Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Viens no "ABLV Bank" lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis norādīja, ka no vairāk nekā 3200 bankas noguldītājiem līdz šim ir pārbaudīta ļoti niecīga daļa. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Bernis neapmierināts ar "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrumu un izmaksām

Bizness un ekonomika
7. aprīlī 15:04 2020. gada 7. aprīlī 15:04
  Jauns.lv / LETA
Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Viņš norādīja, ka no vairāk nekā 3200 bankas noguldītājiem līdz šim ir pārbaudīta ļoti niecīga daļa.

"Šobrīd izskatās, ka pašlikvidācijas procesā tā sauktā īpaši stingrā kontrole nav ne tikai racionāla, bet pat kļūst kaitnieciska "ABLV Bank" noguldītāju un arī valsts interesēm. Manuprāt, par šo situāciju lielāka atbildība jāuzņemas arī bankas uzraugam, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) viena no pamatfunkcijām ir noguldītāju interešu aizsardzība," minēja Bernis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka bankas noguldītāji saskaras ar arvien lielākiem pārspīlējumiem pārbaužu laikā. "Es saprotu, ka noguldītāji ir rūpīgi jāpārbauda, taču ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi kopš likvidācijas sākuma. Akcionāri no savas puses ir darījuši visu, kas ir to spēkos, lai likvidācija notiktu ātri un efektīvi. Diemžēl bankas noguldītāji saskaras ar arvien lielākiem pārspīlējumiem pārbaužu laikā," sacīja Bernis.

Pēc viņa skaidrotā, tiek prasīti paskaidrojumi par desmit gadus un pat senākiem maksājumiem un darījumiem, turklāt ne tikai klientu, bet saistīto un saistīti saistīto klientu darījumiem. Tāpat noguldītāji sūdzas, ka tiek pieprasīti pat pirms 30 gadiem pabeigtu augstskolu diplomi un tamlīdzīgi.

"Vēl viens absurds, ka vienā laivā ar sarežģītu organizatorisko struktūru ārvalstu uzņēmumiem ir saliktas arī Latvijas privātpersonas un Latvijas nodokļu maksātāji, tostarp organizācijas, kuru vidū ir arī citas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības. Visas nosauktās personas plānots pārbaudīt kā pasaulē visaugstākā riska kreditorus. Šādu absurdu dēļ kreditori jau divus gadus gaida savu naudu, savukārt zaudējumus cieš arī valsts budžets, jo liels skaits noguldītāju plānoja un joprojām ir gatavi šos līdzekļus ieguldīt Latvijas ekonomikā," klāstīja Bernis.

Viņš arī atgādināja, ka iepriekš bankas akcionāru noteiktais maksimālais budžets kreditoru pārbaudēm bija 30 miljoni eiro, kas Latvijas mērogā jau ir nebijuša apmēra atalgojums konsultantam. Tāpat bija noteikts mērķis pabeigt pārbaudes ne vēlāk kā līdz nākamā gada beigām.

"Pie esošajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas saistīti arī ar Covid-19 pandēmiju, neatkarīgu kreditoru pārbaužu veikšanai ir nevis jāpalielina, bet gluži pretēji - budžets jāmazina. Ja tas nav iespējams, tad likvidatoriem jāizvērtē citas alternatīvas pārbaužu veikšanai. Esmu pārliecināts, ka būtu ļoti liela interese arī no Latvijas uzņēmumiem," pauda Bernis.

Bankas akcionāri aicinājuši likvidatorus nākamajā sapulcē iepazīstināt ar jaunu kreditoru pārbaužu grafiku, kur "kreditoru pārbaudes jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim un to izmaksas nepārsniegtu 30 miljonus", vai arī iepazīstināt ar alternatīviem risinājumiem.

Jau ziņots, ka "ABLV Bank" kreditorus pārbauda auditorkompānijas E&Y Polijas birojs.

Tāpat vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Citi šobrīd lasa

Noskaidrojies patiesais hercogieņu Ketrīnas un Meganas attiecību izjukšanas iemesls 7
Horvātija bez ierobežojumiem atver robežu Latvijas pilsoņiem
Saasināta situācija ASV: protestējot pret policijas aizturēta afroamerikāņa nāvi, laupa veikalus, dedzina ēkas 2
Tēmas: ABLV Bank
Pievienot komentāru

Брэд Питт и Анджелина Джоли объединились, чтобы устроить Шайло незабываемое 14-летие

Герцогиня Меган обратилась в полицию: она чувствует себя в опасности в новом доме