzniecības un izplatīšanas izmaksas, piemēram, augstas enerģijas izmaksas sadārdzina saldēšanas iekārtu un transporta darbību.
Kaut enerģijas izmaksas un pārtikas izejvielu cenas ir samazinājušās, tās joprojām ir augstas un agrākie pieaugumi vēl nav pilnībā atspoguļojušies patēriņa cenās, īpaši Eiropā.
Gašpuitis uzskata, ka galvenais jautājums ir - ar kādu laika nobīdi īstenosies lejupslīde. Starppatēriņa preču cenas Vācijas ražotāju cenu indeksā sasniedza maksimumu pērn maijā, bet ražotāju patēriņa preču cenu līmenis joprojām pieaug, lai gan nedaudz lēnāk nekā pirms gada. Lielākā daļa Vācijas mazumtirgotāju joprojām sagaida gan pārtikas, gan citus patēriņa preču cenu kāpumu. Tomēr labā ziņa ir, ka ražotāju procentuālā daļa, kuri plāno palielināt cenas ir pietuvojies vēsturiski vidējam līmenim. Iespējams, ka ar 3-4 mēnešu nobīdi palēnināsies arī patēriņa preču cenu pieaugums.
Ekonomists piebilst, ka ir mazāk skaidrības par pakalpojumiem, kurus ietekmē ne tikai preču, bet pieaugošās darbaspēka izmaksas. Tāpat Gašpuitis prognozē, ka algu pieaugums būs nozīmīgs inflācijas virzītājspēks. Lai arī algu pieaugums norims, 2024.gadā pamatinflācija eirozonā būs augstāka par 2%.
"Vairumā Eiropas valstu inflācija krīt galvenokārt enerģijas cenu lejupslīdes dēļ. Līdz ar globālo cenu normalizāciju, inflācijas tempi mazināsies. Bet tas nozīmē tikai to, ka augstie cenu līmeņi lēnāk, bet turpinās pieaugt," pauž Gašpuitis.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīst, ka inflācija Latvijā joprojām ir visstraujāk augošā starp eirozonas valstīm. Tomēr cenu pieauguma struktūra pie mums ir līdzīga kā kaimiņos.
Pēdējo mēnešu laikā izteikti straujāk pieaugušas pārtikas cenas, vēsta Opmane.
Pērnās sezonas ilgi uzglabājamo dārzeņu cenas uzrāda mērenāku pieaugumu. Savukārt produkti, kuru ražošanai ziemas periodā pie mums un citviet Eiropā vairāk tiek izmantoti energoresursi, ir piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. To pastiprināja arī augļu un dārzeņu ražošanai nelabvēlīgie laikapstākļi atsevišķos pasaules reģionos.
Savukārt gaļas cenu svārstības, papildus energoresursu un dzīvnieku barības cenu pieaugumam pasaulē, ietekmē gan pieprasījuma izmaiņas globālajos tirgos, tam palielinoties atsevišķās Āzijas valstīs, gan faktors, ka dažviet pasaulē šo produktu piedāvājumu viļņveidīgi ierobežo kādi slimību uzliesmojumi.
Tomēr pārtikas cenas Latvijā ietekmē ne tikai norises citviet pasaulē un cik dārga energoresursu ziņā ir šo produktu ražošana. Opmane skaidro, ka būtisks pārtikas cenu ietekmējošs faktors ir arī algu līmeņa izmaiņas. Šajā gadā Latvijā būtiski pieaugot minimālajai algai un ceļoties arī vidējam algu līmenim valstī, arī vietējie pārtiku ražojošie uzņēmumi saskaras ar augstākām darbaspēka izmaksām.
Ekonomiste skaidro, ka bezdarba līmenis pašlaik Latvijā ir zems, ilgtermiņā darbaspēka pieejamība Latvijā ir aktuāls jautājums. Iedzīvotāju vecuma struktūra nesola būtisku darba roku papildinājumu, arī migrācijas saldo tuvākajos gados, visticamāk, svārstīsies tuvu nullei. Šādos darbaspēka trūkuma apstākļos gan šajā gadā, gan turpmāk saglabājas spiediens uz algu pieaugumu, kas ietekmē arī cenu izmaiņas. Arī pārtikas cenu kāpums būs aktuāla tēma ne tikai pavasarī, bet arī gada nogalē. Tomēr, ņemot vērā enerģijas cenu sarukumu, inflācija kopumā gada noslēgumā būs krietni mazāka nekā pašreiz, prognozē Opmane.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā turpina samazināties un prognozē, ka tuvākajos mēnešos tā, visticamāk, noslīdēs jau zem 10%.
