Auto ziņas: biežāk sastopamie riepu bojājumi un to iemesli. Vai tos var novērst?
Riepas ir automašīnas kontakts ar ceļu, tāpēc tās pirmās sastop iespējamos pārsteigumus uz tā, un pirmās arī cieš. Riepas bojā arī nepareizs braukšanas stils un automašīnas balstiekārtas defekti, taču autovadītāji nereti uzskata to par riepas brāķi. Turpinājumā apskatīsim trīs biežāk sastopamus riepu bojājumus un to iemeslus. Konsultē Autoriepu Nams direktors Oskars Krampāns.
Korda bojājums bortā jeb "pumpa"
Riepas sānu malas jeb borta korda diegu bojājums, tautā dēvēts par "pumpu" ir visbiežāk sastopamais bojājums, ar kādu autobraucēju griežas riepu servisā - uzskatot, ka viņiem iesmērēts brāķis.
Šis nepatīkamais defekts rodas tad, ja trieciena rezultātā pārrauti bortā esošie korda diegi vai stieples. Riepā esošais gaiss izspiež uz āru bez atbalsta palikušo gumiju. Lai gan pumpa riepā var saglabāties ilgāku laiku, riepu pēc iespējas ātrāk vajadzētu nomainīt.
“Ar tādu riepu braukt nedrīkst, jo tā pumpa agri vai vēlu plīsīs. Tas var draudēt ar mašīnas sanešanu vai diska sabojāšanu. Šāds defekts nav remontējams,” saka Autoriepu Nams direktors Oskars Krampāns.
Riepām ir remontējami tie defekti, kas ir riepas protektora daļā. Ja griezums ir sānu daļā vai borta daļā, tad tādas riepas pārsvarā neremontē. Jāpiemin, ka arī protektora daļā nav vēlams, bet Rietumeiropā pat aizliegts remontēt bojājumus, kuru izmērs pārsniedz puscentimetru.
Oskars Krampāns gan nenoliedz, ka pumpas jeb korda pārrāvumi var gadīties arī pilnīgi jaunai riepai - taču tad to momentā aizstās ar citu un bojāto norakstīs. Apaļa pumpa var parādīties arī jaunām riepām, bet to uzreiz redz montējot.
Lētāku ražotāju riepu sānā dažkārt saskatāms garens izvirzījums, ko piekasīgāki pircēji uzskata par plīsumu jeb pumpu. Tā nav.
Nevienāds nodilums jeb "plikā mala"
Šāds defekts parādās tikai pēc laika un sākumā nemaz nav pamanāms. Viena sānu mala nodilusi vairāk nekā otra. Šeit jābrauc uz savirzes stendu un jānoregulē riteņu ģeometrija.
Vienkāršoti sakot, ritenis stāv nevis taisni vai ar ražotāja paredzēto sāngāzumu, bet gan krietni slīpāk. Rezultātā visu slodzi uzņem riepas iekšmala - un paātrināti dilst. Šajā gadījumā vaina noteikti ir mašīnas balstiekārtā, nevis riepas sastāvā vai protektorā.
Pakāpienveida nodilums jeb "zāģis"
Riepai izveidojies nevienāds garenvirziena nodilums jeb "zāģis". Nodilums pārsvarā veidojas no nepareizas riteņu ģeometrijas. Vēl pie vainas var būt automašīnas amortizatori. Trešais ir agresīva braukšana.
Ar agresīva braukšanu šoreiz domāta strauja paātrināšanās un tikpat strauja bremzēšana. Protektora bloki nobīdās nevienādi un laika gaitā tā arī piedilst.
Šādu defektu sāk pamanīt tad, kad riepas sāk gaudot. Sākumā ir aizdomas, ka tas ir riteņa gultnis. Nomainot to, nekas nemainās, un cilvēki sāk pievērst uzmanību tam, kā riepa ir nodilusi. Labot šo defektu nevar. Jāpērk jaunas riepas.
