Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valsts prezidents Egils Levits. (Foto: LETA)

Levits: nepieciešami izlēmīgi soļi Latvijas kapitāla tirgus attīstībai 5

Bizness un ekonomika
29. janvārī 17:11 2021. gada 29. janvārī 17:11
  Jauns.lv / LETA
Latvijā ir nepieciešami izlēmīgi soļi Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, piektdien tiešsaistes tikšanās laikā ar atzina Valsts prezidents Egils Levits.

Levits piektdien tiešsaistē tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Santu Purgaili, biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāju Daigu Auziņu-Melalksni un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Andri Grafu, pārrunājot banku situāciju pašreizējā krīzē, nepieciešamos soļus kapitāltirgus attīstībai, kā arī korporatīvās pārvaldības kodeksa iedarbināšanu.

Lielākā uzmanība sarunā tika pievērsta nepieciešamībai izlēmīgi rīkoties, lai attīstītu Latvijas kapitāltirgu, ņemot vērā to, ka Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret mūsu valsts iekšzemes kopproduktu ir zemākais Baltijā un visā Eiropas Savienībā (ES).

Purgaile informēja par nepieciešamo valsts iesaisti un politiskajiem lēmumiem, kas būtu jāpieņem kapitāltirgus iedzīvināšanai. FKTK ir nākusi klajā ar 10 soļu programmu, kā aktivizēt Eiropas līmenī panīkušo Latvijas kapitāla tirgu. Tāpat Pārresoru koordinācijas centrs jau ir radījis informatīvo ziņojumu valdībai par šo tematu, taču tagad būtu nepieciešama izlēmīga tālākā politiskā rīcība.

Purgaile, Auziņa-Melalksne un Grafs norādīja, ka ir jāsāk domāt par valsts kapitāluzņēmumu akciju emitēšanu biržā. Taču valstij kā akcionāram valsts kapitālsabiedrībās ir no savas puses jāuzstāda kapitālsabiedrībām augstas ambīcijas ilgtspējīgas attīstības mērķos. Līdztekus tam ir jāpieprasa profesionāla un caurspīdīga pārvaldība. Valstij kā akcionāram jākļūst aktīvākai, izvirzot savas finanšu "gaidas" tās kontrolētajiem uzņēmumiem.

Kapitāltirgus attīstība ir arī inovāciju iespēja zaļajā ekonomikā, tika atzīts sarunas laikā. ES ir gatava veikt lielas investīcijas ilgtspējas veicināšanai un pret savām investīcijām pieprasīs atbilstību inovācijām šajā laukā, kā arī dalībvalstu uzņēmumu darbības transformāciju. Kapitālsabiedrībām Latvijā ir jāatbalsta pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, taču bez ambicioziem uzstādījumiem to būs grūti izdarīt.

Valsts prezidents atzīmēja, ka viens no tuvākajiem darbiem kapitāltirgus attīstībā būtu Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā informatīvā ziņojuma aktualizēšana. Tāpat valdībai kā uzdevums jāizvirza valsts kapitālsabiedrībām prasība iesniegt konkrētus attīstības uzstādījumus līdz ar nepieciešamajiem finanšu mērķiem. Tāpat arī jāliek uzsvars uz citiem - nefinanšu - mērķiem, lai veicinātu korporatīvās pārvaldības mehānisma iedarbināšanu valsts kapitālsabiedrībās. 

Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas un visas ES nākotnes kontekstā visos kapitālsabiedrību projektos ir būtiski ņemt vērā zaļās ekonomikas vadlīnijas. Kā svarīgu elementu veiksmīgai Latvijas kapitāltirgus attīstībai Valsts prezidents minēja arī sabiedrības finanšu pratību.

Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka valsts bezgalīgi nevar aizņemties, ir jāmeklē papildu pelnīšanas iespējas caur kapitāltirgus aktivizēšanu un valdībai ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā. 

Auziņa-Melalksne norādīja, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nedrīkst tikt dēvēta par privatizāciju, jo valsts joprojām patur savas kapitāldaļas un kontrolpaketi pār uzņēmumiem. Dodot jaunas investīciju iespējas, tiktu palielināts nacionālais kapitāls un pavērtos iespēja otrā pensiju līmeņa līdzekļu ieguldīšanai atpakaļ Latvijas ekonomikā, nevis kā tas ir tagad, kad tie nonāk Igaunijas un Lietuvas ekonomikās, uzsvēra Auziņa-Melalksne.

Savukārt Grafs atzīmēja, ka, analizējot situāciju Baltijā kopumā, ir redzams, ka valsts kapitālsabiedrībām valdība nav nodefinējusi pietiekami konkrētus finanšu mērķus un tā saucamās finanšu "gaidas" attiecībā pret atdevi no paškapitāla un aizņemtā kapitāla. Nosakot sasniedzamos mērķus, ir svarīgi tāpat izvirzīt sasniedzamos ilgtspējas kritērija rādītājus, pauda Grafs.

Levits un Grafs apspriedās par Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa piemērošanu, kurā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam. Attiecīgu likuma grozījumu projektu šobrīd izskata Saeima, un, ja tas tiks atbalstīts, tas būs saistošs visām valsts kapitālsabiedrībām.

Citi šobrīd lasa

Homofobijā apsūdzētais Brēmenes mācītājs Lacels atkal kāpis baznīcas kancelē
Atklāts Allas Pugačovas bērnu pasaulē nākšanas noslēpums
VIDEO: transpersona pirmo reizi notiesājusi futbola virslīgas spēli, iedvesmojot daudzus
Skatīt visus komentārus

"Жаль, что вам и другим "кокосовым" экспертам не побывать на королевских праздниках": Киркоров защитил Бузову от Гордон

Дубай и Мальдивы: яркие фото Кудрявцевой, Бородиной, Топурии и других с отдыха