Darba vietas, kuras mākslīgais intelekts vēl nespēj aizstāt
Runājot par mākslīgā intelekta spējām aizstāt dzīvus cilvēkus, eksperti apgalvo, ka ir dažas darba vietas, kuras datori nespēs aizvietot - vismaz kādu laiku, ziņo BBC.
Jau kopš industriālās revolūcijas sākuma ir bijuši draudi, ka jaunās mašīnas - no mehanizētām stellēm līdz mikročipiem - aizņems cilvēku darba vietas. Lielākoties cilvēki ir guvuši virsroku. Tagad, kā saka daži eksperti, līdz ar mākslīgā intelekta izplatību pie apvāršņa, draudi tiek realizēti: roboti patiešām nāk ieņem dažas darbavietas.
“Goldman Sachs” 2023. gada marta ziņojumā lēsts, ka mākslīgais intelekts, kas spējīgs radīt saturu, varētu veikt ceturtdaļu no visiem darbiem, ko pašlaik veic cilvēki. Ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas Savienībā un ASV automatizācijas dēļ varētu tikt zaudēti 300 miljoni darbavietu. Un tas varētu būt briesmīgi, saka Martins Fords, grāmatas "Robotu vara: kā mākslīgais intelekts mainīs visu" autors.
"Runa nav tikai par to, ka tas varētu notikt ar atsevišķiem cilvēkiem, bet tas varētu būt diezgan sistemātiski," viņš saka. "Tas varētu notikt ar daudziem cilvēkiem, iespējams, diezgan pēkšņi, iespējams, vienlaikus. Un tas ietekmēs ne tikai šos cilvēkus, bet arī visu ekonomiku."
Par laimi, tās nav tikai sliktas ziņas. Eksperti brīdin, ka joprojām ir darbi, ko mākslīgais intelekts nespēj paveikt, - uzdevumi, kas ietver izteikti cilvēciskas īpašības, piemēram, emocionālo inteliģenci un domāšanu ārpus rāmjiem. Un pārorientēšanās uz amatiem, kas koncentrējas uz šīm prasmēm, varētu palīdzēt samazināt iespēju tikt aizstātam.
"Manuprāt, kopumā ir trīs kategorijas, kas tuvākajā nākotnē būs relatīvi izolētas," saka Fords. "Pirmā būtu patiesi radošas darba vietas: jūs neveicat šablonisku darbu vai vienkārši pārkārtojat lietas, bet gan patiešām radāt jaunas idejas un veidojat kaut ko jaunu."
Tas nebūt nenozīmē, ka visi darbi, kas tiek uzskatīti par "radošiem", ir droši. Patiesībā tādas jomas kā grafiskais dizains un ar vizuālo mākslu saistītās profesijas var būt vienas no pirmajām, kas izzudīs. Pamata algoritmi var virzīt robotu analizēt miljoniem attēlu, ļaujot mākslīgajam intelektam uzreiz apgūt estētiku. Taču zināmu drošību sniedz arī citi radošuma veidi, saka Fords: "Zinātnē, medicīnā un jurisprudencē... cilvēki, kuru darbs ir jaunas juridiskās stratēģijas vai uzņēmējdarbības stratēģijas izstrāde. Es domāju, ka tur joprojām būs vieta cilvēkam".
Otrā izolētā kategorijair darbi, kas prasa sarežģītas starppersonu attiecības. Viņš norāda uz medmāsām, uzņēmējdarbības konsultantiem un pētnieciskās žurnālistikas žurnālistiem. Viņš saka, ka šīs ir profesijas, "kurās nepieciešama ļoti dziļa izpratne par cilvēkiem. Es domāju, ka paies ilgs laiks, līdz mākslīgais intelekts spēs mijiedarboties tādā veidā, kas patiešām veido attiecības".
Trešā drošā zona, saka Fords, "ir darbi, kas patiešām prasa lielu mobilitāti, veiklību un spēju risināt problēmas neprognozējamā vidē". Šajā jomā ietilpst daudzas profesijas - piemēram, elektriķi, santehniķi, metinātāji un tamlīdzīgi. "Tie ir tādi darbi, kuros visu laiku nākas saskarties ar jaunām situācijām," viņš piebilst. "Iespējams, ka tos ir visgrūtāk automatizēt. Lai automatizētu šādus darbus, būtu nepieciešams zinātniskās fantastikas robots. Vajadzīgs "Zvaigžņu karu" C-3PO."
