Vēlmi būvēt ap 280 miljonu vērto "Rail Baltica" dzelzceļa staciju izteikuši 11 pretendenti

Viņa skaidroja, ka konkursā pretendē starptautiski atzīti būvniecības uzņēmumi. Kvalificēties "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā "Rīga" būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka "Rail Baltica" stacija starptautiskajā lidostā "Rīga" būs pirmā lidostas dzelzceļa stacija Baltijā. 

"Tā dos iespēju turpināt Rīgas lidostai būt par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs. Tā būs nozīmīgs ieguvums Rīgas iedzīvotājiem un viesiem - veids, kā ērti un ātri pārvietoties starp galvaspilsētas centru un lidostu," pauda ministrs, norādot, ka projekts ir daudzējādā ziņā unikāls. Tas būs arī Baltijā pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 milimetru standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts. 

Savukārt "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris pauda gandarījumu par lielo konkursantu skaitu.

Viņš minēja, ka pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. "Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi izbūvei," norādīja Vingris. 

Pērn 3.novembrī izsludinātais starptautiskais konkurss norisinās divos posmos. Pirmajā posmā notiek kandidātu atlase, bet otrajā posmā notiks kandidātu iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu izvērtēšana. Šā gada beigās plānots noslēgt līgumu un 2021.gadā sākt būvdarbus. Šobrīd konkursa komisija, kurā ir "Eiropas dzelzceļa līniju", Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" un Satiksmes ministrijas pārstāvji, sāk darbu, lai veiktu kandidātu atlasi. Pretendenti, kuri atbildīs konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, piedalīsies konkursa otrajā posmā, sagatavojot tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 līdz 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot otro posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem. Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija, bet ieviesēji - "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "RB Rail". 

Darbu laikā būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves būs pilnībā jāintegrē esošajā lidostas infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas savienots ar lidostas pasažieru termināli. 

Tāpat būvniekiem būs jānodrošina pasažieriem ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm "shuttle" jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. 

Turklāt darba uzdevums paredz, ka būvniecības laikā būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve.

Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metru. Tiks veidots uzbērums un 113 metru garš dzelzceļa pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.