Veikali meklē iespējas klātienē pārdot iekārotās preces; Ekonomikas ministrija sola atvērt visus
Saprotot, ka dzīve ar Covid-19 var ieilgt, šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi gan tam, kā atvērt mazumtirdzniecības veikalus, gan padarīt pieejamus skaistumkopšanas pakalpojumus, lai tas neradītu papildu saslimšanas riskus, bet cilvēki varētu tikt pie vajadzīgajām precēm un pakalpojumiem. Ekonomikas ministrijas iesniegto noteikumu projektu saistībā ar tirdzniecības jautājumiem valdība varētu skatīt nākamnedēļ.
Taču tas nenozīmē, ka jau nākamnedēļ varēs atvērt veikalus – visticamāk nāksies gaidīt vēl līdz brīdim, kad saslimšana mazināsies vismaz uz pusi.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka Ekonomikas ministrija valdībai piedāvātajā noteikumu projektā paredzējusi, ka veikaliem būs jānodrošina vismaz 25 kvadrātmetru platību uz vienu apmeklētāju. Mazākos veikalos varēs atrasties viens cilvēks. Lielākiem veikaliem, tostarp – tirdzniecības centriem, būs jāveido veikala apmeklētāju uzskaites sistēmas, kā arī jānozīmē viena atbildīgā persona, kas varēs pateikt gan to, kā aprēķināts pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības vietā, gan arī tas, cik konkrētajā brīdī tur atrodas apmeklētāju.
Jaunajā regulējumā plānots, ka 25 kvadrātmetrus rēķinās no tirdzniecības zāles kopējās platības. Projekta autori uzskata, ka šādi aprēķini būtu labāk saprotami un izsekojami, nekā mēģinot no aprēķina izslēgt plauktus un citu aizņemto veikala platību.
“Mēs operatīvajā vadības grupā, kur tiek šie lēmumi sagatavoti valdības lemšanai, šo prezentējām, atsauksmes bija labas. Un pēc šī brīža vienošanās, otrdien mēs prezentējam arī valdības sēdē, jo gribam, lai pēc iespējas ātrāk tiek panākta konceptuāla vienošanās, un tad dot laiku komersantiem ieviest šīs jaunās normas. Lai pēc iespējas ātrāk būtu tā sistēma, kad epidemiologi to atļaus ieviest dzīvē,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV)
Viens no Ekonomikas ministrijas partneriem noteikumu izstrādē bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka:
“Faktiski mums ir seši rīcības virzieni: pirmais - tirgotāju kategorijai atbilstoši noteikumi;
otrais - drūzmēšanās novēršana; trešais - kontrolējamas prasības, ceturtais - atturoši sodi, piektais - reklāmas ierobežojumi un sestais - sasaiste ar pārdomātu uzsākšanu.”
Ieceres saskaņotas ar policiju, lai tās būtu arī izkontrolējamas. Piemēram, tirdzniecības centriem būtu jānozīmē viena, viegli atrodama atbildīgā persona, kas varēs pateikt, cik cilvēku konkrētajā brīdī tur atrodas. “Pēc būtības jābūt pieejamai informācijai, kur šo personu var atrast. Protams, nav jau tā, ka tam cilvēkam jāstāv kaut kur koridorā un jāgaida, kad policija nāks.
Bet jebkurā gadījumā - ir jābūt pieejamai informācijai, kādā veidā sazināties ar šo personu. Viņai jābūt tūlītējai pieejamai, un tad, protams, ir pienākums šai no komersanta puses atbildīgajai personai uzrādīt gan sistēmu, izskaidrot, kādā veidā tiek uzskaitīts, iespējams uzrādīt, kāda ir šī objekta platība un kāds pieļaujamais cilvēku skaits,” skaidro Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Uz jautājumu, kurš uzņemsies atbildību, ja pēc veikalu atvēršanas saslimstība atkal pieaugs, viens no atvēršanas lobijiem, LTRK vadītājs Endziņš atbild:
“Vispirms šī sistēma, mūsuprāt, ir tiešām izkontrolējama. Šī sistēma ir ar pietiekami atbilstošiem sodiem. Un, mūsuprāt, arī šādai pieejai vajadzētu būt pietiekami efektīvai.”
