Auto ziņas: kādi nodokļi gaida autoīpašniekus un kā Latvijai tikt pie zaļāka autoparka?
Nodokļu politika Latvijā mainās tikpat strauji kā laikapstākļi. 2021. gadā izmaiņas gaida arī autovadītājus un spēkratu īpašniekus. Izprast galvenos stūrakmeņus TV Autoziņām palīdzēja Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
“Viens ir uzņēmumiem. Nodoklis, kas jāmaksā par uzņēmuma automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām. Palielinājums par 7,8%. Palicis tikpat arhaisks kā līdz šim, ka nodoklis tiek aprēķināt pēc motora tilpuma,” stāsta Andris Kulbergs.
Nelielām automašīnām uzņēmumu transportlīdzekļu nodokļa maksājums pieaugs tikai par dažiem eiro, toties ienesīs valsts budžetā papildus 1,7 miljonus eiro.
“Arī pie mums ir izmaiņas. Diemžēl šīs izmaiņas skars videi draudzīgus automobiļus. Mazlitrāžas automašīnām būs kāpums. Tā piemēram, par Toyota Aygo līdzšinējo 12 eiro vietā būs jāšķiras no 64 eiro gadā. Bet savukārt sportiskām luksusklases automašīnām būs samazinājums.”
Latvijā lielu popularitāti joprojām bauda lietotas auto ar dīzeļdzinējiem. Tie nolietojas, notiek manipulācijas ar kvēpu filtriem, un vecie dīzeļi uzstājīgi turpināt maitāt gaisu, sevišķi galvaspilsētā.
“Eiropā un pasaulē mēs redzam dīzeļmašīnu norietu. Jāsaprot, ka ir liels skaits pilsētu Eiropā, saraksts uz 4 lapām, kur aizliedz vecu dīzeļu iebraukšanu pilsētā. Rīga neizbēgami arī nonāks līdz tādam slēdziena agri vai vēlu. Tāpēc iegādāties vecu dīzeli Latvijas apstākļos jau ir neprāts, jo vidējais nobraukums ir 14 000 km gadā,” ir pārliecināts Kulbergs.
Ieskatoties statistikā gan jāsecina, ka neprāšu mums pagājušā gadā nav trūcis. Drīzāk jau otrādi.
Pagājušā gadā importēto lietoto automašīnu īpatsvarā 85% sastādīja dīzelis. Eiropas vēlas atbrīvoties no saviem vecajiem dīzeļiem, un mēs ar savu nodokļu politiku esam atvērti šādām nobrauktām automašīnām. Dīzeļdzinējs nav ekonomiski pamatojams, ja tu nobrauc gadā mazāk par 30 000. Dīzeļdzinējs gan bieži ir loģiska izvēle, ja auto ir liels. Palīdz ne tikai degvielas ekonomija, bet arī augstāks griezes moments.
“Mēs esam Eiropā pirmie ar apvidus automašīnu īpatsvaru, kas rada lielākus izmešus, jo ir lielāks patēriņš. Es ieteiktu trīslitrīga dīzeļa vietā izvēlēties divlitru benzīnu. Tad būsit daudz pasargātāki no nodokļu politikas un izmaksām.”
Tā kā nodokļu politika neveicina videi draudzīgāka autotransporta izvēli, Auto Asociācija iesaka radikālus paņēmienus.
“Mūsu ieteikums ir visām automašīnām līdz 130 g dod atbrīvojumu no nodokļa. Tas neprasa lielus finanšu izdevumus. Šo atbrīvojumu tad uzlikt uz tiem, kas vēlas turpināt un var atļauties turpināt braukt ar lielākām mašīnām un lielākiem motoriem.”
CO2 izmeši zem 130 g uz km gan raksturīgi arī daudziem dīzeļauto. Iespējams, ka piemēru pārejai uz ilgtspējīgiem auto šogad rādīs valsts uzņēmumi un pašvaldības.
No 2. augusta jebkurš iepirkums, ko izsludinās valsts kapitālsabiedrības, 22% no automašīnām jābūt zaļām. Tās, protams, drīkstēs būt arī sarkanas, taču izmešiem būs jābūt zem 95 g/km. Izvēle nebūs liela. Tas nozīmē plug in hibrīdi vai elektroautomašīnas.
Lai gan Latvijā maz veicina elektroauto iegādi, interese par tiem pieaug.
“Pagājušais gads ir interesants piemērs, 323 jaunas elektromašīnas reģistrētas Latvijā, 274 lietotas. Tik daudz vēl nekad nav bijis. Katru mēnesi ieved 30 lietotas EV,un skaitlis tikai augs. Es varu apgalvot, ka 2040. gadā 60 -70% Latvijas autoaprka jau būs elektromašīnas,” saka Auto Asociācijas prezidents
Lai to panāktu, nepietiks ar autotirgotāju apņēmību vien. Elektromobiļi joprojām ir dārgi, to izvēle maza, bet uzlādes infrastruktūra - tāla no ideālas, sevišķi Rīgā.
Kulbergs: “Recepte ir skaidra. To dara 70% Eiropas valstu. Tas ir atbalsta mehānisms. Mēs esam pēdējā piecu valstu skaitā ES, kam nav nekādu atbalsta programmu videi draudzīgām mašīnām. To skaitā nav nedz Lietuva, nedz Igaunija.”
Bet varbūt nav ko kreņķēties – Covid-19 un mājsēdes dēļ automašīnu ir mazāk ne tikai ielās, bet, kā saka, arī uz papīra. Samazinājies arī vidējais CO2 izmešu līmenis - pērn tas bijis 126 g/km.
“Mēs pagājuši gad diemžēl esam apsteiguši visus ieskaitot Rumāniju un nonākuši pēdējā vietā ar automobiļu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, automašīnu skaits neizbēgami pieaugs. Negribētos, lai tas atkal notiktu uz vecu dīzeļu rēķina,” rezumē Andris Kulbergs.
