Ārvalstu investori investīciju klimatu Latvijā vērtē kā viduvēju

2021.gadā veiktajā 53 ārvalstu investoru aptaujā investīciju vides vērtējums ir vidēji 2,9 punkti piecu baļļu skalā. Sauka uzsvēra, ka vērtējumu 5 nav sniedzis neviens ārvalstu investors.

Vienlaikus jaunākais vērtējums ir nedaudz labāks nekā iepriekšējos gados, piemēram, 2020.gada aptaujā vērtējums bija 2,7, 2019.gadā - 2,6, 2018. un 2017.gadā - 2,5.

Sauka sacīja, ka ārvalstu investori politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu iepriekšējo četru gadu laikā arī vērtē vidēji ar 2,9 punktiem no pieciem. Iepriekšējos Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) noskaņojuma indeksa pētījumos no 2016. līdz 2020.gadam šis rādītājs svārstījās no 2,3 2016.gadā līdz 3,1 2020.gadā.

Tradicionāli FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā ārvalstu investorus lūdz novērtēt, vai ir panākts progress vai regress attiecībā uz dažādām galvenajām problēmām, kas identificētas iepriekšējos FICIL indeksa pētījumos. 2021.gada FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka ārvalstu investori vismazāko progresu ir novērojuši šādās trīs jomās - demogrāfija (41 no 53 investoriem norādīja, ka nav progresa), darbaspēka pieejamība (37 no 53 investoriem norādīja, ka nav progresa) un nenoteiktība (30 investori norādīja, ka nav progresa).

Vēl 22 investori augstākās izglītības un zinātnes līmenī Latvijā nesaskata nekādu progresu, 14 uzskata, ka ir panākts daļējs progress, bet 18 investori, kas piedalījās 2021.gada pētījumā, uzskata, ka iepriekšējo četru gadu laikā ir panākts progress augstākās izglītības un zinātnes līmenī.

Ārvalstu investoriem Latvijā tika lūgts arī Latvijas ekonomiskās konkurētspējas novērtējums. Visos septiņos pētījumu veikšanas gados kopš 2015.gada ārvalstu investori ekonomikas potenciālos virzītājspēkus Latvijā lielākoties novērtēja kā augstākus par vidējiem.

Jaunākajā pētījumā rādītāja "attieksme pret ārvalstu investoriem" novērtējums ar 3,6 punktiem ir saglabājies līdzīgā līmenī kā 2020. un 2019.gadā (abos gadījumos 3,7, salīdzinot ar 3,6 2018.gadā, 3,1 2017.gadā un 3,2 2015. un 2016.gadā).

Arī novērtējums par "pieprasījumu pēc produktiem un pakalpojumiem" un "uzņēmējdarbību regulējošo tiesību aktu kvalitāti" 2021.gadā saglabājās tādā pašā līmenī kā 2020.gadā (attiecīgi 3,4 un 3,3 punkti).

Tomēr ārvalstu investori joprojām vismazāk ir apmierināti ar "demogrāfiju", ko 2021.gadā viņi novērtēja ar 1,8 punktiem (2020.gadā - ar diviem punktiem, 2019.gadā - ar 1,5 punktiem).

Investoru vērtējums par "veselības un sociālās sistēmas" un "izglītības un zinātnes kvalitāti " 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu ir nedaudz samazinājies - no trīs līdz 2,9. Tomēr nedaudz palielinājies ir "darba efektivitātes" novērtējums - no 3,1 2019.gadā līdz 3,2 2021.gadā, savukārt rādītājs "ieguldījumu stimuli " saglabājās nemainīgā līmenī - 2,8.

Rādītāja "cietā infrastruktūra" novērtējums no 3,4 punktiem 2020.gadā samazinājās līdz trīs punktiem 2021.gadā, ko galvenokārt noteica straujš apakšrādītāja "energoresursi" samazinājums no 3,5 līdz 2,6 punktiem).

Būtiski samazinājās arī rādītāja "darbaspēka pieejamība" novērtējums - no 3,1 2020.gadā līdz 2,7 2021.gadā. Visbeidzot, "dzīves līmenis Latvijā" 2021.gadā novērtēts ar 3,5 punktiem, kas ir zemāks vērtējums nekā 2020.gadā (3,8).

Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā ārvalstu investori tika lūgti norādīt līdz trim labākajiem lēmumiem vai politikas iniciatīvām, kā arī līdz trim sliktākajām politikas iniciatīvām, ko Latvijas valdība vai Saeima ieviesusi iepriekšējo četru gadu laikā un kas attiecīgi pozitīvi vai negatīvi ietekmējušas Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Progress nodokļu sistēmā, sevišķi 0% nodokļa ieviešana reinvestētajai peļņai, uzlabojusi nodokļu sistēmas prognozējamību un aptaujā tika minēta kā viens no galvenajiem labākajiem lēmumiem vai politikas iniciatīvām, ko Latvijas valdība ir ieviesusi iepriekšējo četru gadu laikā.

Citi galvenie labākie lēmumi, pēc ārvalstu investoru domām, ir augstākās izglītības reformas sākšana un atsevišķos gadījumos arī virzība, dažādu valsts organizāciju un procesu efektivitātes uzlabošanās - tostarp publiskā sektora digitalizācija, Valsts ieņēmumu dienesta, Konkurences padomes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darba progress, pozitīvas izmaiņas ierēdņu darbā pieņemšanas procesā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana.

Ievērojama daļa ārvalstu investoru, kas piedalījās 2021.gada pētījumā, atzinīgi vērtē arī atbalstu, kas sniegts uzņēmējdarbībai Covid-19 krīzes laikā, Covid-19 krīzes vadību, kā arī valsts iestāžu darbu finanšu sektora stabilitātes uzlabošanā Latvijā un Ekonomisko lietu tiesas izveidi.

Ievērojami mazākā mērā ārvalstu investori minēja arī vairākus citus labākos lēmumus vai politikas iniciatīvas, piemēram, "Rail Baltica", obligāto vakcināciju, īres likumu, depozīta sistēmu, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu, jaunuzņēmumu tiesību aktu ieviešanu, ostu pārvaldības izmaiņas, kā arī vairākas citas politikas iniciatīvas.

Tomēr daudzi ārvalstu investori norādīja, ka daži no lēmumiem vai politikas iniciatīvām, kas tika minētas starp labākajām, bija arī vissliktākās, kas īstenotas iepriekšējo četru gadu laikā. Proti, ārvalstu investori nav apmierināti ar pārvaldības un plānošanas efektivitāti parlamenta darbā iepriekšējo četru gadu laikā.

Šajā kontekstā tiek uzsvērta nespēja koncentrēties uz ilgtermiņa jautājumiem un nespēja izvirzīt skaidrus mērķus, īstermiņa domāšana un stratēģiskas pieejas trūkums, politikas veidotāju atbalsta trūkums, lai uzlabotu investīciju klimatu un vispārējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Kā galvenie trūkumi tiek uzsvērti valdības sadarbības prakse ar privāto sektoru, kompetences trūkums, kā arī problēmas saistībā ar Atveseļošanās un noturības plāna īstenošanu. Tāpat investori norāda uz lielām problēmām saistībā ar darbaspēka pieejamību un cilvēku prasmēm, tostarp ar darbaspēka pieejamību kopumā saistītajiem izaicinājumiem, problēmām saistībā ar darbinieku pieņemšanu no citām valstīm - neefektīva imigrācijas politika, kvalificētu ekspertu piesaistes politika, darbaspēka kvalifikācijas celšanas politika.

Līdzīgā mērā investori ir neapmierināti ar Latvijas valdības īstenoto Covid-19 politiku - daudz izmaiņu, bieži vien sasteigti pieņemti un grūti saprotami lēmumi, reakcijas ātrums un nereti arī lēmumu nepieņemšana krīzes situācijā.

Ievērojams skaits ārvalstu investoru, kas piedalījās 2021.gada pētījumā, ir neapmierināti arī ar neseno nodokļu reformu un izmaiņām tiesību aktos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, sevišķi ar pārāk stingro banku regulējumu.

