Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Banka šogad prognozē ekonomikas kritumu 7,5% apmērā
LETA

Latvijas Banka šogad prognozē ekonomikas kritumu 7,5% apmērā

Bizness un ekonomika
5. jūnijā 11:01 2020. gada 5. jūnijā 11:01
  Jauns.lv / LETA
Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā sagaida straujāku kritumu ekonomikā - 7,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 6,5%, pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.

"Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020.gadā samazināsies par 7,5%, bet inflācija būs 0%. Gaidāms, ka 2021.gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme (6,7%), bet inflācija būs 0,2%," pauda Latvijas Bankā.

Savukārt 2022.gadā Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu par 5%, bet gada vidējo inflāciju 1,3% apmērā.

Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā veidos 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā - 10,3%, bet 2022.gadā - 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Tajā pašā laikā labvēlīgākā scenārijā Latvijas Banka sagaida, ka IKP šogad samazināsies par 6,3%, kamēr nākamajā gadā ekonomikā būs pieaugums par 7%, bet 2022.gadā - par 6,2%. Gada vidējā inflācija labvēlīgākā scenārijā šogad prognozēta 0,1% apmērā, 2021.gadā - 0,4% apmērā, bet 2022.gadā - 1,6% apmērā.

Savukārt bezdarbs labvēlīgākā scenārijā šogad Latvijā prognozēts 9,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā - 9,7%, bet 2022.gadā - 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Taču nelabvēlīgā scenārijā Latvijas IKP šogad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, varētu samazināties par 13,5%, nākamajā gadā ekonomikai pieaugot par 9,7%, bet 2022.gadā - par 4,8%. Gada vidējā inflācija nelabvēlīgākā scenārijā šogad Latvijā lēsta 0% apmērā, nākamajā gadā prognozēta deflācija 0,3% apmērā, bet 2022.gadā gada vidējā inflācija varētu būt 0,8% apmērā.

Savukārt bezdarbs nelabvēlīgā scenārijā šogad Latvijā prognozēts 10,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā - 11,6% apmērā, bet 2022.gadā - 10,3% apmērā.

Latvijas Bankā norādīja, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi pasaules ekonomikas izaugsmi. Lai gan uzliesmojuma vilnis ir mazinājies un vairākas valstis plāno pakāpeniski atjaunot ekonomisko aktivitāti, joprojām saglabājas liela nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka starptautiskās institūcijas prognozē pasaules IKP kritumu 2020.gadā. Arī eirozonā jau šogad pirmajā ceturksnī reģistrēts ekonomiskās aktivitātes kritums, bet ekonomiskā noskaņojuma rādītāju samazināšanās līdz vēsturiski zemiem līmeņiem liecina, ka otrajā ceturksnī kritums ir pastiprinājies.

"Latvijas Bankas vērtējumā ekonomiskā vide kopš martā publicētajām prognozēm ir pasliktinājusies. Jaunākajās prognozēs iekļauta ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 9.jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa pasākumu tiek pakāpeniski atviegloti. Tomēr Latvijas IKP pirmā ceturkšņa rezultāts bija pieticīgs, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji būtiski pasliktinājās un arī ārējā pieprasījuma novērtējums ir vājāks nekā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā," skaidroja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā minēja - aktualizētā prognoze liecina, ka ierobežojumi pakalpojumu jomā (publisko un privāto pasākumu atcelšana) un liegtās ceļošanas iespējas būtiski mazina patēriņu, ko sašaurina arī ienākumu kritums. Nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas radīto seku smagumu un to ilgumu, liek iedzīvotājiem būt piesardzīgiem tēriņos, tādējādi patēriņa kritums tiek lēsts lielāks nekā rīcībā esošo ienākumu samazinājums.

Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ izsīkstot tūristu plūsmai un gaisa satiksmes pasažieru pārvadājumiem, būtiski cieš pakalpojumu eksports. Vienlaikus visaptverošs aktivitātes sarukums ārējos tirgos mazina preču eksporta noietu.

