Pēc lēmuma par 500 eiro pabalstu Reiram vajadzētu atkāpties no amata, uzskata politologs

Rajevskis norādīja: šodienas valdības lēmums par 500 eiro pabalstu piešķiršanu liecina, ka mainās smaguma kategorijas politiskām partijām. "Mēs redzam, ka Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija ir ieguvušas jaunu, lielāku svaru koalīcijā, un "Jaunajai Vienotībai" nākas ar viņiem rēķināties, tāpēc arī lēmums tika pieņemts tāds, kādu to iniciēja šīs partijas. Tas ir valdības stabilitātes jautājums, kurš tika salāpīts ar aptuveni 170 miljoniem eiro."

Šāds lēmums liecina, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir lielā mērā atkarīgs no NA un JKP politiķiem.

Kritizē lēno vakcinācijas tempu un VIP cilvēku vakcinēšanu

Rajevskis neuzskata, ka negatīvs Kariņa viedoklis par 500 eiro pabalstiem nenozīmētu šīs valdības krišanu. "Es domāju, ka ne šis būtu tas lēmums, kāpēc vadība krīt. Tā varētu nokrist fatālo neizdarību rindas dēļ, ko mēs redzam pēdējās nedēļās."

Kā vienu no lielākajām valdības neizdarībām politologs minēja vakcinācijas lēno tempu, kad laicīgi netiek izpotētas pat iegādātās vakcīnas. Tāpat ļoti liela sabiedrisko attiecību neveiksme ir negatīvi vērtētā VIP cilvēku vakcinēšana. "Nevar vakcinēt VIP cilvēkus, kad vakcīnas nav pieejamas visai sabiedrībai. Tā ir nevis iedrošināšana, bet sava pārākuma demonstrēšana pār ierindas cilvēkiem."

Ņemot vērā milzīgās neizdarības vakcinācijas procesā un VIP cilvēku vakcinēšanu, valdībai bija ļoti grūti nelemt par 500 eiro pabalstu piešķiršanu bērniem. Ja ar vakcināciju viss ietu pozitīvi, tad valdībai būtu vieglāk pateikt, ka krīzē cietušos atbalstīs citādāk.

Kariņš cenšas saglabāt tīru mundieri

Runājot par Kariņa pirmdienas "Twitter" ierakstu, ka viņš piedāvās sadarbības partneriem lemt par 500 eiro pabalstu, Rajevskis izteica vērtējumu, ka "tā vairāk ir forma, kādā Kariņš atkāpjas".

"Tie ir mēģinājumi saglabāt tīru mundieri. Visi jau saprot, ka tā nav viņa ideja un viņš to nav cēlis. Tas ir viņa atkāpšanās ceļš mīļā miera labad, lai saglabātu koalīcijas valdības esamību vismaz pagaidām. Viņam kaut kā bija jāmēģina atkāpties ar godu, nezaudēt pilnīgi seju, ka viņš tomēr vēl ir valdības vadītājs." Premjers ar šo ierakstu centās radīt priekšstatu, ka ir gala noteicējs valdībā.

Būtu normāli, ja Reirs atkāptos no amata

Jautāts par finanšu ministru Reiru, kurš iepriekš iebilda 500 eiro pabalsta izmaksai katram bērnam, politologs sacīja: "Šādā situācijā nebūtu brīnums un īstenībā būtu pareizi, ka viņš pats atkāpjas, jo viņa kā finanšu ministra politiku neatbalsta."

Svētdienas TV pārraidē Kariņš Reiru dēvēja par kases sargu, kura darbs ir sargāt kasi, lieki netērēt naudu, un atteikt dažādiem naudas pieprasījumiem. Taču valdības šodienas lēmums tomēr piešķirt pabalstu norāda, ka Reira taupības politika tiek fundamentāli neievērota un uzspiesta diametrāli pretēja pieeja.

"Šādā situācijā būtu absolūti normāli, ka viņš kā principiāls politiķis atkāpjas no amata un pasaka, lai citi politiķi paši tērē budžeta naudu, un viņš negrib būt līdzatbildīgs par šo naudas izmētāšanu," Rajevskis teica.

Savukārt, ja Reirs pats neatkāpjas no amata, Kariņam viņu nevajadzētu atlaist no amata, jo šajā gadījumā jautājums vairāk ir par politiķa principiem un pašcieņu: ja tavu politiku neatbalsta, tad tu ej projām.

Ar pretestību pret naudas tērēšanu Reirs uz likmes uzlika savu politiķa imidžu un reputāciju. Reirs jau ilgstoši iestājās par naudas taupīšanu. Nav tā, ka viņš iepriekš būtu mētājies ar naudu, bet tagad uzstātu uz taupību.

Iepriekš Reira taupības politikai bija premjera atbalsts, bet valdības šodienas lēmums liecina, ka Reirs ir zaudējis premjera atbalstu. Tāpēc būtu normāli, ka politiķis, kas ciena savu pozīciju, atkāpjas no amata. Būtu jocīgi, ja pēc ilgstošās taupības politikas tagad Reirs pēkšņi sāktu paziņot, ka atbalsta lēmumu par 500 eiro pabalsta piešķiršanu katram bērnam. Tas būtu neadekvāti, politologs rezumēja.

Koalīcija atbalsta pabalstu 500 eiro par katru bērnu

Jauns.lv jau ziņoja, ka valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija.