„Nav vairs deviņdesmitie gadi, kad neviens nezināja, kā pareizi to mežu apsaimniekot”
Plašu rezonansi raisījuši Zemkopības ministrijas valdībai apstiprināšanai iesniegtie jaunie koku ciršanas noteikumi, kuri turpmāk mežsaimniekiem atļautu cirst mazāka diametra kokus nekā līdz šim. Dabas aizstāvji teic, ka tādā veidā zaudēsim ievērojamas meža platības, bet noteikumu aizstāvji, tostarp Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija ir gluži pretējās domās.
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa Jauns.lv teica:
„Šie noteikumi ir ļoti novilcināti, mēs ārkārtīgi kavējamies ar to pieņemšanu. To vajadzēja izdarīt jau stipri senāk. Respektīvi ir tā - ja attiecīgie augsnes apstākļi ir labvēlīgi, koks izaug ātrāk un apjomīgāks, nekā citos apstākļos. Kārtība, kāda ir ierosinātajos grozījumos, jau darbojas mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Mūsu, meža īpašnieku priekšlikumu, kas nekādā gadījumā neattiecas uz Latvijas valsts mežiem (LVM), kuriem ir cits normatīvais regulējums, ļoti vienkāršoti varētu ilustrēt ar piemēru par augļu dārzu:
Jūsu lauku mājā ir ābeļdārzs, āboli nogatavojas jau augustā, bet te pēkšņi kāds jums no malas pateiks – ābolus jānovāc septembrī! Šajā gadījumā tāda pati situācija. Var teikt, ka mežu nevar salīdzināt ar augļu dārzu, bet tā gluži nav, jo tas ir atjaunojams resurss. Situācija mežos mums to pilnīgi atļauj, bioloģisko daudzveidību tas nekādīgi neietekmē, jo mēs esam par koptu mežu.
Un galvenā sāls visā šajā lietā ir tā, ka gadījumā, ja meža īpašnieki izvēlēsies mežu cirst pēc koka caurmēra, meža īpašniekiem obligāti vajadzēs mežu atjaunot ar sertificētu un augstvērtīgu stādāmo materiālu.
Un vēl ļoti svarīgi ir tas, ka šo noteikumu pieņemšanas gadījumā valsts budžetā stabili ienāks 12 līdz 15 miljoni eiro. Mums šī nauda ir nepieciešama! Nevar pastāvīgi tērēt naudu dabas aizsardzības platību palielināšanai un dažādu hobiju biznesa atbalstīšanai. Piemēram, 25% no visas pasaules mazā ērgļa populācijas dzīvo pie mums, nekāda apdraudējuma viņiem nav, to pateiks arī objektīvi ornitologi. Bet tiek piešķirts apmēram 2,2 miljonu liels finansējums sugu aizsardzības plānam. Tas taču ir nesamērīgi, Un tai pašā laikā kompensācijas meža īpašniekiem par apgrūtinājumiem vienkārši ir nožēlojamas, nekur Eiropā tā nav.
Ciršana pēc koka caurmēra nebūs obligāta, tā būs izvēle. Tas ir tā – ja tev tas koks ir pieaudzis, tu vari to paņemt un izmantot. Piemēram, bērnu tu arī vari laist ātrāk skolā, ja viņš ātrāk kļūst gudrs. Man liekas, ka šajā gadījumā runa ir par uzticēšanos savas valsts pilsonim, īpašniekam, jo nav vairs nekādi deviņdesmitie gadi, kad neviens nezināja, kā pareizi to mežu apsaimniekot. Ar ko gan mēs esam sliktāki par zviedriem, igauņiem. somiem un poļiem?”
Jauns.lv jau rakstīja, ka Zemkopības ministrijas jaunizstrādātie noteikumi paredz, piemēram, priedes ciršanas apmēru samazināt līdz 30 centimetru caurmēram (tagad līdz 39 centimetriem). Jānorāda, ka izmaiņas meža atjaunošanas un ciršanas noteikumos neattiecas uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, bet tikai uz saimnieciskajiem mežiem. Savukārt LVM mežu ciršanai tiek piemērots cits normatīvais regulējums.
