5 mīti par Latvijas ekonomiku! Jeb kāpēc Latvija kļūst par “trešās pasaules” valsti?
Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt, ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vai tie ir patiesie iemesli? Vai arī tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei? Par to prāto Andrejs Ždans, gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs. Šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, gluži tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.
MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības
Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tā Latvijā ir salīdzināma ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemot tos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki, uzskata Andrejs Ždans.
Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējo parādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet ir jāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcību, par to “helikopteru naudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas temps sasniedz rekordus.
Vēl vairāk – mēs jau maksājam tā saucamo inflācijas nodokli par visām šīm darbībām ar savas naudas vērtības kritumu. Naudas masa ekonomikā pieaug, savukārt preču un pakalpojumu skaits nepieaug.
Turklāt pašlaik darbībā varam novērot arī inflācijas gaidas, kad, pamatojoties uz prognozēto inflācijas pieaugumu, ražotāji un tirgotāji savā produktu cenā iekļauj riskus, kas saistīti ar turpmāku cenu pieaugumu. Līdz ar to, kaut arī pašizmaksa vēl nav palielinājusies, gala produkta cena aug.
PROGNOZE. Inflācijas dēļ cenu kāpums tuvāko divu trīs gadu laikā ievērojami pārsniegs ienākumu pieaugumu. Izskatās, ka nauda arī turpmāk zaudēs vērtību.
Šaubos, ka ES un Latvija spēs un gribēs samazināt inflāciju līdz normālam 2–3 % līmenim. Paredzu, ka Eiropas Savienība drukās jaunu naudu, lai finansētu atbalsta, kompensāciju un citas programmas. Domāju, ka ES varai ir izdevīgs inflācijas nodoklis. Tas ir slēpts nodoklis, kas ļauj nemanāmi palielināt nodokļu ieņēmumus un samazināt valdību parādu vērtību.
MĪTS Nr. 2. Pie visa vainīgs energonesēju cenu pieaugums
Spriežot pēc energonesēju cenām, izskatās, ka Eiropas Savienība ir izveidojusi nevis tirgus mehānismus enerģijas nesēju pirkšanai un pārdošanai, bet gan spekulācijas. Ja saistībā ar gāzi vēl varētu rast objektīvus izskaidrojumus, attiecībā uz elektrības cenām, manuprāt, nekādu skaidrojumu nav.
Vai esam sākuši patērēt ievērojami vairāk elektrības un tādēļ izveidojies milzīgs deficīts? Nē! Vai 5–10 reizes ir pieaugušas elektrības ģenerēšanas izmaksas? Nē! Ar ko gāze un elektrība atšķiras no naftas, desas, cūkgaļas, sāls, cukura, benzīna vai griķiem? Ne ar ko! Vai kādreiz nav bijis kādu šo produktu iztrūkums? Ir bijis! Vai cenas pieaugušas 5–10 reizes? Nē!
Vai enerģijas nesēju cenu pieaugums ir spekulācija? Jā! Vai tā ir tirgus cenu veidošanās? Nē!
Kam ir izdevīga pašreizējā situācija? Ražotājiem? Iespējams, taču ne visiem. Savukārt spekulantiem, kas pārdod enerģijas nesējus tālāk, tā nepārprotami ir izdevīga.
Es ļoti labi uztveru tirgus attiecības un uzskatu, ka pagaidām nekas labāks nav izgudrots. Bet tas, kas notiek ar enerģijas nesēju cenām, ir spekulācija, kas sagrauj tirgus mehānismus.
PROGNOZE. Ja enerģijas nesēju cenas tuvākajā laikā būtiski nesamazināsies, tas stimulēs cenu turpmāku pieaugumu. Piemēram, mūsu uzņēmums tikai nelielu enerģijas nesēju cenu pieauguma daļu kompensē ar produkcijas izmaksu pieaugumu, galvenokārt to kompensējām uz savas peļņas rēķina. Pieļauju, ka citi ražotāji rīkojās tāpat.
Neviens nespēs un negribēs ilgstoši darboties izdzīvošanas režīmā, kompensējot izmaksu pieaugumu uz savas peļņas rēķina. Kāds būs spiests aiziet no tirgus vai samazināt ražošanas apjomus.
Mīts Nr. 3. ES iejauksies tirgū un mūs izglābs
Slavenais ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmans ir rakstījis par kolosālajiem zaudējumiem, ko nodara politiķi un ierēdņi nevajadzīgu regulējumu dēļ.
