Daudzi to nezina: joprojām ražo leģendāros Kandavas radioaparātus!

Pie tam radioaparātu “Abava” un “Kandava” ražošana nekad nav bijusi pārtraukta, pat trakajos deviņdesmitajos, kad juka un bruka ražošanas apvienība “Radiotehnika”, kuras sastāvā ietilpa Kandavas radiorūpnīca. Tikai tagad šos radioaparātus ražo uzņēmums “KRR elektronika” (abreviatūras pirmie trīs burti norāda uz tā saistību ar Kandavas radiorūpnīcu), bet uz tām pašām iekārtām un telpās, kas senāk bija “Radiotehnikas” filiāle. Jāatzīmē, ka nākamgad apritēs 60 gadi kopš nodibināta Kandavas radiorūpnīca.

Gada pārsteigums!

Tikai ražošanas apjomi gan būtiski samazinājušies. Ja pēdējos padomju okupācijas gados Kandavā ik mēnesi saražoja ap 50 000 radioaparātu, tad tagad tikai ap četriem-pieciem tūkstošiem gadā. Bet nu produkciju vairs neeksportē uz “brālīgajām republikām”, un visi aparāti skan Latvijas iedzīvotāju mājās (ja neskaita gadījumus, kad kāds varbūt tos aizved kā suvenīru pāri valsts robežai).

Nesen pēc viesošanās Kandavā par tās ražojumiem bija pārsteigts arī bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs, kurš savā “Facebook” lapā ierakstīja:

“Gada pārsteigums! Apmeklējot uzņēmējus Kandavas radiorūpnīcas teritorijā, mani pārsteidza, ka vēl aizvien šeit tiek gatavoti agrāk tik populārie radioaparāti. Reiz šī ražotne bija pilsētas simbols un šeit mēnesī saražoja tūkstošiem ierīču. Kādreiz tik populāro “Abavu”, “Selgu” un citus radioaparātus novērtēja dēļ dizaina un ilgmūžības. Esmu dzirdējis stāstus, ka okupācijas gados šos radioaparātus, dēļ augstās uztveršanas spējas, izmantoja, lai klausītos radiostacijas “Amerikas Balss” raidījumus latviešu valodā”.

Jauns.lv pārliecinājās, ka šos aparātus joprojām var nopirkt - gan vietējo ražotāju veikalos Kandavā un Tukumā, gan arī pasūtīt internetveikalā “zauers.lv”. To cena - no 30 līdz 35 eiro. Paša ražotāja cena “Abavai” ir 20, bet “Kandavai” - 15 eiro bez PVN.

Mainītas tikai “iekšas”

Kandavas radiorūpnīcas tradīciju pārmantotājas - firmas “KRR elektronika” vadītājs Viktors Barkāns Jauns.lv pastāstīja, ka šo radioaparātu ražošana nav tikusi pārtraukta, jo Kandavā ir traka entuziastu grupa, kura vēlas ražot un saglabāt leģendāros radio.

Tikai radioaparātu “iekšas” gan mainītas, vairs nav lērums daudzo mikroshēmu un plašu, kā tas bija padomju laikos. Tagad tehnoloģijas gājušas uz priekšu un var pat teikt, ka lielā mērā aparātu “vēders” ir tukšs. Tāpat uz korpusa vairs nav uzrakstu krievu valodā, bet vidējo un garo viļņu vietā tiek uztvertas radiostacijas FM diapazonā.

“Dizains abiem radioaparātiem ir tas pats vecais, ko jau labi pazīstam. Arī skaļrunis, barošanas bloks ir tāds pats kā senāk. Bet shēmplates un “iekšas” gan mainītas. Mikroshēmas, kuras agrāk ražoja “Radiotehnika”, tagad iepērkam no “Philips” (nīderlandiešu uzņēmums gan savas ražotnes pārcēlis uz Ķīnu, tā kā var teikt, ka mikroshēmas nāk no Ķīnas), bet viss pārējais tiek ražots tepat uz vietas – gan plastmasas, gan metāla detaļas. Liešanas un preses mašīnas ir tās pašas vecās – no Kandavas radiorūpnīcas, tikai tagad tās tiek iedarbinātas divas-trīs reizes mēnesī, nevis katru dienu,” Jauns.lv pastāstīja Barkāns, kurš jau tālajā 1993. gadā tika iecelts par Kandavas radiorūpnīcas direktoru.

Tikai viņa pakļautībā esošo darbinieku skaits vairāk nekā būtiski samazinājies. Ja agrāk radiorūpnīcā strādāja pāris simtu darbinieku, tad tagad pietiekot ar “pusotru cilvēku”, saka “KRR elektronika” vadītājs. No padomjlaika lielražošanas nu palikusi mazražošana.

Kandavas radioaparātus īpaši nereklamē, jo apjomi nav tik lieli, lai izvērstu plašu reklāmas kampaņu. Diemžēl pašreizējās dārdzības apstākļos ir visai grūti prognozēt, cik ilgi Kandavā vēl trupināsies radioaparātu ražošana, jo komplektējošo detaļu un izejvielu cenas pieaugušas pat trīskārtīgi un nu ražotāja cenai, kura ir 20 eiro, būtu jābūt vismaz 40 eiro.