Āboliņš vērš uzmanību, ka aprīlī ir pēdējā gada laikā zemākais inflācijas līmenis Latvijā un salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā aprīlī pieauga vien par 0,3%. Salīdzinājumam - pagājušā gada aprīlī patēriņa cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 2,2%. Tomēr inflācija Latvijā joprojām ir viena no augstākajām eirozonā un pagaidām inflācijas tempu kritums ir saistīts pamatā ar energoresursu cenu normalizēšanos.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenas Latvijā turpina augt, un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 10,7% augstākas nekā pērn, savukārt mēneša laikā pakalpojumu cenas Latvijā pieauga par 0,7%. Straujais pakalpojumu cenu kāpums parāda, ka inflācija Latvijā vairs nav saistīta tikai ar ārējiem izmaksu faktoriem un ir risks, ka tā varētu kļūt noturīga, skaidro Āboliņš.
Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā noteikti turpinās samazināties, uzskata ekonomists.
Pasaules ražošanas un piegāžu ķēžu darbība, kur pandēmijas izraisītie pārrāvumi bija viens no sākotnējiem inflācijas cēloņiem pasaulē, ir normalizējusies. Transporta izmaksas samazinās, lielākā daļa preču atkal ir pieejamas, un vienlaikus kopā ar inflācijas kāpumu ir noplacis arī pēc pandēmijas augstais pieprasījums pēc precēm. Tādēļ salīdzinoši daudzas rūpniecības nozares šobrīd atrodas recesijā, un nepārtikas preču cenas Latvijā nav augušas jau kopš pērnā gada rudens.
Tāpat patēriņa cenās sāk atspoguļoties arī energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, uzsver Āboliņš.
Degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par 10,8% zemākas nekā pērn, savukārt elektroenerģijas cenas kopš pērnā gada septembra ir sarukušas par vairāk nekā 30%. Šobrīd gandrīz katru nedēļu tiek ziņots par arī siltumenerģijas tarifu samazināšanu dažādās Latvijas pilsētās, un nākamajā apkures sezonā apkures tarifi būs zemāki nekā šoziem pat bez valsts atbalsta.
Tomēr citās jomās patēriņa cenas Latvijā zemākas nekļūst un, piemēram, pārtikas cenas Latvijā aprīlī bija par 20% augstākas nekā pērn,
savukārt mēneša laikā pārtikas cenas Latvijā pieauga par 0,4%. Tikmēr pārtikas cenas pasaulē aprīlī bija par 19,7% zemākas nekā pērn, dabasgāzes cenas Eiropā jau ir sarukušas par vairāk nekā 85%, un pēdējos mēnešos mazinājušās arī minerālmēslu un dažādu pārtikas izejvielu cenas. Tādēļ tālāks pārtikas cenu pieaugums Āboliņam nešķiet pamatots un vasarā atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, dārzeņu, cenām vajadzētu mazināties.
Pēc Āboliņa prognozēm, vidējā inflācija Latvijā šogad varētu būt ap 9%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 3%.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka gada inflācija aprīlī vēl bija augsta, taču krājas pierādījumi tam, ka inflācija strauji samazināsies, vairākās svarīgās patēriņa groza daļās būs cenu kritums, kas nākamgad, iespējams, pāries vispārējā cenu līmeņa kritumā.
Strautiņš uzsver, ka patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo periodu jau otro mēnesi pēc kārtas ir "zem normas". Iepriekšējos desmit gados cenas aprīlī pret martu pieauga par 0,55%, šogad par 0,3%. Martā attiecīgie skaitļi bija 1% un 0,7%.
Ekonomists norāda, ka pārtikas cenu kāpums ir praktiski apstājies, tās aprīlī bija par 0,1% augstākas nekā martā. Turpmākajos mēnešos gan sezonālu efektu, gan izejvielu un enerģijas cenu krituma dēļ drīzāk redzēsim pārtikas cenu kritumu, uzskata Strautiņš. Mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums jau ir redzams datos - tās aprīlī pret martu samazinājās par 1,2%, turpmākajos pārskatos redzēsim straujāku cenu kritumu.