Latvijas Banka prognozē arī nozīmīgu investīciju samazināšanos 2020.gadā. Lai gan investīcijas balstīs valdības lēmumos noteiktā publisko investīciju palielināšana, tomēr augstā nenoteiktība atturēs jaunu privāto investīciju plūsmu.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka valdības atbalsta pasākumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām grūtību pārvarēšanai krīzes laikā un plānotās publiskās investīcijas tautsaimniecības stimulēšanai rada fiskālā deficīta pieaugumu virs 7% no IKP (šajā prognozē iekļauti fiskālie pasākumi, kas pieņemti līdz 25.maijam).

Saistītās ziņas

ECB šogad eirozonas ekonomikai prognozē 8,7% kritumu
Ekonomikas atlabšanai turpmākajos divos gados vienojas novirzīt 2 miljardus eiro 8
Ekonomists norāda, kas Latvijai jādara, lai pēc krīzes nesekotu masveidīga iedzīvotāju emigrācija 2

Fiskālā deficīta palielināšanu šīs krīzes laikā atbalsta Eiropas Komisija, atļaujot elastīgi rīkoties ar budžeta finansēm krīzes ietekmes mazināšanai tiktāl, cik tas neapdraud valsts finanšu ilgtspēju. Vienlaikus valdība var sniegt būtisku atbalstu, jo šajā krīzē Latvijai ir iespējas aizņemties ārējos tirgos, palielinot valdības parādu tuvu 50% no IKP.

"Pieņemot, ka pakāpeniska tautsaimniecības atveseļošanās varētu atsākties 2020.gada otrajā pusgadā, Latvijas Banka prognozē IKP palielināšanos 2021.gadā par 6,7%. Tomēr šādā scenārijā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pēc būtiskās ierobežošanas un pieprasījuma un konfidences šokiem paredzēta neviendabīga, prognožu periodā - līdz 2022.gadam - nesasniedzot pirms krīzes prognozēto apmēru, bet līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniedzot 2021.gada beigās ar nozīmīgām atšķirībām nozaru dalījumā," klāstīja Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka būvniecība bija starp nozarēm, kuru izaugsme pirmajā ceturksnī bija vismazāk traucēta, turklāt valdības atbalsta pasākumi investīciju jomā turpinās veicināt nozares izaugsmi. Noturīgāks pieprasījums saglabāsies pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pēc lauksaimniecības produktiem, paredzama arī jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu nepieciešamība.

Savukārt ar viesmīlību un plašiem kultūras un izklaides pasākumiem saistītajās jomās izaugsme atjaunosies vien pakāpeniski, dominējot iedzīvotāju piesardzībai. Transporta nozares aktivitātes atjaunošanos papildus kavēs jau agrāk aktuāli, ar Covid-19 pandēmiju nesaistīti faktori. Tāpēc šo nozaru izaugsme atjaunosies lēnāk un tās ilgāk atpaliks no iepriekš sasniegtā līmeņa, pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā atzīmēja, ka aprīlī un maijā inflācija noslīdēja zem nulles - to noteica gan straujā naftas cenu krituma ietekme uz degvielas un siltumenerģijas cenām, gan mērenāka pakalpojumu cenu dinamika Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Latvijas Banka 2020. un 2021.gadā gada vidējo inflāciju prognozē tuvu nullei - attiecīgi 0,0% un 0,2%. Šī prognoze ir nedaudz zemāka kā martā publicētā, jo naftas cena noturējās zemā līmenī ilgāk, nekā iepriekš paredzēts.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai noteiktie ierobežojumi strauji ietekmēja darba tirgu, jo uzņēmumi vairs nevarēja turpināt darbību iepriekšējā apmērā.