Regulējums ir vajadzīgs regulētājam, nevis tirgum un patērētājiem. Tirgus un patērētāji paši, bez politiķiem un ierēdņiem, tiks skaidrībā, kas tiem ir labs un kas slikts. Jāpiemin vēl viena slavena ekonomista un Nobela prēmijas laureāta Frīdriha fon Hajeka brīdinājumi par pārmērīgu valsts un sociālisma ideju iejaukšanos, kas aprakstīti grāmatā “Ceļš uz dzimtbūšanu” (The Road to Serfdom). Grāmatas nosaukums runā pats par sevi.
PROGNOZE. Izskatās, ka tirgus mehānismi Eiropā jau ir deformēti un turpinās deformēties vēl vairāk.
Nr. 4. Mēs maksājam nesamērīgus nodokļus
Tas ir nevis mīts, bet patiesība. Mēs maksājam ļoti daudz tiešu un netiešu nodokļu, bieži vien krietni vairāk nekā valstīs ar augstāku dzīves līmeni. Piemēram, viss nodokļu kopums, ko mēnesī “Forevers” samaksā valstij, ir 1,1–1,3 miljoni eiro, tas ir, 13–15,5 miljoni eiro gadā.
Kopumā ņemot, nav nozīmes, cik daudz nodokļu jāmaksā. Nozīme ir tam, ko tu saņem pretī par samaksātajiem nodokļiem.
Latvijā samaksāto nodokļu attiecība pret to, ko mēs saņemam pretī kvalitatīvas izglītības, medicīnas, drošības, pilsētu infrastruktūras un citos veidos, nav pateicīga nodokļu maksātājiem.
Medicīna faktiski kļuvusi par maksas pakalpojumu. Pensiju apmēru nemaz nevēlos pieminēt. Izglītības kvalitāte neatbilst mūsdienu vajadzībām. Pilsētas infrastruktūra Rīgā, it sevišķi Granīta ielā, kur atrodas mūsu uzņēmums, vienkārši nepastāv. Nav gājēju pāreju, nav ielu apgaismojuma, nav ietvju.
Šeit atrodas daudz lielu nodokļu maksātāju uzņēmumu. Man šķiet dīvaini, ka valsts šo uzņēmumu pastāvēšanas laikā ir iekasējusi vairākus miljardus eiro nodokļos, taču nevar piešķirt 0,02–0,03 % no iekasētajiem nodokļiem, lai nodrošinātu bāzes infrastruktūras vajadzības. Vairākkārt esam vērsušies Rīgas domē. Pie mums braukuši, skatījušies, piekrituši, bet... nekas nav mainījies.
PROGNOZE. Ja nodokļu maksātāji arī turpmāk par saviem nodokļiem nesaņems to, kas tiem pienākas, t. i., infrastruktūru, subsīdijas, kvalitatīvi strādājošas valsts institūcijas – visu to, kas nodrošina labu dzīves kvalitāti cilvēkiem un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējiem –, tas neizbēgami mudinās cilvēkus, it īpaši jaunus un ekonomiski aktīvus, braukt prom no Latvijas uz valstīm, kas to spēj nodrošināt.
MĪTS Nr. 5. Krīzes apstākļos valstij ir jāiejaucas ekonomikā
Izskatās, ka ES, tostarp arī Latvija, šodien orientējas uz sociālisma idejām par valsts iejaukšanos tirgus procesos. Kā zināms, valsts ir slikts pārvaldnieks.
Libertāriešiem ir izteiciens “Valsts ir naktssargs”. Tas nozīmē, ka valsts funkcijām jābūt ierobežotām ar to, lai nodrošinātu savus pilsoņus ar armiju, policiju un tiesām. Tā ir funkcija, kas aizsargā no krāpniecības, patvaļas, līgumu un saistību neievērošanas, kā arī ārējās drošības nodrošināšana un godprātīgas konkurences esamība.
Personīgi es esmu libertāriešu pieejas piekritējs. Taču ir skaidrs, ka karu un krīžu apstākļos valstij jāiejaucas, lai mobilizētu resursus, kurus nekad nespētu mobilizēt bizness. Tās ir slavenā ekonomista Keinsa idejas.
Bet Keinss runāja par aktīvu un prātīgu valsts piedalīšanos tirgus ekonomikas stimulēšanā un bija pret sociālisma idejām tirgus attiecībās.
PROGNOZE. Būtībā tāda iespēja, ka valsts iejaucas tirgus procesos, pastāv. Taču, ja jau jāiejaucas, tad lielos infrastruktūras projektos, ko vienkārši biznesa pārstāvis vienkārši nespētu nodrošināt.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA “FOREVERS”.