Lai noteikumu pārkāpšana nebūtu izdevīga nevienam, projektā piedāvāts, ka sods var būt arī veikala slēgšana uz laiku līdz septiņām dienām.
Raidījums “de facto” izpētījis, ka šobrīd daļa veikalu ar visdažādākajiem paņēmieniem tomēr mēģina tirgot preces klātienē.
Otrdienā, dienas vidū pie viena no lielākajiem būvniecības preču veikaliem – “Depo” Krasta ielā, automašīnu netrūkst. Veikals “Depo” precizē – tobrīd tās bijušas 164, bet veikalā atradušies aptuveni 162 cilvēki. “Depo” pats konkrētajā veikalā noteicis apmeklētāju limitu - 262, kas ir būtiski mazāk nekā atļautu esošie ierobežojumi (1300). Brīžiem ārpusē pat izveidojas nelielas rindas pēc ratiem, jo bez tiem ieiet nevienam neļauj. Taču, pēc kā šie cilvēki stāv, ja lielāko daļu mājas un būvniecības preču drīkst iegādāties tikai attālināti? Te ir viens izņēmums – juridiskām personām pieejams viss preču sortiments.
“Spēkā esošie MK rīkojumā Nr. 655 noteiktie ierobežojumi attiecas uz mazumtirdzniecību, kas mūsu veikalos šobrīd ir nodalīta no vairumtirdzniecības,” situāciju raidījumam “de facto” skaidro SIA “DEPO DIY” Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Silva Rozenbaha-Atvara.
Vienīgais, kas nepieciešams – klienta karte uz juridiskas personas vārda, kas norēķinu brīdī čekā iedrukā firmas nosaukumu un rekvizītus. Ko pēc tam iesākt ar šo čeku, tas paliek katra paša ziņā.
Raidījums “de facto” veica nelielu eksperimentu – internetā sameklēja Ekonomikas ministrijai piederošā uzņēmuma “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” rekvizītus, un, izmantojot tos, aizpildīja pieteikuma anketu klienta kartei. Pārdevēja vien pavaicāja, cik šādu karšu vajadzēs, bet piederību uzņēmumam apliecināt nevajadzēja. Nedaudz vēlāk, uzrādot karti pie kases, “de facto” nopirka kājslauķi.
“DEPO šāda kārtība klientu karšu izsniegšanā un reģistrēšanā ir bijusi vienmēr un šobrīd nekas nav mainījies kopš 2005.gada,” norāda Silva Rozenbaha-Atvara. (Uzņēmums atbildes raidījumam “de facto” sniedza rakstveidā). Pēc aizliegumu stāšanās spēkā, veikala juridisko klientu skaits pieaudzis par 12 procentiem. Pēc mazumtirdzniecības ierobežojumu ieviešanas “Depo” apgrozījums nokritis par vairāk nekā 50 procentiem.
Sākotnēji preču sarakstus veidoja arī, lai, slēdzot nesvarīgākus veikalus, daļa, kas tirgo gan pārtiku, gan citas preces, nebūtu izdevīgākā tirgus pozīcijā pret citiem. Taču, vai tas tā patiešām strādā un konkurences līdzsvaru izdevies saglabāt, neviens nav vērtējis.
Citu uzlikto ierobežojumu kontrole ir uz policijas pleciem. Tā visbiežāk veikalos konstatējusi pārkāpumus masku lietošanā. Kopš 9.novembra par to sāktas 900 lietvedības.
Apkopojot cilvēku pieredzi, iepērkoties dažādos veikalos, de facto” secināja, ka radošākie risinājumi ir vietās, kur vienlaikus atrodas gan atļautās, gan ierobežotas pieejamības preču grupas. Piemēram, paņemot veikalā neatļauto preci, cilvēks tiek novirzīts uz vietu, kas noformēta kā preču izsniegšana attālinātiem pirkumiem. Citur pārdevējs lūdz atsūtīt īsziņu uz numuru, kas norādīts pie kases. Vai piezvanīt. Citur netiek prasīts pat tas. Atsevišķas lietas policija sākusi arī par šādiem pārkāpumiem, taču to ir maz.
