Pastāv liela iespēja, ka daudzi pensionāri nesaņem visu naudu, kas viņiem pienākas

VK norādīja, ka pirms četriem gadiem VK publiskotās revīzijas "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" ieteikuma ieviešanas rezultātā patlaban vecuma pensiju saņēmēju pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls jau no pirmās pensionēšanās dienas papildina viņu ikmēneša ienākumus, nevis paliek pārvaldītāju kontos.

Kopš 2020.gada ir spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas nosaka, ka personai, pieprasot vecuma pensiju, ir obligāti jāizdara izvēle par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla turpmāku izmantošanu. Bez šī lēmuma nav iespējams aizpildīt pieteikumu par pensijas piešķiršanu. 

Iepriekš, kad šādas likuma prasības nebija, tādējādi liela daļa jauno pensionāru pat nezināja, ka ir nepieciešams atsevišķs lēmums par uzkrātā kapitāla izmantošanu, skaidroja VK pārstāvji, piebilstot, ka tādējādi šie līdzekļi nereti palika pārvaldītāju kontos, nesniedzot labumu to īpašnieku sociālajam nodrošinājumam pensijas gados.

Revīzijā atklājās, ka līdz 2015.gada beigām 18 804 personas, kurām bija piešķirta valsts vecuma pensija, nebija izmantojušas pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Proti, atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumā paredzētajam, iestājoties pensijas vecumam, šīs personas nebija izdarījušas izvēli par uzkrātā pensijas kapitāla izmantošanu, visticamāk, nemaz nezinot par šādu izvēles iespēju.

Šiem pensionāriem bija divas iespējas. Viena iespēja - pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmā līmeņa kapitālam, iekļaujot to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirtās valsts vecuma pensijas aprēķinā un tādējādi palielinot pensijas apmēru. 

Otra iespēja - ja uzkrātais kapitāls bija vismaz 3000 eiro (revīzijas veikšanas laikā, bet šobrīd - 2000 eiro), iegādāties privāto pensiju pārvaldītāju piedāvāto mūža pensijas polisi, kas deva tiesības papildus valsts vecuma pensijai līdz mūža beigām saņemt regulāras mūža pensijas izmaksas. Kopējais šādi pensiju otrajā līmenī uzkrātā un neizmantotā kapitāla apmērs līdz 2015.gada beigām bija sasniedzis gandrīz 37 miljonus eiro.

Revidentu vērtējumā, šī problēma bija tieši saistīta ar pensionāru neinformētību par savām tiesībām un arī ar to, ka normatīvi neparedzēja termiņu, kādā ir jāizdara izvēle par pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla izmantošanu. Tāpēc VK aicināja Labklājības ministriju vismaz izvērtēt iespēju periodiski informēt sabiedrību, atgādinot par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanas iespējām.

Reaģējot uz VK ieteikumu, 2019.gada decembrī un 2020.gada martā VSAA nosūtīja atgādinājumu 9957 personām. To saņēma pensionāri, kuri joprojām nebija lēmuši par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu. Ir zināms, ka no visām personām, kurām tika izsūtīta informācija ar atgādinājumu izmantot pensiju kapitālu, to darījušas 5512 personas jeb 55%.

Tādēļ VK aicina pensionārus, kuri pensijā devās līdz 2019.gada 31.decembrim, izdarīt savu izvēli, ja tas vēl nav noticis. Ja persona līdz 2021.gada 30.novembrim to neizdarīs, viņas vietā lēmumu pieņems VSAA, uzkrāto kapitālu pievienojot valsts vecuma pensijai. Tad personai vairs nebūs iespējas iegādāties mūža pensijas polisi.

Visbeidzot no 2020.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas tagad paredz personas pienākumu pensijas pieprasīšanas brīdī izdarīt izvēli par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu.

"VK aicina pensionārus, kuri pensijā devās līdz 2019.gada 31.decembrim, izdarīt savu izvēli, ja tas vēl nav noticis. Ja persona līdz 2021.gada 30.novembrim to neizdarīs, viņas vietā lēmumu pieņems VSAA, uzkrāto kapitālu pievienojot valsts vecuma pensijai. Tad personai vairs nebūs iespējas iegādāties mūža pensijas polisi," norāda VK. 

Līdz šiem likuma grozījumiem uzkrātā nauda palika pie pārvaldītājiem, kamēr vien persona nepieņēma lēmumu. Speciālajā budžeta uzkrājumu atskaitīja vien tad, ja persona nomira, jo konts tika slēgts.