Pirms demisijas Matīss cerējis kļūt par "Latvijas Dzelzceļa" šefu

Jauns.lv

Vēl pirms premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pieprasīja nu jau bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju, Matīss bija izteicis vēlmi kļūt par “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Taču “Vienotības” līderi Matīsa vēlmi nav atbalstījuši, jo viņiem bijis cits kandidāts - “Latvijas Valsts meži” vadītājs Roberts Strīpnieks.

Lai gan Matīss ir partijas “Vienotība” valdes loceklis, pēdējā laikā viņa rīcība neesot sakritusi ar partijas viedokli. Piemēram, “de facto” jau iepriekš bija izpētījis, ka, visticamāk, jaunais vilcienu iepirkums ir uzrakstīts Urālu lokomotīvju rūpnīcai. Tāpat nesakrita partijas līderu un Matīsa uzskati par to, kurš varētu būt nākamais “Latvijas dzelzceļa” vadītājs. Straujuma raidījumam apstiprina, ka zinājusi par šo Matīsa vēlmi, taču piebilst, ka ,,Matīsam nav iespējas to izdarīt tāpēc, ka divus gadus pēc politiska amata atstāšanas ministrs nedrīkst ieņemt amatu sev pakļautajās iestādēs”. Matīss no šīs konkurences ir izslēgts. Taču jau šobrīd “de facto” rīcībā ir konkrētu personu vārdi, kurus politiķi labprāt redzētu augstajā amatā. Tāpēc Matīsa ambīcijas bija nepatīkams pārsteigums.

Publiski izveidota procedūra, kas šķietami liek domāt par atlases procesa godīgumu. Apstiprināta ir nominācijas komiteja un piesaistīta starptautiska personāla atlases kompānija. Varētu šķist, ka kandidātu izvēlēsies viņa profesionālo sasniegumu dēļ. ,,Reputācijai ir liela nozīme, jo projekts tāpat ir pārāk politizēts. Mēs, paldies dievam, lielu spiedienu savā pusē vēl nejūtam, bet mēs šajā gadījumā esam tādi tehniskie izpildītāji,” norāda personāla atlases kompānijas “Amrop” partneris Viesturs Lieģis. Lēmumu nepieņems personāla atlases kompānija. Gala vārds būs nominācijas komitejas locekļiem. Turklāt jau šobrīd tā esot ieteikusi vairākus pretendentus, kuri kompānijai jāuzrunā.

Sākotnēji kā iespējamais “Latvijas Dzelzceļa” nākamais vadītājs tika piesaukts Roberts Strīpnieks. Viņš jau vairāk nekā 15 gadus vada “Latvijas Valsts mežus”. Lai gan uzņēmums ilgstoši bijis Zaļo un zemnieku savienības pārvaldīšanā esošās Zemkopības ministrijas paspārnē, par Strīpnieku iestājās tieši “Vienotība”. Taču te jāatceras, ka Straujuma pirms kļūšanas par premjeri pati bija Zemkopības ministre.

,,Es viņa kandidatūru vērtēju ļoti augstu. Viņš ir bijis kā augstākais iespējamais kandidāts. Manuprāt, cilvēks, kuram ir milzu pieredze vadīt lielu valsts uzņēmumu un ar kuru mums nesaistās kaut kāda sabiedrības neizpratne par pieņemtajiem lēmumiem, bet cik zinu, tad viņš nav kandidātu sarakstā,” atklāta ir partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Iemesls tam esot vienkāršs. Pret Strīpnieka kandidatūru iebildis Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”). ,,Pēc manām domām ir vajadzīgs cilvēks, kam ir izpratne par nozari, pieredze nozarē. Piena pārstrādātāju vai koku zāģētāju... Viņš ir tālu no tās nozares. Tas nenozīmē, ka viņš to nevar apgūt, bet jautājums ir, vai ir tik daudz laika?” norāda Lembergs.

“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka Lembergs labprāt “Latvijas Dzelzceļa” šefa krēslā redzētu līdzšinējo valdes locekli Edvīnu Bērziņu. Lembergs telefonsarunā ar “de facto” noliedz, ka Bērziņš būtu “viņa cilvēks”. Taču Bērziņš esot “profesionāls, pieaudzis un nobriedis cilvēks”. Pirms četriem gadiem tieši satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) bija tas, kurš Bērziņu iecēla “Latvijas Dzelzceļa” valdē.

“Jūs mani pārsteidzat. Es nekad nevienā partijā neesmu bijis un arī šobrīd neesmu. Kas uzņēmies rūpi par mani, ļoti grūti spriest,” norāda Bērziņš. Tāpat viņš saka: “neesmu vēl uzrunāts pašlaik, bet, cik man ir informācija, tad visi esošie valdes locekļi ir iekļauti sarakstā un mēs gaidām, kad tiksim uzrunāti”.

Tas nozīmē, ka par iespējamo kandidātu kļūs arī līdzšinējais “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas. Viņš tiek uzskatīts par kompromisa figūru.