Sadarbībā ar Gdiņas ostu Polijā Rīgas ostā šogad plānots pārkraut papildu 5 miljonus tonnu akmeņogļu
Šā gada 26. jūlijā Rīgas ostā darba vizītē viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas. Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.
Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.
“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
“Protokola ietvaros esam nosprauduši mērķi līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt vairāk nekā 5 miljonus tonnu akmeņogļu. Mūsu priekšrocība ir Baltijā modernākais, multifunkcionālais un vides prasībām atbilstošais Krievu salas terminālis, kura jaudu rezerves sniedz iespēju efektīvi apstrādāt iespaidīgus kravu apjomus,” piebilst V.Zeps.
Multifunkcionālais Krievu salas terminālis ir nodots ekspluatācijā 2018. gada nogalē. Krievu salas termināļa ogļu pārkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūra ir viena no mūsdienīgākajām un videi draudzīgākajām Baltijas reģionā. Terminālī ogļu apstrāde norit slēgtās telpās ar automatizētu vagonu apgāzējsistēmu. Ogļu transportēšanai no un uz kuģiem tiek izmantota slēgta konveijeru līnija. Lai mazinātu putekļu veidošanos atvērtajos ogļu uzglabāšanas laukumos, ogles tiek regulāri laistītas ar ūdens vai sniega lielgabaliem atkarībā no sezonas, bet ogļu putekļu nonākšanu apkārtējā vidē efektīvi ierobežo izbūvētais 23 metrus augsts putekļu žogs. Krievu salas teritorijā ir izvietota arī gaisa kvalitātes monitoringa stacija.
Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi
