Lai pārņemtu Rīgas un Ventspils ostas, veidos jaunu kompāniju

Likumprojekta anotācijā rosināts noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda, ka jautājums par jaunas kapitālsabiedrības veidošanu sēdē netika pārrunāts, bet tas ir iekļauts valdības deklarācijā. Pašreiz Saeimai rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.

Valdības pārstāvji pauda cerību, ka Saeima minētos likuma grozījumus varētu skatīt ceturtdien, 12.decembrī.

Valdība secinājusi, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļautas augstam korupcijas riskam, tāpēc nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību.

Par Ventspils un Rīgas ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā ministri vienojās otrdien, 10.decembrī, konceptuāli atbalstot Linkaita priekšlikumu, kas tika sagatavots pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka saistībā ar OFAC lēmumu varētu būt traucēti norēķini par Ventspils brīvostas pakalpojumiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienādus pārvaldības principus abās lielākajās Latvijas ostās, pārvaldības izmaiņas rosinātas arī Rīgas brīvostas pārvaldībā.

Turklāt ministrijā norādīja, ka atbilstoši likumam par ostām Ventspils un Rīgas ostām ir vienāds pārvaldīšanas princips, savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanu regulē cits normatīvs - Liepājas SEZ likums. Tāpēc Satiksmes ministrijas ieskatā Liepājas SEZ pārvaldīšanas pilnveides modeļa izstrādei piemērojams atšķirīgs process.

Satiksmes ministrijā arī atzīmēja, ka ar šiem likuma grozījumiem netiks mainītas administratīvās procedūras un procesi attiecībās uz komersantiem, kas veic komercdarbību Ventspils un Rīgas ostu teritorijās. Turklāt nav sagaidāma negatīva ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ostās un ostu budžetiem. Ņemot vērā, ka ostas valdes locekļu skaits tiek samazināts no astoņiem līdz četriem, attiecīgi samazināsies nepieciešamo finanšu līdzekļu resursi ostu valžu atlīdzībai, tādējādi radot ekonomiju ostu budžetos. 

Turklāt ministrijā norādīja, ka ar šiem likuma grozījumiem netiks mainītas īpašuma tiesības uz ostu teritoriju, ne ostas teritorijā ietilpstošajām ēkām un būvēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš mediju pārstāvjiem skaidroja, ka likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc attiecīgā ASV lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas. "Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem. 

Savukārt Linkaits iepriekš piebilda, ka līdz ar grozījumiem likumā Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji. "Ventspils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi," teica ministrs.

Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī "Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām", pret kurām vērstas ASV sankcijas. "Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu," piebilda Linkaits.

Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.

Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka patlaban saskaņā ar likumu "Par ostām" ostas teritorijas ostas zeme var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums. Savukārt ostas iekšējo ūdeņu daļa ir valsts īpašums. Valsts zemi un akvatoriju satiksmes ministrs nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei. Pašvaldības zemi valdījumā nodod ar attiecīgās pilsētas vai novada domes lēmumu. 

Vienlaikus Satiksmes ministrijā uzsvēra, ka pārvaldības nodošana tikai valsts "rokās" nenozīmē pašvaldību īpašuma tiesību atņemšanu uz to īpašumiem.

Tāpat likums patlaban paredz, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanai, kā arī ostas pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt (ziedot) valstij, ieskaitot tos valsts budžetā.

Jau ziņots, ka OFAC pirmdien, 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Savukārt Lembergs atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, skaidrojot, ka nevēlas traucēt Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. Vēlāk Ventspils pašvaldība ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani ("Latvijai un Ventspilij").