Arī ziemā turpinās Ķekavas apvedceļa būvniecība. Kādas izmaiņas gaidāmas satiksmē?

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes. Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi.

Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Pavasarī jārēķinās ar palēninātu satiksmi Bauskas virzienā

Lai arī patlaban būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes ierobežojumi, jau pavasarī autovadītājiem varētu būt jārēķinās ar zināmām neērtībām un jāplāno papildu laiks ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju.

Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Vietējās nozīmes autoceļš V6

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves izveidosies autoceļa Ķekava–Plakanciems (V6) pārrāvums – šķērsojums pār apvedceļu nebūs iespējams, bet tā abās pusēs tiks izveidoti apgriešanās laukumi. Autoceļš V6 saglabāsies un turpinās nodrošināt piekļuvi īpašumiem abpus apvedceļam, braucot ar transporta līdzekļiem un izmantojot esošo ceļu tīklu no Jaunciema un Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pusēm, taču būs jārēķinās ar garāku maršrutu.

Patlaban autoceļa V6 un Ķekavas apvedceļa šķērsojums netiek plānots. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka patlaban tiek izstrādāti risinājumi ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica trasei, kas atradīsies apvedceļa un autoceļa V6 tuvumā, līdz ar to pagaidām nav zināms, kādā attālumā un ar kādiem tehniskajiem parametriem tiks izvietots jaunais dzelzceļš.

Tāpēc arī patlaban nav iespējams paredzēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami vietējā autoceļa un abu ātrgaitas transporta maģistrāļu šķērsojumam. Nākotnē piekļūšanas risinājumi minētajā apvidū tiks vērtēti kontekstā ar Rail Baltica risinājumiem, kā arī plānoto Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.

Ķekavas apvedceļš skaitļos

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.    

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Būvniecība un uzturēšana

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt.

Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Kāpēc Ķekavas apvedceļš

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kas veic darbus

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.