“Šīs prasības pēc būtības ir skaidras, ir noteikts preču klāsts, kas ir pieejams. (..) Sabiedrība mūs informē, ka komersants mēģina izdomāt kaut kādus veidus, kā savā ziņā apiet likuma prasības, un kaut kādu preču klāstu tirgot. Šis ir tāds ļoti stiepts jēdziens par distances līgumiem, kas tiek interpretēts ļoti dažādi. Un skaidrs, ka līdz ar policijas klātbūtni vai ierašanos, uzreiz šīs darbības tiek pārtrauktas. Šeit lielā mērā atbildība būtu jāuzņemas pašiem komersantiem - būt atbildīgiem par to, ko viņi dara,” raidījumam saka Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Tikmēr daļa veikalu ir slēgti pilnībā. Piemēram, visus 64 veikalus slēdzis lietoto apģērbu tirgotājs SIA “R.D.A.” Distances tirdzniecību viņi nav riskējuši uzsākt.
“Viens no spēcīgākajiem argumentiem, kuru es dzirdu, ir - es pie jums varēju nopirkt drēbes par 36 centiem. Bet sūtīšanas izdevumus nevar atļauties (..),” stāsta SIA “R.D.A.” direktore Eva Vidovska. Viņu divarpus simti darbinieku saņem dīkstāves pabalstus, bet uzņēmums pieteicies apgrozāmo līdzekļu grantam. Vienā mēnesī ap piecdesmit tūkstošiem nepieciešami līgumu izpildei ar ārvalstu partneriem. Bet līdz pat 170 tūkstošiem (ziemas mēnesī) aiziet īrei un komunālajiem maksājumiem vien. Un izīrētāji ar atvieglojumiem nesteidz.
“Ja godīgi, tad iet ļoti, ļoti smagi, jo daudzi atsaucās tieši uz Vitenberga kunga teikto, ka uzņēmumiem ir pieejami katru mēnesi ļoti lieli atbalsta mehānismi, par kuriem uzņēmējs ir spējīgs nomaksāt gan telpu nomas, gan komunālos, gan arī iepirkt preces. Un tad mēs arī skaidrojam, kādi ir mūsu izdevumi, ka mēs vēl šo atbalstu neesam saņēmuši, ka pirmais, uz ko mēs varam pretendēt, ir šis te 50 000 atbalsts,” saka Vidovska. Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu aicinājis gaidīt, grants visticamāk būšot.
Kopš 21.decembra VID no mazumtirgotājiem saņēmis vairāk nekā četrtūkstoš iesniegumu, tostarp septiņsimt uzņēmumiem lūgts pieteikumus precizēt, lai nepaliktu bez pabalsta. Ik dienas pieņem ap divsimt lēmumu un šajās dienās plānots pabeigt vērtēšanu.
“Ar grantiem, protams, ir tā lielā atšķirība, ka šis ir valsts atbalsts, un tur tā vērtēšanas procedūra ir stipri, stipri sarežģītāka. Tur ir jāvērtē, pirmkārt, vairāk kritēriju (..) turklāt viss tas, kas attiecas uz Eiropas prasībām - tas ir, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, pirmkārt, lielums, otrkārt - viņu saistītās personas, partnersabiedrības, treškārt, grūtībās nonākuši, ne grūtībās nonākuši. Jāsaka, mēnesi atpakaļ mēs vēl nestādījāmies priekšā, vai un kā mēs spēsim to izdarīt, jo tā absolūti nav mūsu specifika,” stāsta VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.
Ņemot vērā, ka valdība nemitīgi maina atbalsta nosacījumus, šoreiz - sekojot Latvijas Bankas un LDDK priekšlikumiem, tagad iestājusies samērā absurda situācija – tie uzņēmēji, kas par novembri un decembri nav paguvuši pieteikties atbalsta grantiem līdz 15.janvārim, tagad tiem vairs nevar pieteikties. Savukārt atbalsts par janvāri vēl nav pieejams, jo jaunajiem nosacījumiem jāgaida apstiprinājums no Eiropas Komisijas. Kad tas būs, nav zināms.