Citas svarīgas jomas, kurās, pēc ārvalstu investoru domām, valdība ir pieņēmusi sliktus lēmumus, ir veselības aprūpes sistēma (atalgojums, optimizācijas trūkums, finansējuma nodrošināšana), Zaļais kurss (nav skaidrības par to, kas tas ir un kas tiks darīts, nav skaidras stratēģijas, nekonsekvence), nav panākts progress obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājuma risināšanā, valsts uzņēmumu pārvaldība, kā arī vairāki citi lēmumi vai politikas iniciatīvas.

Jautājot, vai ārvalstu investora uzņēmums plāno palielināt investīcijas Latvijā, 65% atbildējuši, ka investīcijas plāno palielināt, 20% - ka neplāno, bet 15% atbildēja, ka vēl nav izlēmuši. Sauka sacīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā investoriem tika jautāts, vai domas šajā jautājumā ir mainījušās, uz ko 83% atbildējuši, ka domas nav mainījušās, bet 17% norādīja, ka plāni ir mainījušies.

Kā galvenā valdības un Saeimas risināmās prioritātes ārvalstu investori izceļ jautājuma par darbaspēka pieejamību un kvalifikāciju Latvijā risināšana - 19 no 53 investoriem, kuri piedalījās intervijās, šo jautājumu uzsvēra kā prioritāti. Ārvalstu investori uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību darbaspēka pieejamības uzlabošanai kopumā, ārvalstīs dzīvojošo latviešu reemigrācijas palielināšanai un imigrācijas jautājumu risināšanai, lai piesaistītu darbaspēku Latvijai. Investori uzsver arī nepieciešamību risināt demogrāfiskos jautājumus, kas ir cieši saistīti ar darbaspēka pieejamību Latvijā.

Kā otrais svarīgākais pasākums, kas nākamajai valdībai būtu jārisina tuvāko četru gadu laikā, tiek uzsvērta izglītības standartu uzlabošana kopumā un darbaspēka kvalifikācijas vai pārkvalifikācijas paaugstināšana. Tāpat investori vērš nākamās valdības uzmanību uz to, lai strādātu pie Zaļā kursa īstenošanas un arī uzsver nepieciešamību uzlabot Latvijas pievilcību investīcijām.

Kā svarīgi aspekti, kas būtu jārisina nākamo četru gadu laikā, tiek uzsvērti publiskā sektora reformas īstenošana, rūpes par veselības aprūpes sistēmu, energoresursu diversifikācija un labākas sadarbības nodrošināšana starp ministrijām un publiskā sektora iestādēm, kā arī starp publisko un privāto sektoru.

Citi ārvalstu investoru minētie jautājumi Latvijā ir ēnu ekonomikas problēmas risināšana, "Rail Baltica" projekta īstenošana, darbs pie nodokļu sistēmas konkurētspējas un digitālās programmas, kā arī citas aktivitātes.

Lūdzot ārvalstu investorus Latvijā novērtēt Latvijas valdības pašreizējos centienus īstenot Eiropas Zaļā kursa stratēģiju Latvijā, vidēji ārvalstu investori šos centienus novērtēja ar 2,2, kas ir salīdzinoši zems rādītājs, teica Sauka. Pētījumā iesaistītie investori galvenokārt uzsvēra trīs prioritātes, kas politikas veidotājiem būtu jāīsteno, lai ieviestu Zaļo kursu - skaidri plāni un pienācīga Zaļā kursa pārvaldība, ekspertu iesaistīšana, politikas veidotāju izglītošana, skaidru galveno darbības rādītāju noteikšana, uz datiem balstītu lēmumu pieņemšana - uzņēmumu un privātpersonu izglītošana, izpratnes veidošana un atbalstīšana, atjaunojamo energoresursu attīstīšana.

FICIL Ārvalstu investoru vides ziņojums ir ikgadējs pētījums. Tajā tiek novērtēta investīciju klimata attīstība Latvijā no ārvalstu investoru skatupunkta, analizējot politikas veidotāju sniegumu un identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Pētījumu izstrādājis FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, un tas balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem Latvijā.