ES rosina nepiešķirt finansiālu atbalstu "oāžu" uzņēmumiem
foto: EPA/Scanpix
"Tā būtu gan valsts, gan ES budžeta ļaunprātīga izmantošana uz nodokļu maksātāju un sociālā nodrošinājuma sistēmu rēķina. Kopā ar dalībvalstīm mēs vēlamies nodrošināt, lai tas nenotiktu," uzsvēra Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.
Bizness un ekonomika

ES rosina nepiešķirt finansiālu atbalstu "oāžu" uzņēmumiem

Jauns.lv / LETA

Eiropas Komisija (EK) iesaka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nepiešķirt finansiālu atbalstu ar nodokļu oāzēm saistītiem uzņēmumiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK šodien nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm nepiešķirt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar valstīm no ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Ierobežojumi būtu jāpiemēro arī uzņēmumiem, kas ir atzīti par vainīgiem smagos finanšu noziegumos, cita starpā par krāpšanu finanšu jomā, korupciju, nodokļu nemaksāšanu un sociālā nodrošinājuma saistību nepildīšanu.

"Šodienas ieteikuma mērķis ir sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā noteikt nosacījumus finansiālam atbalstam, kuri novērstu publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, un stiprināt aizsardzības pasākumus pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu visā ES saskaņā ar ES tiesību aktiem. Koordinējot finansiālā atbalsta ierobežojumus, dalībvalstis arī novērstu neatbilstības un izkropļojumus vienotajā tirgū," skaidroja EK.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja, ka Covid-19 uzliesmojuma kontekstā uzņēmumiem tiek piešķirts ārkārtīgi liels valsts atbalsts un šajā kontekstā jo īpaši nav pieņemami, ka uzņēmumi, kuri saņem valsts atbalstu, iesaistās nodokļu apiešanas praksē, kas saistīta ar nodokļu oāzēm.

"Tā būtu gan valsts, gan ES budžeta ļaunprātīga izmantošana uz nodokļu maksātāju un sociālā nodrošinājuma sistēmu rēķina. Kopā ar dalībvalstīm mēs vēlamies nodrošināt, lai tas nenotiktu," uzsvēra Vestagere.

Savukārt ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda, ka ES atveseļošanas pasākumi ir balstīti uz taisnīgumu un solidaritāti. "Šajā krīzē mēs visi esam vienā laivā, un ikvienam ir jāmaksā taisnīga nodokļu daļa, lai mēs varētu atbalstīt, nevis graut mūsu kopīgos atveseļošanas centienus. Tiem, kuri apzināti apiet nodokļu noteikumus vai iesaistās noziedzīgās darbībās, nevajadzētu saņemt priekšrocības no sistēmām, kuras tie cenšas apiet. Mums ir jāaizsargā mūsu publiskie līdzekļi, lai ar tiem tiešām varētu atbalstīt godīgus nodokļu maksātājus visā ES," pauda Džentiloni.

EK norādīja, ka ES dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai tās vēlas piešķirt finansiālu atbalstu, un izstrādāt pasākumus saskaņā ar ES noteikumiem, t.sk. noteikumiem par valsts atbalstu, un saviem politikas mērķiem.

"Covid-19 uzliesmojuma dēļ gan valstu, gan ES līmenī bijis vajadzīgs īstenot līdz šim vēl nepieredzētus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomiku un veicinātu tās atveseļošanu. Tie ietver ievērojamu finansiālu atbalstu ar mērķi nodrošināt uzņēmumu likviditāti un kapitālu, saglabāt darbavietas, aizsargāt piegādes ķēdes un veicināt pētniecību un izstrādi. Šajā sakarā vairākas dalībvalstis ir paudušas vēlmi pieņemt noteikumus, kas ierobežotu šāda atbalsta pieejamību uzņēmumiem, kuri iesaistīti ar nodokļu oāzēm saistītā nodokļu apiešanas praksē vai kuri ir atzīti par vainīgiem finanšu noziegumos, un ir lūgušas Komisijai norādījumus par to, kā vislabāk risināt šo problēmu," teikts EK paziņojumā.

Šodienas ieteikuma mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktiem atbilstošu modeli, kā novērst publiskā atbalsta izmantošanu tādiem mērķiem kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas vai teroristu finansēšana. EK uzsvēra, ka publiskais atbalsts jo īpaši nebūtu jāpiešķir uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar valstīm no ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. 

Ja dalībvalstis nolemtu ieviest šādus noteikumus savos valsts tiesību aktos, EK ierosina, ka tām uz finansiālā atbalsta piešķiršanu būtu jāattiecina vairāki nosacījumi. ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir vislabākais pamats šādu ierobežojumu piemērošanai, jo tas ļaus visām dalībvalstīm rīkoties konsekventi un izvairīties no individuāliem pasākumiem, kuri varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem. Minētā saraksta izmantošana ierobežojumu īstenošanai arī nodrošinās lielāku skaidrību un noteiktību uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā EK ir gatava apspriest ar dalībvalstīm, kā tās konkrēti plāno nodrošināt, lai valsts atbalsts, jo īpaši rekapitalizācijas veidā, tiktu piešķirts tikai uzņēmumiem, kas godīgi maksā pienācīgos nodokļus.

Godīgu nodokļu maksātāju aizsardzībai EK arī iesaka izņēmumus no šiem ierobežojumiem, kas piemērojami ar stingriem nosacījumiem. "Pat ja uzņēmums ir saistīts ar ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļautām jurisdikcijām, tam noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējai saņemt finansiālu atbalstu. Tas tā varētu būt, piemēram, ja uzņēmums var pierādīt, ka tas dalībvalstī noteiktu laiku ir maksājis attiecīgos nodokļus vai ka tam ir reāla ekonomiskā klātbūtne sarakstā iekļautajā valstī," klāstīja EK.

Dalībvalstīm tiek ieteikts ieviest attiecīgas sankcijas, kas atturētu pieteikuma iesniedzējus no nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanas. Tāpat EK uzskata, ka dalībvalstīm būtu arī jāvienojas par pamatotām prasībām uzņēmumiem pierādīt, ka tie nav saistīti ar jurisdikcijām, kuras iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

Ieteikumā ir ierosināti principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm palīdzēt šajā jomā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāinformē EK par pasākumiem, ko tās īstenos, lai izpildītu šodienas ieteikumu.