Latvijas lauksaimnieki ar nākamajā plānošanas periodā paredzētajiem tiešmaksājumiem ierindojas pēdējā vietā ES

Vienlaikus ZM esot pateicīga premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un viņa komandai par sasniegto rezultātu vēsturiski garākajās un ļoti komplicētajās sarunās par ES daudzgadu budžetu. To rezultātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums 2021.-2027.periodā salīdzinājumā ar esošo periodu pieaugs par 24,6%.

Krieviņa atgādināja, ka kopumā Latvija 2021.-2027.gada plānošanas periodā ES Kopējās lauksaimniecības politikā saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp 2,41 miljards eiro tiešmaksājumos, kas ir kopumā 40% pieaugums salīdzinājumā ar esošo periodu. Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa 2027.gadā salīdzinājumā ar esošajiem 75% no ES vidējā līmeņa.

"Tas ir vēl salīdzinoši diezgan tālu līdz ES vidējam līmenim un mūsu Latvijas lauksaimnieki arī pie šī labā sarunu rezultāta paliek pašā pēdējā vietā starp ES valstīm ar viszemāko tiešo maksājumu līmeni. Līdz ar to mūsu lauksaimnieki visu nākamo ES plānošanas periodu atradīsies nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citām ES valstīm, jo gan resursu izmaksas, degviela un izejvielas visā ES maksā vienādi un to cenas nesamazinās," viņa atzina.

Krieviņa piebilda, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijai paredzēts 851 miljons eiro lauku attīstībai, kas arī raisa bažas. "Šo sarunu rezultātā finansējums lauku attīstībai saglabājās būtiski samazināts. Tas ir par 118 miljoniem eiro jeb par 12% mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā," viņa sacīja.

Kā piebilda ZM pārstāve, lai gan lauku attīstības finansējuma samazinājumu šķietami kompensē Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda (EEAF) naudas piešķīrums - Latvija no EEAF saņems 86 miljonus eiro, taču par šo naudu ir daudz neskaidrību. ZM to saredz kā īslaicīgu atbalstu un paredzētu salīdzinoši šauriem mērķiem - lauku teritoriju strukturālajās izmaiņās un ES Zaļā kursa ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Kā ziņots, līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.

Lauksaimniecībā panākts tiešmaksājumu apmēra pieaugums - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par hektāru.

Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.