Dārdzības mazināšanai PVN likmes nepārskatīs

Gada laikā cenas Latvijā pieaugušas par 21,5%. Tas ir straujākais kāpums pēdējo 25 gadu laikā. Vēl augstāka inflācija tika fiksēta vien 90.gadu vidū. 

Jūlijā lielākā ietekme uz patēriņa cenām bija mājokļa, pārtikas un transporta izdevumiem. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 50,7%. Piena produkti kļuva par 39,3% dārgāki, maize par 28,3%, makaroni par 35,5%, liellopu gaļa par 32,7%, zivis par 34,7% un olas par 20,4%. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, degvielas cenas pieauga par 51,5%. 

“Diemžēl šogad inflācija saglabāsies augsta. Visticamāk, ap tiem 20% līdz gada beigām. Kā kuru mēnesi, tā var pasvārstīties. Tikai nākamgad varam sagaidīt inflācijas atslābumu,” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Baltijas valstīs jūlijā bija augstākā inflācija visā Eiropas Savienībā. Ekonomisti to izskaidro ar to, ka Baltijā patēriņa grozā ir lielāks īpatsvars izdevumiem pārtikai un energoresursiem, kam cenas augušas visstraujāk.  

Tomēr tiek piesaukti arī citi iemesli. Piemēram, nesens Latvijas Bankas pētījums parāda, ka Latvijā uzņēmēji ir gatavi apmēram uz pusi aktīvāk mainīt cenas nekā citviet eiro zonā. Neliela artava inflācijas dzīšanā uz augšu bijusi arī kovida pārvarēšanas pasākumiem, kas Latvijā bijuši salīdzinoši dāsni, ja skatās pēc lielā budžeta iztrūkuma. 

Kā ar augsto inflāciju cīnīties? Pirmkārt, centrālās bankas visā pasaulē – un Eiropas centrālā banka nav izņēmums – padarījušas dārgākus kredītus, lai naudas apritē nebūtu tik daudz. Otrkārt, savus pasākumus plāno un īsteno valstu valdības. 

Latvijā palīdzība lielā mērā koncentrējas ap enerģijas rēķinu atbalsta pasākumiem. Tiem valdība plāno piešķirt ap 500 miljoniem eiro. 

Vairākas Eiropas valstis izvēlējušās samazināt pievienotās vērtības nodokļus (PVN). Augusta sākumā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) prezentēja sagatavoto pretinflācijas plānu, kurā bija ietverta arī PVN mazināšana gaļai, maizei un piena produktiem, kā arī akcīzes pārskatīšana degvielai. 

Tomēr pāris nedēļas vēlāk, pēc ekonomikas ministres tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV), jautājums par nodokļu mazināšanu no darba kārtības valdībā tika noņemts. 

Finanšu ministrijā rēķina, ka PVN likmes samazināšanai līdz 5% tādiem produktiem kā maize, gaļa, zivis, piens, biezpiens, krējums, olas un sviests, var būt negatīvā ietekme uz budžetu vismaz 70 miljoni eiro. Ministrijā PVN samazināšanu neuzskata par optimālu risinājumu, jo tā negarantē atbilstošu cenas kritumu un efekts var ātri izsīkt.  

Finanšu ministrs Reirs šonedēļ savā kalendārā nespēja izbrīvēt laiku intervijai ar “de facto”, lai atbildētu uz jautājumiem par inflāciju. Pirms pāris nedēļām intervijā LTV viņš piedāvājumu mazināt nodokļus salīdzināja ar degvielas liešanu ugunsgrēkā, jo jebkurš papildus finansējums tikai stimulēs inflāciju. 

Reira birojā raidījumam klāstīja, ka daudzi piemēri parāda, ka PVN samazināšana nedod gaidīto ietekmi uz cenām, toties uz valsts negūto PVN ieņēmumu rēķina lielā mērā nopelnīs tirgotāji.

Tāpēc Finanšu ministrijā ir gatavi piešķirt līdzekļus energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, par ko jau vienojusies valdība.   

“Valdība aktīvi seko situācijai, 2-3 nedēļu laikā līdz apkures sezonai būs redzama kopējā aina, vai valdības sniegtais atbalsts ir pietiekams, un, ja nepieciešams, vērtēs papildus atbalsta nepieciešamību. Līdzekļi apkures rēķinu atbalstam būs, Finanšu ministrija nodrošinās līdzekļus valdības lēmumiem,” rakstiski atbildēja Reira padomniece Mudrīte Grundule.

Fiskāls disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka arī nav nodokļu mazināšanas piekritēja, jo mazāki PVN ieņēmumi atņemtu naudu izglītībai, veselībai un citām nozarēm. Tomēr viņa neizslēdz, ka pie nodokļu likmju pārskatīšanas var nākties atgriezties, ja, piemēram, to darīs Lietuva un Igaunija. 

Šteinbuka uzsver, ka pašreizējās inflācijas apstākļos tādi klasiski paņēmieni kā jostu savilkšana nav izmantojami, lai nenokautu ekonomikas izaugsmi. Eiropas Komisija arī stingru taupību dalībvalstīm nepieprasa. 

“Tas nozīmē, ka krīzes laikā, protams, ir jātērē, jo savādāk vispār nevar nekādus atbalstus sniegt. Citādi tie atbalsti būs pārāk niecīgi. Viņi jau tā nav pārmērīgi,” uzskata Šteinbuka. Viņa saprot, ka atbalstot ekonomiku, palielinot budžeta deficītu, tiek stimulēta inflācija, bet “tur vienkārši neko nevar darīt, tāda ir situācija.”