"Tomēr bezdarba pieaugums prognozējams mazāks nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā, valdībai sniedzot atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemā ekonomiskā aktivitāte liek uzņēmējiem apsvērt izmaksu optimizāciju un tādējādi arī darbaspēka izmaksu mazināšanu. Turklāt bezdarba rezultātā augošā darbaspēka pieejamība neveicinās algu palielināšanos, arī ekonomiskajai aktivitātei atjaunojoties, tādējādi vājinot cenu pieaugumu arī nākamajā gadā," minēja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī atzīmēja, ka apjomīgais Eirosistēmas monetārās politikas un valdību fiskālās politikas atbalsts ne tikai mazina Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi krīzes smagākajā posmā, bet arī nodrošina spēcīgu izaugsmes stimulu tautsaimniecības atveseļošanās laikā pēc krīzes.

Atbalstu nozīmīgi papildina Eiropas Komisijas aktualizētais priekšlikums par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un atveseļošanās instrumentu, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu dalībvalstu tautsaimniecību stimulēšanai un uzlabo nākotnes perspektīvu investoru skatījumā. Šādā scenārijā Covid-19 izplatības mazināšanās Eiropā un līdz šim īstenoto piesardzības pasākumu atvieglošana gan iekšzemē, gan ārvalstīs padarītu optimistiskāku mājsaimniecību noskaņojumu un ļautu straujāk atjaunot ierobežoto patēriņu, samazinot krīzes sākumposmā izveidotos piesardzības uzkrājumus.

Citi šobrīd lasa

Pēc statistikas sanāk, ka ar Covid-19 Latvijā inficējas daudzi, bet atlabst - retais. Kāpēc tā? 9
Ķīna arvien sparīgāk cenšas izmainīt Covid-19 izcelsmes stāstu 6
"Visai skarbi gāja," - Dženifere Rumpāne par pārdzīvoto Itālijas cietumā

"Covid-19 pandēmijas ātra un veiksmīga ierobežošana globālā mērogā, kā arī efektīvu atbalsta instrumentu izmantošana ļautu labvēlīgākajā scenārijā prognozēt mazāku IKP kritumu 2020.gadā (6,3%) un strauju tautsaimniecības atveseļošanos nākamajos gados," norādīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā atzina, ka tautsaimniecības izaugsmes prognožu pamata scenārijs neiekļauj otro vīrusa izplatības vilni. Tomēr, ja līdz ar pakāpenisku sociālo ierobežojumu atcelšanu Covid-19 izplatība no jauna uzliesmotu un medicīnisks risinājums vēl nebūtu pieejams, tas radītu nepieciešamību atjaunot un uzturēt stingrus ierobežojumus. Šāds nelabvēlīgāks scenārijs Latvijas Bankas prognozē iezīmē IKP sarukumu šogad par 13,5% un arī ilgāku tautsaimniecības atveseļošanos, nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, līdz 2022.gadam.

"Pat ja sabiedrība daļēji jau būtu pielāgojusies dzīvei jaunajos apstākļos un ierobežojumu radītās ekonomiskās sekas varētu būt mazākas nekā ārkārtējās situācijas sākumperiodā, saasinātā ar nākotnes izredzēm saistītā nenoteiktība izraisītu būtiski lielāku tautsaimniecības dalībnieku konfidences un pieprasījuma šoku," norādīja Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka piesardzīgāka mājsaimniecību un investoru uzvedība vēl vairāk vājinātu un attālinātu patēriņa un investīciju atjaunošanos, savukārt grūtībās nonākušie uzņēmumi būtu spiesti nozīmīgāk pārskatīt izdevumu, tostarp darbaspēka izmaksu pozīcijas. Mazāk investīciju un augstāks strukturālais bezdarbs vājinātu arī tautsaimniecības potenciālu vidējā termiņā.

Pievienot komentāru

Ксения Собчак объяснила, почему не носит маску в общественных местах

Упс! Герцогиня Кэтрин случайно рассекретила любимые эмодзи в телефоне