Puse asfaltēto reģionu ceļu ir pagalam bēdīgā stāvoklī, ziņo "Latvijas ceļu būvētājs"
Latvijā vairāk nekā 51% asfaltēto reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, pirmdien žurnālistiem pavēstīja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" pārstāvji.
"Latvijas Ceļu būvētāja" prezidents Andris Bērziņš pirmdien žurnālistiem norādīja, ka no visiem reģionālajiem celiem tikai aptuveni puse ir asfaltēti, tostarp Eiropas naudu var izmantot tikai un vienīgi reģionālajiem ceļiem, kas ir ar asfalta klājumu. "Ja paskaita kopumā, tad faktiski tikai 10% no asfaltētajiem ceļiem var tikt izremontēti par Eiropas naudu, pārējiem 90% ceļu nekādas naudas nav. Nekādas naudas nav, un tie ir pussabrukšanas stadijā - pa viņiem nevar braukt smagā tehnika, pa viņiem nevar braukt traktori, nevar piegādāt izejvielas, arī sabiedriskajam transportam drīz būs jāaizliedz pa tiem braukt," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka arī 59 tilti esot pussabrukšanas stadijā - tos būtu nekavējoties jāslēdz vai vismaz jāierobežo kustība uz tiem.
Pēc viņa teiktā, pēdējo piecu gadu laikā ceļu uzturēšanā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro, bet tā vietā ceļiem atvēlēti vien 140,829 miljoni eiro.
Vienlaikus Bērziņš atzīmēja, ka šādu situāciju grūti skaidrot ceļu būves inženieriem. "Jāsaka, ka mums ir ļoti grūti ceļu būves inženieriem ieskaidrot, kāpēc, piemēram, tāds pussabrukuša tilta remonts ir jāsauc par "jauno politiku". Tas būtu apmēram tāpat kā, kad jums ir kurpēm nostaigāti papēži. Tā vietā, lai nestu šis kurpes pie kurpnieka, jūs teiksiet - ziniet tagad mums vajadzētu uzrakstīt jaunu politiku par kāju apaušanu kurpēs. Apmēram tāpat Ministru kabinets (MK) rīkojas ar šīm jaunajām politikām - tās vienkārši pazaudē, manipulē ar sabiedrības apziņu," pauda biedrības prezidents.
Viņš norādīja, ka ceļu stāvokļa pasliktināšanos veicina arī pārāk smagas kravas automašīnas. "Pārkrautas mašīnas apmēram par piekto daļu laika samazina mūsu ceļu ilgmūžību. Tas nozīmē, ja mēs turpinām tādā pat stilā kā pašlaik ar pārkrauto mašīnu nekontroli, tad 20% no tās naudas, ko valdība iedod, tiek nomesta vienkārši zemē, jo viņa netiek jēdzīgi izmantota," skaidroja Bērziņš
Tostarp "Latvijas Ceļu būvētāja" prezidents atzīmēja, ka ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014.un 2015.gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šai laikā nav spējusi uzrakstīt un iesniegt valdībai MK noteikumus par 2014.līdz 2020. gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.
Bērziņš arī uzsvēra, ka katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem rada 884 miljonus eiro (jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju) zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets, bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro.
Tāpat biedrība kopā ar "Zemnieku saeimu" ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.
"Latvijas Ceļu būvētāja" skatījumā patlaban kritiskākajā stāvoklī ir 10 reģionālo autoceļu posmi - Ezere-Embūte-Grobiņa, Garkalne-Alauksts,Ilūkste-Bebrene-Birži, Inciems-Sigulda-Ķegums, Kalnciems–Kūdra, Pūri-Auce-Grīvaiši, Ragana-Limbaži, Umurga-Cēsis-Līvi, Viļāni-Preiļi-Špogi un Zilupe-Šķaune-Ezernieki.
Latvijas ceļu būves profesionāļus apvienojošā biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" izveidota 2004.gadā, lai mainīgos tirgus apstākļos visefektīvāk pārstāvētu ceļu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus.
BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA
