Latvieši sākuši naski piepelnīties, lasot vīngliemežus
Latvijā sākusies vīngliemežu masveida vākšana - daudziem to nodošana kļuvusi par labu piepelnīšanās veidu. Taču audzētāji ir uztraukti par vīngliemežu populācijas saglabāšanu, jo viņiem tagad ir vairošanās laiks, svētdien vakarā vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Raidījums viesojās Pūrē, kur iedzīvotāji priecājās par lietainām dienām, jo tad zālē esot daudz vīngliemežu. Vietējie stāsta, ka veiksmīgajās dienās varot savākt pat 30 kilogramus vīngliemežu.
“Vispār, kad bija sauss, tad nebija nemaz. Te jau ir konkurence. Te pat trīs mašīnas stāv. Te jau lieta nav joki,” atzinusi kāda Pūres iedzīvotāja.
Vīngliemežu vācējs Imants stāstījis, ka dienā var salasīt 3-4 spaiņus gliemežu, bet vienā spainī ir 8-9 kilogrami. Viņš šādi piepelnoties katru vasaru.
Vīngliemežu cenas šogad ir augstas - var dabūt pat 60 centus par kilogramu. Tomēr vīngliemežu audzētāji tos pašlaik nepārdod, jo vīngliemežiem ir sācies kāzu laiks. Kulinārijā tiek izmantoti vairākus gadus veci pieaugušie gliemeži, kuri olas dēj maijā un jūnijā.
Vīngliemežu audzētāja, fermas “Kangari” īpašniece Antra Gaisa aicina uzņēmējus atlikt uzpirkšanu līdz jūlijam.
“Manā uztverē tas ir tāds vienas dienas bizness. Viņi nedomā īstenībā ne par savu biznesa nākotni, ne vispār par Latvijas dabu. Jo īstenībā patreiz tos gliemežus lasīt nedrīkstētu. Ja viņus tagad salasīs, pirms viņi ir izdējuši oliņas, tad nekādu pēcnācēju uz nākošo gadu nebūs,” norādīja Gaisa.
Tikmēr dabas sargātāji neredz draudus vīngliemežu populācijai. Šogad atļaujas to uzpirkšanai izņēmušas septiņas firmas. Kopumā tām atļauts savākt vairāk nekā 200 tonnas, taču, spriežot pēc atskaitēm, ik gadu Latvijā tiekot salasītas ne vairāk kā 120 tonnas.
Šogad pierpasīts mazāk atļauju vīngliemežu ieguvei, salīdzinot ar pagājušajo un aizpagājušajo gadu. “Reālais no prasītā tomēr atšķiras un pagaidām mēs neredzam lielus draudus,” norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilona Vilne.
Tomēr oficiālie dati var atšķirties no reālajiem. Par gliemežiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis – četri centi par katru kilogramu. Un tie, kas nodarbojas ar pirkšanu pārdošanu, pēc likuma veic saimniecisko darbību, tātad viņus kontrolē Valsts ieņēmumu dienests. Vietējas avīzes ir pilnas ar sludinājumiem, bet visi kā viens uzpircēji telefonsarunā raidījumam apgalvo, ka vīngliemeži viņiem esot nepieciešami personīgajam patēriņam.
